Tankeris - gāzes pārvadātājs

Analītiķis: Baltijas valstis velti cer uz amerikāņu gāzi

92
(atjaunots 11:57 23.12.2017)
Eiropas bažas par enerģētisko drošību ir saprotamas, atzīmēja eksperts, taču ir jāizprot problēmas reālais – tehniskais un iedomātais – politiskais – aspekts.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Alternatīvs gāzes avots Eiropai vajadzīgs politisku apsvērumu dēļ, taču sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) regulāras piegādes no ASV ir ekonomiski nepamatotas, sarunā ar informācijas aģentūru "FederalPress" norādīja valsts koncerna "TeleTreid" vecākais analītiķis Pjotrs Puškarevs.

Alternatīva ārkārtas gadījumam

Eiropas bažas par enerģētisko drošību ir saprotamas, atzīmēja eksperts, taču ir jāizprot problēmas reālais – tehniskais un iedomātais – politiskais – aspekts.

"Pragmatiskā Eiropa vēlas nomainīt daļu cauruļvadu gāzes pret SDG piegādēm pa jūru, taču ne tāpēc, ka caurules iet no Krievijas, bet gan ar mērķi vienkārši nodrošināt alternatīvu kanālu problēmu vai avāriju situācijā, piemēram, tāda incidenta gadījumā, kāds notika sadales punktā Austrijā. Tādas situācijas rodas reti, taču tās vēlreiz liek padomāt par kaut ko paralēlu, ne tikai par cauruļvadiem," – teica Puškarevs. Aizvadītajā nedēļā Itālijā tika ieviests ārkārtas stāvoklis pēc avārijas gāzes sadales centrā Baumgartenē (Austrija). Sadales centra darbība tika pilnībā apturēta, tranzīta piegādes Itālijas, Slovēnijas un Ungārijas virzienā – pārtrauktas. Patērētāji Itālijā saņēma gāzi no nacionālajām pazemes glabātuvēm.

Dārga neatkarība

Iepriekš jau vēstījām, ka virkne Eiropas valstu vēlas diversificēt avotus un noslēdz kontraktus par gāzes piegādi no ASV. Piemēram, novembrī Polijas kompānija PGNiG paziņoja, ka noslēgusi līgumu uz pieciem gadiem, kas paredz līdz 9 tankkuģu piegādi no ASV ar SDG. Tas ir pirmais vidēja termiņa kontrakts par SDG piegādi no ASV uz Centrālo un Austrumeiropu. Līdz šim notika tikai vienreizējas piegādes. ASV piegādātās SDG cena netika izpausta.

Pēc Puškareva domām, Eiropai patiešām ir svarīgi organizēt SDG piegādi saprātīgā apjomā no ASV vai Kataras. Taču tikai principiālas iespējas līmenī.

"Regulārā režīmā lielām SDG piegādēm nebūs ekonomiskās jēgas. SDG ir dārga, patērētājiem tā izmaksās 1,5-1,7 reizes dārgāk, un Eiropai tā vienkārši nav vajadzīga lielos apjomus, ja tehnisko problēmu nav," – uzsvēra analītiķis.

Novembrī "Gazprom" nosauca amerikāņu SDG cenas Eiropai. 2017.-2018. rudens un ziemas periodā tā sasniedz 265-295 dolārus par tūkstoš kubikmetriem, savukārt Krievijas gāzes vidējā cena nepārsniedz 190 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. ES dati liecina, ka 2017. gada pirmajā ceturksnī Krievijas gāze Lietuvai izmaksāja 180 dolārus par tūkstoš kubikmetriem, SDG no Norvēģijas – 241 dolāru. SDG no ASV, ja tiktu piegādāta šajā periodā, izmaksātu aptuveni 254 dolārus.

Vitāla nepieciešamība

Eksperts atgādināja, ka nesenā pagātnē no Krievijas gāzes teju par 100% bija atkarīga gandrīz visa Austrumeiropa: Čehija, Slovākija, Somija, Lietuva, Latvija un Igaunija.

Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

"Ja rastos jebkādas problēmas – politisku vai tehnisku iemeslu dēļ – ar gāzes piegādi no Krievijas, šīm valstīm sekas būtu vēl bēdīgākas un būtu manāmas uzreiz," — teica eksperts.

Pēc viņa vārdiem, Itālijā gāzes importa apjoms no Krievijas sastāda apmēram 37%, Vācijā – apmēram 28%.

"Tas ir daudz, un pavisam bez Krievijas gāzes vācu uzņēmumi varēs iztikt apmēram par nedēļu ilgāk nekā Itālija. Slovēnijas, Grieķijas un Ungārijas atkarība vērtējama 41-45% līmenī: bez Krievijas gāzes tās aptuveni pēc 10 dienām saskarsies ar nopietnu enerģijas deficītu," – paskaidroja analītiķis.

SDG – šantāžas instruments

Puškarovs norādīja, ka Vašingtona tīšām vairo Eiropas bailes ar mērķi ieņemt pēc iespējas lielāku nišu Eiropas tirgū.

"ASV atklāti izdara spiedienu pret Eiropu, sak, Krievija esot politiski neuzticams partneris un vispār "slikta valsts", kas it kā apdraud kaimiņus. Pat liek saprast, ka gatavi konsultēties ar saviem militārajiem padomniekiem Eiropā par "Ziemeļu straumes 2" lietderību. Tie jau ir verbāli draudi, taču ne no Krievijas puses," – teica eksperts.

Eiropas varasvīri itin labi saprot, ka ASV gāzes lobijs ir pārkāpis visas robežas, tāpēc Eiropa pretojas un, protams, galu galā aizstāvēs savas ekonomiskās intereses, uzskata analītiķis.

"Ja amerikāņu spiediens ir tik spēcīgs jau tagad, vācieši domā: kas notiks, ja viņi, pieņemsim, nokļūs ievērojamā atkarībā no amerikāņu SDG? Vai pēc tam jūras transportu pārtraukšanas draudi nekļūs par nākamo trumpi, instrumentu amerikāņu rokās vēl spēcīgākai Eiropas šantāžai ar mērķi vēlāk uzspiest Eiropai kaut kādas savas politiskās, ekonomiskās vai militārās intereses?" – uzsvēra Puškarevs.

Tāpēc, uzskata eksperts, amerikāņiem nav nekādu iespēju pastumt malā vai, jo vairāk, aizvietot Krieviju Eiropas gāzes tirgū: ES varasvīri saprot, ka tas var dārgi maksāt.

92
Pēc temata
Latvija domā pārāk lēni: Baltijas valstis nav vienojušās par SDG
SDG termināls Klaipēdā nepieņem darbā lietuviešus
Le Figaro: amerikāņu kompānijas nevēlas pārdot Eiropai SDG
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

9
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

9
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

37
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

37
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV