Uzlīme ar Latvijas un Krievijas karogu krasu figurām

ES pievāc savu naudiņu. Baltijas valstu nākotne Krievija

221
(atjaunots 11:13 15.12.2017)
Baltijai pietrūkst politiskās gribas atzīt, kādas sekas gaidāmas pēc Eiropas Savienības atteikšanās finansēt virkni reģionam nozīmīgu projektu.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. ES finansējuma noraidījums spiedīs Baltijas valstis sakārtot attiecības ar Krieviju, taču diezin vai tās izdosies atjaunot pilnā mērā, pauda lietuviešu politologs Anatolijs Ivanovs НСН ēterā.

Eiropas Savienība atteikusies sponsorēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas svarīgos ilgtermiņa projektus. Piemēram, runa ir par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) transportēšanai un uzglabāšanai paredzētās infrastruktūras objektu celtniecību, kā arī Baltijas dzelzceļa Rail Baltica būvdarbiem.

Eiropas Savienības lēmumu fonā Baltijas reģiona valstīm atliek tikai censties spert soli pretī Krievijai, uzskata eksperts.

"Man šķiet, ES mudina Baltijas valstis uz tādu soli. Kļūst skaidrs, ka mūsu kontinentālajā pasaulē jebkuru problēmu ir grūti atrisināt bez Krievijas. Attiecības jāatjauno baltiešiem, kuri ir pavisam norobežojušies," – paskaidroja Ivanovs.

Viņš atzīmēja, ka nav pārliecināts par iespējām atjaunot Baltijas valstu un Krievijas agrākās attiecības.

"It īpaši pēc tam, kad Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite novilka paralēles starp Vladimiru Putinu, Staļinu un Hitleru un paziņoja, ka Krievija esot teroristiska valsts, ka biznesam jāaiziet no Krievijas, jo tā esot paaugstināta riska valsts. Tādas lietas ātri aizmirst nevar," – norādīja politologs.

Eiropas birokrāti skaita savas kapeikas

Decembra sākumā kļuva zināms, ka neviena Baltijas valsts nesaņems no ES līdzekļus projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru. Eiropas Komisija informēja, ka apstiprinājusi ES kopējo interešu projektu sarakstu (projects of common interest, PCI), kurā Baltijas valstu SFG infrastruktūras projektu nav.

Ivanovs atzīmēja, ka Brisele noraidījusi Viļņas lūgumu piešķirt Klaipēdas SDG terminālam reģionālā objekta statusu. Pēc eksperta domam, tas faktiski nozīmē, ka ES nav atļāvusi Baltijas valstīm pilnībā atteikties no Krievijas gāzes par labu SDG no ASV un Norvēģijas.

Tāpat Brisele faktiski bloķējusi dzelzceļa Rail Baltica būvdarbu noslēgumu.

"Tas ir ilgs projekts – kopā ar ideju tas stiepjas jau gandrīz 20 gadus. Nav saprotams, kam tas bija vajadzīgs, un nav skaidrs, ar ko tiks noslogots šis transporta koridors, — atzīmēja Ivanovs. – Skaidrs, ka Eiropas birokrāti skaita savas kapeikas. Kopējā situācija Eiropas Savienībā ir visai sarežģīta, tāpēc ekonomē uz tādu projektu rēķina, ko var nodēvēt par Baltijas BAMu, ilgtermiņa būvprojektu."

Politologs norādīja, ka projekts tā vai citādi tiks īstenots, taču Rail Baltica būvdarbu izmaksas smagi gulsies uz vietējo nodokļu maksātāju pleciem.

Eiropas komisārs budžeta jautājumos Ginters Etingers jau novembrī savā turnejā pa Baltijas reģiona valstīm pauda cerību, ka nauda Baltijas maģistrāles būvdarbiem atradīsies, taču piebilda, ka to garantēt neesot iespējams.

730 kilometrus garajam dzelzceļam Rail Baltica ir jāsaista Rietumeiropu un Baltijas valstis caur Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu, Tallinu un tālāk – ar prāmja palīdzību – ar Somiju. Trase Latvijā un Igaunijā ir aptuveni 300 km gara, Lietuvā – 360 km. Plānots, ka maģistrāles celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā.

Sākotnēji bija plānots, ka Rail Baltica būvdarbi izmaksās 3,8 miljardus eiro, taču summa pieauga par 2 miljardiem, kad parādījās jauni ceļa iecirkņi. RB Rail izpilddirektore un valdes locekle Baiba Rubese norādīja, ka projektu nebūtu iespējams īstenot bez ES finansējuma. Patlaban Brisele piešķīrusi maģistrāles būvdarbiem 633 miljonus eiro.

Atomenerģētikas izgāšanās

Eiropas Komisija iesaldējusi arī investīcijas Visaginas AES celtniecībā, atgādināja Ivanovs.

Lietuvas varasiestādes sadarbībā ar Japānas kompāniju Hitachi plānoja uzcelt Visaginas AES 2009. gadā slēgtās Ignalinas AES vietā, kur bija uzstādīts vecais "Černobiļas tipa" reaktors. Bija plānots, ka trīs AES Baltijas reģionā – jaunā Visagina, Baltijas AES (Kaļiņingrada) un Astravjecas AES (Baltkrievija) – tiks saslēgtas un sāks strādāt pēc vienotas shēmas, kopējos elektrotīklu režīmos un parametros. Taču Visaginas AES projekts tika slēgts jau investoru meklējumu posmā.

Viļņa ir demonstrējusi absolūtu zināšanu trūkumu pārrunu jomā Visaginas AES kontekstā, uzsvēra Ivanovs.

Baltijas atomelektriskās stacijas būvdarbi. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

"Par galveno partneri AES celtniecībā vajadzēja kļūt konglomerātam Hitachi, taču tas pielika punktu šim "mirušajam mazulim". Pirms tam no projekta atteicās Polija. Tas, ka Viļņai neizdevās vienoties ar latviešiem un igauņiem, liecina par to, ka viņi neprot sarunāties. Nav pārrunu vadītāju, kuri spētu sarīkot diskusiju starpvalstu līmenī," – teica politologs.

Pēc viņa domām, kodolenerģētikas projekts Lietuvā ir izgāzies, un nav jēgas pie tā atgriezties.

"Baltkrievi ar savu topošo elektrostaciju Astravjecā apsteidz Lietuvas projektu vismaz par 20 gadiem," – ir pārliecināts Ivanovs.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. Staciju veidos divi energobloki. Pirmā energobloka ekspluatācijas sākums iecerēts 2019. gadā, otrā – 2020. gadā. Lietuva iebilst pret projektu kopš brīža, kad Minska pieņēma lēmumu par būvdarbu sākumu.

Cita starpā Viļņa cenšas pārliecināt savus kaimiņus atteikties no BelAES ražotās enerģijas iegādes. Latvija atbalstīja Lietuvas bažas par ekoloģisko standartu ievērošanu, taču paziņoja, ka no Baltkrievijas elektrības neatteiksies. Pēc tam viļņa pārmeta Latvijai savtīgu pieeju cerībā saņemt daļu Baltkrievijas tranzīta.

Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Baltkrievija un Krievija saskaņojušas eksporta iespējas un plāno 2018. gadā pārvadāt līdz 1 miljonu tonnu naftas produktu caur KF ostām, nevis Baltijas ostām, kas tiek izmantotas patlaban.

221
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

65
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

65
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

19
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

19
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

0
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība