Uzlīme ar Latvijas un Krievijas karogu krasu figurām

ES pievāc savu naudiņu. Baltijas valstu nākotne Krievija

204
(atjaunots 11:13 15.12.2017)
Baltijai pietrūkst politiskās gribas atzīt, kādas sekas gaidāmas pēc Eiropas Savienības atteikšanās finansēt virkni reģionam nozīmīgu projektu.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. ES finansējuma noraidījums spiedīs Baltijas valstis sakārtot attiecības ar Krieviju, taču diezin vai tās izdosies atjaunot pilnā mērā, pauda lietuviešu politologs Anatolijs Ivanovs НСН ēterā.

Eiropas Savienība atteikusies sponsorēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas svarīgos ilgtermiņa projektus. Piemēram, runa ir par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) transportēšanai un uzglabāšanai paredzētās infrastruktūras objektu celtniecību, kā arī Baltijas dzelzceļa Rail Baltica būvdarbiem.

Eiropas Savienības lēmumu fonā Baltijas reģiona valstīm atliek tikai censties spert soli pretī Krievijai, uzskata eksperts.

"Man šķiet, ES mudina Baltijas valstis uz tādu soli. Kļūst skaidrs, ka mūsu kontinentālajā pasaulē jebkuru problēmu ir grūti atrisināt bez Krievijas. Attiecības jāatjauno baltiešiem, kuri ir pavisam norobežojušies," – paskaidroja Ivanovs.

Viņš atzīmēja, ka nav pārliecināts par iespējām atjaunot Baltijas valstu un Krievijas agrākās attiecības.

"It īpaši pēc tam, kad Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite novilka paralēles starp Vladimiru Putinu, Staļinu un Hitleru un paziņoja, ka Krievija esot teroristiska valsts, ka biznesam jāaiziet no Krievijas, jo tā esot paaugstināta riska valsts. Tādas lietas ātri aizmirst nevar," – norādīja politologs.

Eiropas birokrāti skaita savas kapeikas

Decembra sākumā kļuva zināms, ka neviena Baltijas valsts nesaņems no ES līdzekļus projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru. Eiropas Komisija informēja, ka apstiprinājusi ES kopējo interešu projektu sarakstu (projects of common interest, PCI), kurā Baltijas valstu SFG infrastruktūras projektu nav.

Ivanovs atzīmēja, ka Brisele noraidījusi Viļņas lūgumu piešķirt Klaipēdas SDG terminālam reģionālā objekta statusu. Pēc eksperta domam, tas faktiski nozīmē, ka ES nav atļāvusi Baltijas valstīm pilnībā atteikties no Krievijas gāzes par labu SDG no ASV un Norvēģijas.

Tāpat Brisele faktiski bloķējusi dzelzceļa Rail Baltica būvdarbu noslēgumu.

"Tas ir ilgs projekts – kopā ar ideju tas stiepjas jau gandrīz 20 gadus. Nav saprotams, kam tas bija vajadzīgs, un nav skaidrs, ar ko tiks noslogots šis transporta koridors, — atzīmēja Ivanovs. – Skaidrs, ka Eiropas birokrāti skaita savas kapeikas. Kopējā situācija Eiropas Savienībā ir visai sarežģīta, tāpēc ekonomē uz tādu projektu rēķina, ko var nodēvēt par Baltijas BAMu, ilgtermiņa būvprojektu."

Politologs norādīja, ka projekts tā vai citādi tiks īstenots, taču Rail Baltica būvdarbu izmaksas smagi gulsies uz vietējo nodokļu maksātāju pleciem.

Eiropas komisārs budžeta jautājumos Ginters Etingers jau novembrī savā turnejā pa Baltijas reģiona valstīm pauda cerību, ka nauda Baltijas maģistrāles būvdarbiem atradīsies, taču piebilda, ka to garantēt neesot iespējams.

730 kilometrus garajam dzelzceļam Rail Baltica ir jāsaista Rietumeiropu un Baltijas valstis caur Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu, Tallinu un tālāk – ar prāmja palīdzību – ar Somiju. Trase Latvijā un Igaunijā ir aptuveni 300 km gara, Lietuvā – 360 km. Plānots, ka maģistrāles celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā.

Sākotnēji bija plānots, ka Rail Baltica būvdarbi izmaksās 3,8 miljardus eiro, taču summa pieauga par 2 miljardiem, kad parādījās jauni ceļa iecirkņi. RB Rail izpilddirektore un valdes locekle Baiba Rubese norādīja, ka projektu nebūtu iespējams īstenot bez ES finansējuma. Patlaban Brisele piešķīrusi maģistrāles būvdarbiem 633 miljonus eiro.

Atomenerģētikas izgāšanās

Eiropas Komisija iesaldējusi arī investīcijas Visaginas AES celtniecībā, atgādināja Ivanovs.

Lietuvas varasiestādes sadarbībā ar Japānas kompāniju Hitachi plānoja uzcelt Visaginas AES 2009. gadā slēgtās Ignalinas AES vietā, kur bija uzstādīts vecais "Černobiļas tipa" reaktors. Bija plānots, ka trīs AES Baltijas reģionā – jaunā Visagina, Baltijas AES (Kaļiņingrada) un Astravjecas AES (Baltkrievija) – tiks saslēgtas un sāks strādāt pēc vienotas shēmas, kopējos elektrotīklu režīmos un parametros. Taču Visaginas AES projekts tika slēgts jau investoru meklējumu posmā.

Viļņa ir demonstrējusi absolūtu zināšanu trūkumu pārrunu jomā Visaginas AES kontekstā, uzsvēra Ivanovs.

Baltijas atomelektriskās stacijas būvdarbi. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

"Par galveno partneri AES celtniecībā vajadzēja kļūt konglomerātam Hitachi, taču tas pielika punktu šim "mirušajam mazulim". Pirms tam no projekta atteicās Polija. Tas, ka Viļņai neizdevās vienoties ar latviešiem un igauņiem, liecina par to, ka viņi neprot sarunāties. Nav pārrunu vadītāju, kuri spētu sarīkot diskusiju starpvalstu līmenī," – teica politologs.

Pēc viņa domām, kodolenerģētikas projekts Lietuvā ir izgāzies, un nav jēgas pie tā atgriezties.

"Baltkrievi ar savu topošo elektrostaciju Astravjecā apsteidz Lietuvas projektu vismaz par 20 gadiem," – ir pārliecināts Ivanovs.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. Staciju veidos divi energobloki. Pirmā energobloka ekspluatācijas sākums iecerēts 2019. gadā, otrā – 2020. gadā. Lietuva iebilst pret projektu kopš brīža, kad Minska pieņēma lēmumu par būvdarbu sākumu.

Cita starpā Viļņa cenšas pārliecināt savus kaimiņus atteikties no BelAES ražotās enerģijas iegādes. Latvija atbalstīja Lietuvas bažas par ekoloģisko standartu ievērošanu, taču paziņoja, ka no Baltkrievijas elektrības neatteiksies. Pēc tam viļņa pārmeta Latvijai savtīgu pieeju cerībā saņemt daļu Baltkrievijas tranzīta.

Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Baltkrievija un Krievija saskaņojušas eksporta iespējas un plāno 2018. gadā pārvadāt līdz 1 miljonu tonnu naftas produktu caur KF ostām, nevis Baltijas ostām, kas tiek izmantotas patlaban.

204