Avīzes

Finanšu ministrija iztērēs gandrīz 100 tūkstošus eiro valsts budžeta reklāmai

15
(atjaunots 17:39 10.12.2017)
Finanšu ministrija plāno iztērēt apmēram 100 tūkstošus eiro, lai izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem valsts budžetu.

RĪGA, 11. decembris – Sputnik. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, 2018. gadā iestāde piešķirs 97 tūkstošus 895 eiro informatīvās kampaņas organizēšanai, lai izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem galvenos valsts budžeta nolikumus, vēsta Baltnews.lv.

Trijiem interneta ziņu portāliem Finanšu ministrija samaksās par valsts budžeta reklāmu 14 tūkstošus 995 eiro, vēl 8 mediju uzņēmumi saņems 41 tūkstoti eiro, tāpat 41 900 eiro piešķirs reklāmai sabiedriskā transporta pieturās.

Zināms, ka līgumi par 5 tūkstošiem eiro noslēgti ar AS Delfi un SIA Izdevniecība "Rīgas viļņi", savukārt ar SIA TV NET noslēgts līgums par 4 995 eiro.

Reklāmu sabiedriskā transporta pieturās izvietos aģentūra JCDecaux Latvija, ar kuru parakstīts līgums par 41 900 eiro. Aģentūra uzstādīs plakātus ar informāciju par budžetu sabiedriskā transporta pieturās.

Tāpat naudu saņems vēl astoņi plašsaziņas līdzekļi: ar SIA Žurnāls Santa noslēgti divi līgumi par kopējo summu 12 tūkstoši eiro, ar SIA Izdevniecība Dienas Mediji noslēgts līgums par 8 tūkstošiem eiro, AS Latvijas Mediji, AS Cits Medijs, SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi и SIA Izdevniecība Dienas Bizness saņems katra pa 4 tūkstošiem eiro, savukārt 1 tūkstoti eiro saņems SIA Izdevniecības nams Print Media.

Novembra beigās Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja 2018. gada budžetu, kura ienākumi sastādīs 8,75 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 8,95 miljardus eiro.

Plāni šādi

Par prioritārajiem virzieniem 2018. gadā kļuva veselības aprūpe, kuras finansējums pirmo reizi pārsniegs 1 miljardu eiro, aizsardzība, kuras budžets sasniegs 2% no iekšējā kopprodukta (IKP) un ceļu remontdarbi.

2018. gadā galvenā valsts budžeta ienākumi tiek prognozēti 6,16 miljardu eiro apmērā, izdevumi — 6,49 miljardi eiro. Speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ienākumi tiek prognozēti 2,77 miljardu eiro apmērā, izdevumi — 2,65 miljardi eiro. Mērķu dotācijas pašvaldībām 2018. gadā sastādīs 350,88 miljonus eiro, dotācija no valsts budžeta — 57,58 miljonus eiro.

Maksimālais valsts parāda apjoms 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā.

IKP prognoze 2018. gadam ir 28,359 miljardi eiro. Pieļaujamais centrālās valdības budžeta deficīts ir 1% no IKP.

15
Pēc temata
Prezidents izsludinājis 2018.gada budžetu
Latvijas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta deficītu 2018. gadam
Bartaševičs: saviem spēkiem Latvija ekonomiku nepacels
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

7
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

7
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

12
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

12
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Ērce, foto no arhīva

Valstī liels inficēto skaits: speciālisti brīdina par ērču nesto risku

1
(atjaunots 11:33 05.06.2020)
Šogad ērces Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centra speciāliste Irēna Anna Damberga LR4 programmā "Doma laukums" pastāstīja, kādu risku šogad sagādā ērces. Tās Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits, vēsta Rus.lsm.lv.

Damberga pastāstīja, ka, iespējams, ērču skaits nav lielāks nekā pērn. Mājās tās pārsvarā ienes mājdzīvnieki. Tomēr 3-4% ērču ir inficētas ar encefalītu, lai arī 2019. gadā slimības pārnēsātāju skaits nepārsniedza 1%.

Latvijas infektoloģijas centra dati liecina, ka pirmo ērci šogad izmeklēšanai atnesa jau 8. janvārī. Pēc tam 2020. gada pirmajos piecos mēnešos LIC saņēmis 551 ērci. 4,5% to vidū izrādījās inficētas ar encefalītu.

Pie tam Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jauna ērču suga, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tās mīt aizaugušās pļavās.

Iepriekš vēstīts, ka līdz 7. maijam Latvijā bija diagnosticēti trīs ērču encefalīta gadījumi un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

1
Tagi:
ērce, Latvija
Pēc temata
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
Ērces atkal gatavojas uzbrukt Latvijai
Ērces, govis un zibens: kas draud Latvijas iedzīvotājiem vasarā
Latvijā pieaudzis ērču encefalīta gadījumu skaits