Priedes

Latvijas mežu pārdos par simtiem miljoniem eiro

132
(atjaunots 11:07 02.12.2017)
Viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem mežsaimniecības privātuzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog gatavojas darījumam, ar vērtību līdz pat 200 miljoniem eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vienas no lielākajām zviedru mežsaimniecības Bergvik Skog AB akcionāri nolēmuši sadalīt uzņēmumu, darījuma summa varētu sastādīt no 150 līdz 200 miljoniem eiro, vēsta Вaltnews.lv.

Bergvik Skog ir lielākais ārvalstu mežsaimnieks Latvijā, tā īpašumā atrodas vairāk nekā 100 tūkstoši hektāri meža, no kuriem divas trešdaļas atrodas Latgalē.

Bergvik Skog akcijas pieder Somijas un Zviedrijas mežrūpniecības kompānijai Stora Enso AB (49% akciju), zviedru holdinga kompānijai FAM AB (15%), zviedru apdrošināšanas kompāniju grupai Lansforsakringar (15,1%), iepakošanas papīra ražotājam BillerudKorsnas AB (5%), zviedru pensiju apdrošināšanas apvienībai Kapan Pensioner (5%) un zviedru pensijas sistēmas amortizācijas fondam 3:e AP-fonden (4,9%).

Šobrīd spēkā esošais ilgtermiņa līgums par koksnes piegādi starp Bergvik Skog un lielākajiem akcionāriem tika noslēgts pirms 15 gadiem un beidzas 2018. gadā. Šajā laikā uzņēmums pierādījis sevi kā vienu no veiksmīgākajiem un efektīvākajiem Zviedrijā un Latvijā.

Tagad kokapstrādes kompāniju īpašnieki nolēmuši sadalīt iepriekš apvienotās mežsaimniecības Zviedrijā, no jauna iekļaujot tos savu uzņēmumu sastāvā, savukārt pensiju fondi plāno izveidot atsevišķas mežsaimniecības kompānijas.

Šāds lēmums ir saistīts ar to, ka meža sektorā arvien vairāk uzmanības velta bioekonomikai, tādēļ kokapstrādes rūpniecības nozare vēlas nodrošināt sevi ar stabilām resursu piegādēm ilgtermiņa perspektīvā.

Bergvik Skog gala vienošanās pagaidām nav pieņemta, taču plāni paredz sadalīšanas pabeigšanu 2018. gada pirmajā pusē.

132
Pēc temata
Neparasts meža iemītnieks: Zviedrijas iedzīvotājs sastapies ar baltu alni
"Liesmojošais zobens" nosvilinājis hektāru meža Lietuvā
Kā Ventspils mežā klausās kosmosu
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

65
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

65
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

19
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

19
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

0
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība