Dzelzceļš

Ķīna atklāj jaunus kravas maršrutus uz Eiropu, taču Latvija palikusi malā

127
(atjaunots 09:26 28.11.2017)
Somija vienojusies ar Ķīnu par maršruta Kouvola – Siaņa atklāšanu projekta "Jaunais zīda ceļš" ietvaros. Plānots viens vilciens nedēļā. Latvija, kas arī meklē iespējas nopelnīt uz Ķīnas tranzīta rēķina, saņēmusi vienu vilcienu no Ķīnas gada laikā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Somija iesaistījusies cīņā par vietu projektā "Jaunais zīda ceļš" — 10. novembrī no Kouvolas pilsētas Somijā izgāja vilciens ar 41 konteineru uz Siaņu Ķīnā. Plānots, ka maršrutā kursēs vismaz viens vilciens nedēļā, informē Baltic Course.

Kouvola atrodas aptuveni 100 km attālumā no Krievijas robežas. Tas ir viens no galvenajiem transporta mezgliem Somijā.

Maršruts ved cauri Krievijas un Kazahstānas teritorijai.

Konteineros tiek pārvesta Somijas uzņēmumu produkcija: koksne, iekārtas, darba apģērbi un kuģubūvē nepieciešami komponenti. Atpakaļ uz Somiju vilciens dosies 29. novembrī. Pagaidām netiek ziņots, kādas kravas tiks nosūtītas uz Somiju.

Jaunais maršruts paver plašas iespējas Ziemeļeiropas valstīm, uzskata AS "Russkaja konteinernaja kompanija" (RKK) analītiķi. Somija cer, ka regulāra dzelzceļa satiksme ievērojami samazinās Ķīnas kravu piegādes termiņus. Plānots, ka 9110 km garo maršrutu kravas sastāvs pārvarēs 17 dienu laikā – gandrīz divkārt ātrāk salīdzinājumā ar jūras maršrutu, kas aizņem 30 dienas.

Maršruts var piesaistīt ne tikai Somijas un Skandināvijas kompānijas, bet arī uzņēmumus no citām Eiropas valstīm. Kouvolas varasiestādes jau ir parakstījušas sadarbības līgumu ar Krievijas un ĶTR uzņēmumiem.

Fakts, ka Somijā, Krievijā un Kazahstānā ir viens dzelzceļa sliežu standarts, nozīmē, ka konteinerus nāksies pārkraut tikai vienu reizi – Horgosa sausajā ostā pie Kazahstānas un Ķīnas robežas.

"Līdz ar to priekšrocība no pārvadājumu ātruma viedokļa ir vērā ņemama, tas var palīdzēt uzņēmumiem samazināt rezervju līmeni un glabāšanai nepieciešamos izdevumus, kā arī uzlabot tehnoloģiskiem, modes, pārtikas, projektu, sezonas un tamlīdzīgiem produktiem paredzētās produkcijas kvalitāti un rentabilitāti," – secināja RKK ģenerāldirektors Ivans Grišagins.

ĶTR atklāj maršrutus uz Eiropu, taču tie ved garām Latvijai

Starptautisko pārvadājumu projekta Ķīna – Eiropa ietvaros kopš 2011. gada atklāti 57 maršruti, kas savieno 365 pilsētas Ķīnā ar 34 pilsētām 12 ES valstīs. Patlaban gandrīz visi maršruti ved cauri Polijai un Baltkrievijai, kā arī Vācijai. Šo maršrutu dēvē par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības "zelta koridoru".

Patlaban šis maršruts jau ir pārslogots, taču Ķīnas kravu pārvadātāji joprojām dod priekšroku tam. Piemēram, 20. novembrī tika atklāts jauns maršruts no Ičanas pilsētas Ķīnā līdz Hamburgai Vācijā. Vilciens izbrauca no Hubejas provinces ar svaigu augļu, medicīniskās marles, iesaiņošanas materiāla un citu preču kravu. Vācijā tas ieradīsies 17 dienu laikā.

Šajā pašā maršrutā – cauri Baltkrievijai un Polijai – uzņēmums Gefco ("Krievijas dzelzceļu" meitasuzņēmums) organizēja konteineru vilciena pirmo reisu no Ķīnas uz Franciju. Vilciens piegādāja grupas PSA (Peugeot Citroën Automobiles, autobūves koncerns) vajadzībām 40 pēdu konteinerus.

Arī Latvija un citas Baltijas valstis cer kļūt par Jaunā zīda ceļa daļu, taču līdz šim cauri Latvijai izbraucis tikai viens konteineru vilciens no Ķīnas. Konteineru vilciena maršruts Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama tika organizēts, pateicoties Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas un Latvijas dzelzceļu sadarbībai.

127
Pēc temata
Būt vai nebūt tranzītam: Latvija meklē 95 miljonus dzelzceļam
Eiropa baidās no Ķīnas investīcijām
Pēc desmit gadiem Latvija var zaudēt atlikušo tranzītu
Igaunija var zaudēt investīcijas no Ķīnas
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

63
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

63
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

18
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

18
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību