Dzelzceļš

Ķīna atklāj jaunus kravas maršrutus uz Eiropu, taču Latvija palikusi malā

130
(atjaunots 09:26 28.11.2017)
Somija vienojusies ar Ķīnu par maršruta Kouvola – Siaņa atklāšanu projekta "Jaunais zīda ceļš" ietvaros. Plānots viens vilciens nedēļā. Latvija, kas arī meklē iespējas nopelnīt uz Ķīnas tranzīta rēķina, saņēmusi vienu vilcienu no Ķīnas gada laikā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Somija iesaistījusies cīņā par vietu projektā "Jaunais zīda ceļš" — 10. novembrī no Kouvolas pilsētas Somijā izgāja vilciens ar 41 konteineru uz Siaņu Ķīnā. Plānots, ka maršrutā kursēs vismaz viens vilciens nedēļā, informē Baltic Course.

Kouvola atrodas aptuveni 100 km attālumā no Krievijas robežas. Tas ir viens no galvenajiem transporta mezgliem Somijā.

Maršruts ved cauri Krievijas un Kazahstānas teritorijai.

Konteineros tiek pārvesta Somijas uzņēmumu produkcija: koksne, iekārtas, darba apģērbi un kuģubūvē nepieciešami komponenti. Atpakaļ uz Somiju vilciens dosies 29. novembrī. Pagaidām netiek ziņots, kādas kravas tiks nosūtītas uz Somiju.

Jaunais maršruts paver plašas iespējas Ziemeļeiropas valstīm, uzskata AS "Russkaja konteinernaja kompanija" (RKK) analītiķi. Somija cer, ka regulāra dzelzceļa satiksme ievērojami samazinās Ķīnas kravu piegādes termiņus. Plānots, ka 9110 km garo maršrutu kravas sastāvs pārvarēs 17 dienu laikā – gandrīz divkārt ātrāk salīdzinājumā ar jūras maršrutu, kas aizņem 30 dienas.

Maršruts var piesaistīt ne tikai Somijas un Skandināvijas kompānijas, bet arī uzņēmumus no citām Eiropas valstīm. Kouvolas varasiestādes jau ir parakstījušas sadarbības līgumu ar Krievijas un ĶTR uzņēmumiem.

Fakts, ka Somijā, Krievijā un Kazahstānā ir viens dzelzceļa sliežu standarts, nozīmē, ka konteinerus nāksies pārkraut tikai vienu reizi – Horgosa sausajā ostā pie Kazahstānas un Ķīnas robežas.

"Līdz ar to priekšrocība no pārvadājumu ātruma viedokļa ir vērā ņemama, tas var palīdzēt uzņēmumiem samazināt rezervju līmeni un glabāšanai nepieciešamos izdevumus, kā arī uzlabot tehnoloģiskiem, modes, pārtikas, projektu, sezonas un tamlīdzīgiem produktiem paredzētās produkcijas kvalitāti un rentabilitāti," – secināja RKK ģenerāldirektors Ivans Grišagins.

ĶTR atklāj maršrutus uz Eiropu, taču tie ved garām Latvijai

Starptautisko pārvadājumu projekta Ķīna – Eiropa ietvaros kopš 2011. gada atklāti 57 maršruti, kas savieno 365 pilsētas Ķīnā ar 34 pilsētām 12 ES valstīs. Patlaban gandrīz visi maršruti ved cauri Polijai un Baltkrievijai, kā arī Vācijai. Šo maršrutu dēvē par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības "zelta koridoru".

Patlaban šis maršruts jau ir pārslogots, taču Ķīnas kravu pārvadātāji joprojām dod priekšroku tam. Piemēram, 20. novembrī tika atklāts jauns maršruts no Ičanas pilsētas Ķīnā līdz Hamburgai Vācijā. Vilciens izbrauca no Hubejas provinces ar svaigu augļu, medicīniskās marles, iesaiņošanas materiāla un citu preču kravu. Vācijā tas ieradīsies 17 dienu laikā.

Šajā pašā maršrutā – cauri Baltkrievijai un Polijai – uzņēmums Gefco ("Krievijas dzelzceļu" meitasuzņēmums) organizēja konteineru vilciena pirmo reisu no Ķīnas uz Franciju. Vilciens piegādāja grupas PSA (Peugeot Citroën Automobiles, autobūves koncerns) vajadzībām 40 pēdu konteinerus.

Arī Latvija un citas Baltijas valstis cer kļūt par Jaunā zīda ceļa daļu, taču līdz šim cauri Latvijai izbraucis tikai viens konteineru vilciens no Ķīnas. Konteineru vilciena maršruts Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama tika organizēts, pateicoties Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas un Latvijas dzelzceļu sadarbībai.

130
Pēc temata
Būt vai nebūt tranzītam: Latvija meklē 95 miljonus dzelzceļam
Eiropa baidās no Ķīnas investīcijām
Pēc desmit gadiem Latvija var zaudēt atlikušo tranzītu
Igaunija var zaudēt investīcijas no Ķīnas
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

31
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

31
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

88
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

88
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

0
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

0
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina