ES un Krievijas karogi

Eiropieši atzinās, ka vēlas mainīt attiecības ar Krieviju

70
(atjaunots 16:46 23.11.2017)
Esošās Briseles un Maskavas attiecības neapmierina Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas iedzīvotāju vairākumu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Sputnik.Viedokļi aptaujas gaitā Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu vairākums izteicās par attiecību uzlabošanu starp Krieviju un Eiropas Savienību pārredzamajā nākotnē. Cilvēki saprot, ka sankciju pretestība kaitē viņu labklājībai, atzīmēja eksperts.

Cerot uz labām kaimiņattiecībām

Vācijā 87% respondentu vēlas, lai Eiropas Savienības un Krievijas starpā pēc iespējas ātrāk izveidojas labi sakari. Taču partnerības atbalstītāju izrādījās vairāk valsts austrumos, nekā rietumos, savukārt kreiso uzskatu atbalstītāji iestājās par labām kaimiņattiecībām aktīvāk par vācu labējo spēku atbalstītājiem. Francijā par sadarbības nostiprināšanas atbalstītājiem starp Briseli un Maskavu izrādījās 79% aptaujāto. Visvairāk šo nostāju atbalsta partijas "Labējie", sociāli liberālās partijas "Uz priekšu, Republika!" un centriskās "Demokrātiskās kustības" vēlētāji.

Lielbritānijā uz attiecību uzlabošanos pauda cerību 68% respondentu, turklāt vislielākais šīs idejas atbalsts ir liberālajiem demokrātiem. Polijas iedzīvotāju vidū partnerattiecību ar Krieviju atbalstītāji ir 85% aptaujāto, lielākoties kreisie un centristi.

Lielbritānijā, Vācijā un Francijā par labu draudzībai ar Krieviju izteikušies respondenti-vīrieši un cilvēki ar augstāko izglītību. Visās četrās valstīs par izlīgšanas atbalstītājiem biežāk kļuva cilvēki vecāki par 65 gadiem.

Aptauju no 20. līdz 27. septembrim veica kompānija IFop — vecākā kompānija Francijā, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas aptaujām. Tajā piedalījās 3228 respondenti vecumā no 18 gadiem. Atlasē pārstāvēti valsts iedzīvotāji no dzimuma, vecuma un ģeogrāfijas viedokļa. Maksimālā datu atlases kļūda valstī sastāda +/- 3,1% ar 95% varbūtību.

Kā paziņoja Sputnik sociologs no Latvijas Andrejs Solopenko, respondentu atbildes skaidri norāda uz to, ka vairums Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas iedzīvotāju vēlas uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju.

"Sliktas kaimiņattiecības nav izdevīgas abām pusēm, jo tās kaitē ekonomikai, kā arī ārkārtīgi negatīvi ietekme iedzīvotāju labklājību," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, tādas valstis, kā Polija un Vācija, kuru uzņēmēji diezgan intensīvi strādāja ar Krieviju, acīmredzami izjutuši uz savas ādas negatīvās sekas gan no sankcijām pret Krieviju, gan no atbildes pasākumiem. Tādēļ absolūti dabiski, ka tieši šo valstu pilsoņi demonstrējuši vislielāko tiekšanos pēc attiecību uzlabošanās, uzskata Solopenko.

Latvieši pauž neapmierinātību par attiecībām ar Krieviju

Pēc sociologa sacītā, līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas iedzīvotāju vairākumam.

"Aptaujas gaitā, ko šogad veica SKDS pētījumu centrs pēc Eiroparlamenta deputāta Andreja Mamikina pasūtījuma, 77% valsts iedzīvotāju piekrita tam, ka sankcijas noveda pie lieliem zaudējumiem Latvijas ekonomikā," — atzīmēja Solopenko. Viņš uzsvēra, ka dažādās sociāli-demogrāfiskās respondentu grupās praktiski nebija manāmas atšķirības.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Jā, krievvalodīgie aktīvāk (85%) uzskatīja, ka sankcijas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Taču solidāri ar šādu viedokli izrādījās arī latviski runājošo respondentu vairākums – 72%," — norādīja speciālists.

Saskaņā ar tās pašas aptaujas datiem divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju kopumā uzskata Latvijas un Krievijas attiecības par neapmierinošām, turklāt arī šajā jautājumā dažādas sociāli-demogrāfiskās grupas nodemonstrēja praktiski absolūtu vienbalsību.

Solopenko atzīmēja, ka ar Latvijas un Krievijas attiecībām nav apmierināti gan krievvalodīgo (69%), gan latviski runājošo respondentu vairākums – 63%. Šādas pozīcijas atbalstītāju vidū ir visu vecumu cilvēki, kuri dzīvo dažādos reģionos un kuriem ir gan augstākā (65%), gan vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (68%).

"Neskatoties uz valdošās Latvijas elites vēlmi visos iespējamos veidos distancēties no Krievijas, Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no savas sarunvalodas ģimenē un citiem kritērijiem, pauž vēlmi uzlabot ar to tirdzniecības attiecības, jo tieši tajā saskata savas valsts ekonomikas attīstības avotu," — noslēgumā teica eksperts.

70
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
ES panākusi sankciju atcelšanu vairākiem ar Krieviju saistītiem enerģētikas projektiem
Berlīne atgādināja Trampam, ka jaunās sankcijas ir jāapspriež ar Eiropu
Eiropas Komisijas vadītājs iestājies par attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Krievijas senators atgādinājis, kāds ir pamats attiecībām ar Latviju

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

38
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

38
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

95
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

95
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

0
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

0
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja