ES un Krievijas karogi

Eiropieši atzinās, ka vēlas mainīt attiecības ar Krieviju

69
(atjaunots 16:46 23.11.2017)
Esošās Briseles un Maskavas attiecības neapmierina Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas iedzīvotāju vairākumu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Sputnik.Viedokļi aptaujas gaitā Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu vairākums izteicās par attiecību uzlabošanu starp Krieviju un Eiropas Savienību pārredzamajā nākotnē. Cilvēki saprot, ka sankciju pretestība kaitē viņu labklājībai, atzīmēja eksperts.

Cerot uz labām kaimiņattiecībām

Vācijā 87% respondentu vēlas, lai Eiropas Savienības un Krievijas starpā pēc iespējas ātrāk izveidojas labi sakari. Taču partnerības atbalstītāju izrādījās vairāk valsts austrumos, nekā rietumos, savukārt kreiso uzskatu atbalstītāji iestājās par labām kaimiņattiecībām aktīvāk par vācu labējo spēku atbalstītājiem. Francijā par sadarbības nostiprināšanas atbalstītājiem starp Briseli un Maskavu izrādījās 79% aptaujāto. Visvairāk šo nostāju atbalsta partijas "Labējie", sociāli liberālās partijas "Uz priekšu, Republika!" un centriskās "Demokrātiskās kustības" vēlētāji.

Lielbritānijā uz attiecību uzlabošanos pauda cerību 68% respondentu, turklāt vislielākais šīs idejas atbalsts ir liberālajiem demokrātiem. Polijas iedzīvotāju vidū partnerattiecību ar Krieviju atbalstītāji ir 85% aptaujāto, lielākoties kreisie un centristi.

Lielbritānijā, Vācijā un Francijā par labu draudzībai ar Krieviju izteikušies respondenti-vīrieši un cilvēki ar augstāko izglītību. Visās četrās valstīs par izlīgšanas atbalstītājiem biežāk kļuva cilvēki vecāki par 65 gadiem.

Aptauju no 20. līdz 27. septembrim veica kompānija IFop — vecākā kompānija Francijā, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas aptaujām. Tajā piedalījās 3228 respondenti vecumā no 18 gadiem. Atlasē pārstāvēti valsts iedzīvotāji no dzimuma, vecuma un ģeogrāfijas viedokļa. Maksimālā datu atlases kļūda valstī sastāda +/- 3,1% ar 95% varbūtību.

Kā paziņoja Sputnik sociologs no Latvijas Andrejs Solopenko, respondentu atbildes skaidri norāda uz to, ka vairums Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas iedzīvotāju vēlas uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju.

"Sliktas kaimiņattiecības nav izdevīgas abām pusēm, jo tās kaitē ekonomikai, kā arī ārkārtīgi negatīvi ietekme iedzīvotāju labklājību," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, tādas valstis, kā Polija un Vācija, kuru uzņēmēji diezgan intensīvi strādāja ar Krieviju, acīmredzami izjutuši uz savas ādas negatīvās sekas gan no sankcijām pret Krieviju, gan no atbildes pasākumiem. Tādēļ absolūti dabiski, ka tieši šo valstu pilsoņi demonstrējuši vislielāko tiekšanos pēc attiecību uzlabošanās, uzskata Solopenko.

Latvieši pauž neapmierinātību par attiecībām ar Krieviju

Pēc sociologa sacītā, līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas iedzīvotāju vairākumam.

"Aptaujas gaitā, ko šogad veica SKDS pētījumu centrs pēc Eiroparlamenta deputāta Andreja Mamikina pasūtījuma, 77% valsts iedzīvotāju piekrita tam, ka sankcijas noveda pie lieliem zaudējumiem Latvijas ekonomikā," — atzīmēja Solopenko. Viņš uzsvēra, ka dažādās sociāli-demogrāfiskās respondentu grupās praktiski nebija manāmas atšķirības.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Jā, krievvalodīgie aktīvāk (85%) uzskatīja, ka sankcijas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Taču solidāri ar šādu viedokli izrādījās arī latviski runājošo respondentu vairākums – 72%," — norādīja speciālists.

Saskaņā ar tās pašas aptaujas datiem divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju kopumā uzskata Latvijas un Krievijas attiecības par neapmierinošām, turklāt arī šajā jautājumā dažādas sociāli-demogrāfiskās grupas nodemonstrēja praktiski absolūtu vienbalsību.

Solopenko atzīmēja, ka ar Latvijas un Krievijas attiecībām nav apmierināti gan krievvalodīgo (69%), gan latviski runājošo respondentu vairākums – 63%. Šādas pozīcijas atbalstītāju vidū ir visu vecumu cilvēki, kuri dzīvo dažādos reģionos un kuriem ir gan augstākā (65%), gan vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (68%).

"Neskatoties uz valdošās Latvijas elites vēlmi visos iespējamos veidos distancēties no Krievijas, Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no savas sarunvalodas ģimenē un citiem kritērijiem, pauž vēlmi uzlabot ar to tirdzniecības attiecības, jo tieši tajā saskata savas valsts ekonomikas attīstības avotu," — noslēgumā teica eksperts.

69
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
ES panākusi sankciju atcelšanu vairākiem ar Krieviju saistītiem enerģētikas projektiem
Berlīne atgādināja Trampam, ka jaunās sankcijas ir jāapspriež ar Eiropu
Eiropas Komisijas vadītājs iestājies par attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Krievijas senators atgādinājis, kāds ir pamats attiecībām ar Latviju
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

15
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

15
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

40
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

40
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

0
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā