ES un Krievijas karogi

Eiropieši atzinās, ka vēlas mainīt attiecības ar Krieviju

69
(atjaunots 16:46 23.11.2017)
Esošās Briseles un Maskavas attiecības neapmierina Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas iedzīvotāju vairākumu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Sputnik.Viedokļi aptaujas gaitā Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu vairākums izteicās par attiecību uzlabošanu starp Krieviju un Eiropas Savienību pārredzamajā nākotnē. Cilvēki saprot, ka sankciju pretestība kaitē viņu labklājībai, atzīmēja eksperts.

Cerot uz labām kaimiņattiecībām

Vācijā 87% respondentu vēlas, lai Eiropas Savienības un Krievijas starpā pēc iespējas ātrāk izveidojas labi sakari. Taču partnerības atbalstītāju izrādījās vairāk valsts austrumos, nekā rietumos, savukārt kreiso uzskatu atbalstītāji iestājās par labām kaimiņattiecībām aktīvāk par vācu labējo spēku atbalstītājiem. Francijā par sadarbības nostiprināšanas atbalstītājiem starp Briseli un Maskavu izrādījās 79% aptaujāto. Visvairāk šo nostāju atbalsta partijas "Labējie", sociāli liberālās partijas "Uz priekšu, Republika!" un centriskās "Demokrātiskās kustības" vēlētāji.

Lielbritānijā uz attiecību uzlabošanos pauda cerību 68% respondentu, turklāt vislielākais šīs idejas atbalsts ir liberālajiem demokrātiem. Polijas iedzīvotāju vidū partnerattiecību ar Krieviju atbalstītāji ir 85% aptaujāto, lielākoties kreisie un centristi.

Lielbritānijā, Vācijā un Francijā par labu draudzībai ar Krieviju izteikušies respondenti-vīrieši un cilvēki ar augstāko izglītību. Visās četrās valstīs par izlīgšanas atbalstītājiem biežāk kļuva cilvēki vecāki par 65 gadiem.

Aptauju no 20. līdz 27. septembrim veica kompānija IFop — vecākā kompānija Francijā, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas aptaujām. Tajā piedalījās 3228 respondenti vecumā no 18 gadiem. Atlasē pārstāvēti valsts iedzīvotāji no dzimuma, vecuma un ģeogrāfijas viedokļa. Maksimālā datu atlases kļūda valstī sastāda +/- 3,1% ar 95% varbūtību.

Kā paziņoja Sputnik sociologs no Latvijas Andrejs Solopenko, respondentu atbildes skaidri norāda uz to, ka vairums Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas iedzīvotāju vēlas uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju.

"Sliktas kaimiņattiecības nav izdevīgas abām pusēm, jo tās kaitē ekonomikai, kā arī ārkārtīgi negatīvi ietekme iedzīvotāju labklājību," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, tādas valstis, kā Polija un Vācija, kuru uzņēmēji diezgan intensīvi strādāja ar Krieviju, acīmredzami izjutuši uz savas ādas negatīvās sekas gan no sankcijām pret Krieviju, gan no atbildes pasākumiem. Tādēļ absolūti dabiski, ka tieši šo valstu pilsoņi demonstrējuši vislielāko tiekšanos pēc attiecību uzlabošanās, uzskata Solopenko.

Latvieši pauž neapmierinātību par attiecībām ar Krieviju

Pēc sociologa sacītā, līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas iedzīvotāju vairākumam.

"Aptaujas gaitā, ko šogad veica SKDS pētījumu centrs pēc Eiroparlamenta deputāta Andreja Mamikina pasūtījuma, 77% valsts iedzīvotāju piekrita tam, ka sankcijas noveda pie lieliem zaudējumiem Latvijas ekonomikā," — atzīmēja Solopenko. Viņš uzsvēra, ka dažādās sociāli-demogrāfiskās respondentu grupās praktiski nebija manāmas atšķirības.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Jā, krievvalodīgie aktīvāk (85%) uzskatīja, ka sankcijas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Taču solidāri ar šādu viedokli izrādījās arī latviski runājošo respondentu vairākums – 72%," — norādīja speciālists.

Saskaņā ar tās pašas aptaujas datiem divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju kopumā uzskata Latvijas un Krievijas attiecības par neapmierinošām, turklāt arī šajā jautājumā dažādas sociāli-demogrāfiskās grupas nodemonstrēja praktiski absolūtu vienbalsību.

Solopenko atzīmēja, ka ar Latvijas un Krievijas attiecībām nav apmierināti gan krievvalodīgo (69%), gan latviski runājošo respondentu vairākums – 63%. Šādas pozīcijas atbalstītāju vidū ir visu vecumu cilvēki, kuri dzīvo dažādos reģionos un kuriem ir gan augstākā (65%), gan vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (68%).

"Neskatoties uz valdošās Latvijas elites vēlmi visos iespējamos veidos distancēties no Krievijas, Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no savas sarunvalodas ģimenē un citiem kritērijiem, pauž vēlmi uzlabot ar to tirdzniecības attiecības, jo tieši tajā saskata savas valsts ekonomikas attīstības avotu," — noslēgumā teica eksperts.

69
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
ES panākusi sankciju atcelšanu vairākiem ar Krieviju saistītiem enerģētikas projektiem
Berlīne atgādināja Trampam, ka jaunās sankcijas ir jāapspriež ar Eiropu
Eiropas Komisijas vadītājs iestājies par attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Krievijas senators atgādinājis, kāds ir pamats attiecībām ar Latviju
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

8
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

8
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

33
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

33
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"