ES un Krievijas karogi

Eiropieši atzinās, ka vēlas mainīt attiecības ar Krieviju

63
(atjaunots 16:46 23.11.2017)
Esošās Briseles un Maskavas attiecības neapmierina Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas iedzīvotāju vairākumu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Sputnik.Viedokļi aptaujas gaitā Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu vairākums izteicās par attiecību uzlabošanu starp Krieviju un Eiropas Savienību pārredzamajā nākotnē. Cilvēki saprot, ka sankciju pretestība kaitē viņu labklājībai, atzīmēja eksperts.

Cerot uz labām kaimiņattiecībām

Vācijā 87% respondentu vēlas, lai Eiropas Savienības un Krievijas starpā pēc iespējas ātrāk izveidojas labi sakari. Taču partnerības atbalstītāju izrādījās vairāk valsts austrumos, nekā rietumos, savukārt kreiso uzskatu atbalstītāji iestājās par labām kaimiņattiecībām aktīvāk par vācu labējo spēku atbalstītājiem. Francijā par sadarbības nostiprināšanas atbalstītājiem starp Briseli un Maskavu izrādījās 79% aptaujāto. Visvairāk šo nostāju atbalsta partijas "Labējie", sociāli liberālās partijas "Uz priekšu, Republika!" un centriskās "Demokrātiskās kustības" vēlētāji.

Lielbritānijā uz attiecību uzlabošanos pauda cerību 68% respondentu, turklāt vislielākais šīs idejas atbalsts ir liberālajiem demokrātiem. Polijas iedzīvotāju vidū partnerattiecību ar Krieviju atbalstītāji ir 85% aptaujāto, lielākoties kreisie un centristi.

Lielbritānijā, Vācijā un Francijā par labu draudzībai ar Krieviju izteikušies respondenti-vīrieši un cilvēki ar augstāko izglītību. Visās četrās valstīs par izlīgšanas atbalstītājiem biežāk kļuva cilvēki vecāki par 65 gadiem.

Aptauju no 20. līdz 27. septembrim veica kompānija IFop — vecākā kompānija Francijā, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas aptaujām. Tajā piedalījās 3228 respondenti vecumā no 18 gadiem. Atlasē pārstāvēti valsts iedzīvotāji no dzimuma, vecuma un ģeogrāfijas viedokļa. Maksimālā datu atlases kļūda valstī sastāda +/- 3,1% ar 95% varbūtību.

Kā paziņoja Sputnik sociologs no Latvijas Andrejs Solopenko, respondentu atbildes skaidri norāda uz to, ka vairums Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas iedzīvotāju vēlas uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju.

"Sliktas kaimiņattiecības nav izdevīgas abām pusēm, jo tās kaitē ekonomikai, kā arī ārkārtīgi negatīvi ietekme iedzīvotāju labklājību," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, tādas valstis, kā Polija un Vācija, kuru uzņēmēji diezgan intensīvi strādāja ar Krieviju, acīmredzami izjutuši uz savas ādas negatīvās sekas gan no sankcijām pret Krieviju, gan no atbildes pasākumiem. Tādēļ absolūti dabiski, ka tieši šo valstu pilsoņi demonstrējuši vislielāko tiekšanos pēc attiecību uzlabošanās, uzskata Solopenko.

Latvieši pauž neapmierinātību par attiecībām ar Krieviju

Pēc sociologa sacītā, līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas iedzīvotāju vairākumam.

"Aptaujas gaitā, ko šogad veica SKDS pētījumu centrs pēc Eiroparlamenta deputāta Andreja Mamikina pasūtījuma, 77% valsts iedzīvotāju piekrita tam, ka sankcijas noveda pie lieliem zaudējumiem Latvijas ekonomikā," — atzīmēja Solopenko. Viņš uzsvēra, ka dažādās sociāli-demogrāfiskās respondentu grupās praktiski nebija manāmas atšķirības.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Jā, krievvalodīgie aktīvāk (85%) uzskatīja, ka sankcijas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Taču solidāri ar šādu viedokli izrādījās arī latviski runājošo respondentu vairākums – 72%," — norādīja speciālists.

Saskaņā ar tās pašas aptaujas datiem divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju kopumā uzskata Latvijas un Krievijas attiecības par neapmierinošām, turklāt arī šajā jautājumā dažādas sociāli-demogrāfiskās grupas nodemonstrēja praktiski absolūtu vienbalsību.

Solopenko atzīmēja, ka ar Latvijas un Krievijas attiecībām nav apmierināti gan krievvalodīgo (69%), gan latviski runājošo respondentu vairākums – 63%. Šādas pozīcijas atbalstītāju vidū ir visu vecumu cilvēki, kuri dzīvo dažādos reģionos un kuriem ir gan augstākā (65%), gan vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (68%).

"Neskatoties uz valdošās Latvijas elites vēlmi visos iespējamos veidos distancēties no Krievijas, Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no savas sarunvalodas ģimenē un citiem kritērijiem, pauž vēlmi uzlabot ar to tirdzniecības attiecības, jo tieši tajā saskata savas valsts ekonomikas attīstības avotu," — noslēgumā teica eksperts.

63
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
ES panākusi sankciju atcelšanu vairākiem ar Krieviju saistītiem enerģētikas projektiem
Berlīne atgādināja Trampam, ka jaunās sankcijas ir jāapspriež ar Eiropu
Eiropas Komisijas vadītājs iestājies par attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Krievijas senators atgādinājis, kāds ir pamats attiecībām ar Latviju