ES un Krievijas karogi

Eiropieši atzinās, ka vēlas mainīt attiecības ar Krieviju

69
(atjaunots 16:46 23.11.2017)
Esošās Briseles un Maskavas attiecības neapmierina Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas iedzīvotāju vairākumu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Sputnik.Viedokļi aptaujas gaitā Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu vairākums izteicās par attiecību uzlabošanu starp Krieviju un Eiropas Savienību pārredzamajā nākotnē. Cilvēki saprot, ka sankciju pretestība kaitē viņu labklājībai, atzīmēja eksperts.

Cerot uz labām kaimiņattiecībām

Vācijā 87% respondentu vēlas, lai Eiropas Savienības un Krievijas starpā pēc iespējas ātrāk izveidojas labi sakari. Taču partnerības atbalstītāju izrādījās vairāk valsts austrumos, nekā rietumos, savukārt kreiso uzskatu atbalstītāji iestājās par labām kaimiņattiecībām aktīvāk par vācu labējo spēku atbalstītājiem. Francijā par sadarbības nostiprināšanas atbalstītājiem starp Briseli un Maskavu izrādījās 79% aptaujāto. Visvairāk šo nostāju atbalsta partijas "Labējie", sociāli liberālās partijas "Uz priekšu, Republika!" un centriskās "Demokrātiskās kustības" vēlētāji.

Lielbritānijā uz attiecību uzlabošanos pauda cerību 68% respondentu, turklāt vislielākais šīs idejas atbalsts ir liberālajiem demokrātiem. Polijas iedzīvotāju vidū partnerattiecību ar Krieviju atbalstītāji ir 85% aptaujāto, lielākoties kreisie un centristi.

Lielbritānijā, Vācijā un Francijā par labu draudzībai ar Krieviju izteikušies respondenti-vīrieši un cilvēki ar augstāko izglītību. Visās četrās valstīs par izlīgšanas atbalstītājiem biežāk kļuva cilvēki vecāki par 65 gadiem.

Aptauju no 20. līdz 27. septembrim veica kompānija IFop — vecākā kompānija Francijā, kas nodarbojas ar sabiedriskās domas aptaujām. Tajā piedalījās 3228 respondenti vecumā no 18 gadiem. Atlasē pārstāvēti valsts iedzīvotāji no dzimuma, vecuma un ģeogrāfijas viedokļa. Maksimālā datu atlases kļūda valstī sastāda +/- 3,1% ar 95% varbūtību.

Kā paziņoja Sputnik sociologs no Latvijas Andrejs Solopenko, respondentu atbildes skaidri norāda uz to, ka vairums Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas iedzīvotāju vēlas uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju.

"Sliktas kaimiņattiecības nav izdevīgas abām pusēm, jo tās kaitē ekonomikai, kā arī ārkārtīgi negatīvi ietekme iedzīvotāju labklājību," — atzīmēja eksperts.

Pēc viņa domām, tādas valstis, kā Polija un Vācija, kuru uzņēmēji diezgan intensīvi strādāja ar Krieviju, acīmredzami izjutuši uz savas ādas negatīvās sekas gan no sankcijām pret Krieviju, gan no atbildes pasākumiem. Tādēļ absolūti dabiski, ka tieši šo valstu pilsoņi demonstrējuši vislielāko tiekšanos pēc attiecību uzlabošanās, uzskata Solopenko.

Latvieši pauž neapmierinātību par attiecībām ar Krieviju

Pēc sociologa sacītā, līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas iedzīvotāju vairākumam.

"Aptaujas gaitā, ko šogad veica SKDS pētījumu centrs pēc Eiroparlamenta deputāta Andreja Mamikina pasūtījuma, 77% valsts iedzīvotāju piekrita tam, ka sankcijas noveda pie lieliem zaudējumiem Latvijas ekonomikā," — atzīmēja Solopenko. Viņš uzsvēra, ka dažādās sociāli-demogrāfiskās respondentu grupās praktiski nebija manāmas atšķirības.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Jā, krievvalodīgie aktīvāk (85%) uzskatīja, ka sankcijas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Taču solidāri ar šādu viedokli izrādījās arī latviski runājošo respondentu vairākums – 72%," — norādīja speciālists.

Saskaņā ar tās pašas aptaujas datiem divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju kopumā uzskata Latvijas un Krievijas attiecības par neapmierinošām, turklāt arī šajā jautājumā dažādas sociāli-demogrāfiskās grupas nodemonstrēja praktiski absolūtu vienbalsību.

Solopenko atzīmēja, ka ar Latvijas un Krievijas attiecībām nav apmierināti gan krievvalodīgo (69%), gan latviski runājošo respondentu vairākums – 63%. Šādas pozīcijas atbalstītāju vidū ir visu vecumu cilvēki, kuri dzīvo dažādos reģionos un kuriem ir gan augstākā (65%), gan vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (68%).

"Neskatoties uz valdošās Latvijas elites vēlmi visos iespējamos veidos distancēties no Krievijas, Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no savas sarunvalodas ģimenē un citiem kritērijiem, pauž vēlmi uzlabot ar to tirdzniecības attiecības, jo tieši tajā saskata savas valsts ekonomikas attīstības avotu," — noslēgumā teica eksperts.

69
Pēc temata
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES
ES panākusi sankciju atcelšanu vairākiem ar Krieviju saistītiem enerģētikas projektiem
Berlīne atgādināja Trampam, ka jaunās sankcijas ir jāapspriež ar Eiropu
Eiropas Komisijas vadītājs iestājies par attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Krievijas senators atgādinājis, kāds ir pamats attiecībām ar Latviju
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

53
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

53
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju
Iļja Gerčikovs

Receptes ir pie manis: bijušais "Dzintara" īpašnieks prognozē jaunā īpašnieka izgāšanos

26
(atjaunots 10:59 22.09.2020)
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības," paziņoja Iļja Gerčikovs.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas kosmētikas ražotāja "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs uzskata, ka koncernam "Skinest Group" nav tiesību ražot produkciju ar šo zīmolu, jo preču zīmes ir viņa īpašums, raksta Latvijas Avīze.

Iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgās AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro nopirka SIA "Ritrem". Tā pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Uzņēmuma akciju pakete (53,99%) pieder kompānijai Skinest Rail, savukārt tās īpašnieks ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs. Kompānija pieder koncernam "Skinest Group". Aktīvu paketē, kas tika pārdota izsolē, ietilpst ēka Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transports, mēbeles, biroja tehnika un 87 preču zīmes.

Kompānija paziņoja, ka grasās atjaunot "Dzintara" kosmētikas ražošanu, taču šiem plāniem nepiekrīt bijušais kompānijas īpašnieks Iļja Gerčikovs. Pēc viņa sacītā, "Dzintara" preču zīmes ir viņa īpašums, taču neviens nav vērsies pie viņa pēc to izmantošanas atļaujas.

"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.

Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā "Dzintaru". Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis," paziņoja Gerčikovs.

Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja šāds piedāvājums tiks saņemts, viņš atzīmēja, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.

Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) padomes locekle Anastasija Udalova paziņoja, ka Gerčikovam vairs nepieder nekādas preču zīmes. Pēc viņas sacītā, nekustamie īpašumi tika nopirkti kopā ar 93 preču zīmēm, piecās no kurām šobrīd notiek tiesvedības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 87 preču zīmēm strīdu nav, un jaunie uzņēmuma īpašnieki var tās izmantot. Jau šonedēļ plānots pieņemt darbā pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, savukārt oktobrī uzsākt ražošanu.

Udalova noraida bažas, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz citu vietu: "Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur."

26
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Kāpēc Latvija glābj "Dzintaru"
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka