Lielviekalā

Mājāsbraucēji Latvijā: algas ir niecīgas, bet cenas Lielbritānijā

85
(atjaunots 14:27 21.11.2017)
Pēc atgriešanās dzimtenē latvieši bieži vien nevar atrast darbu, taču biznesu uzsākt neriskē mainīgo apstākļu dēļ.

RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Latvijā ir grūti atrast labu darbu, trūkst stabilitātes, algas ir zemas, pie tam cenas pielīdzināmas britu veikalos redzamajām, uzskata reemigranti, ar kuriem aprunājušies LNT raidījuma LNT Ziņu TOP 10 žurnālisti.

Kristīne Ratniece pastāstīja, ka Latvijā atgriezusies pavisam nesen pēc septiņus gadus ilgas prombūtnes Lielbritānijā. Lai arī viņa ir apmierināta ar to, ka viņas četrgadīgais dēls un divgadīgā meitiņa dzīvos savā vidē, viņa jau ir saskārusies ar problēmām. Galvenā – nav iespējams atrast pienācīgi apmaksātu darbu.

"Padzīvojot pirmo nepilno nedēļu, es esmu sapratusi, ka Latvijā ir ļoti mazas algas, arī minimālā. Es uzskatu, ka minimālajai algai jābūt vismaz 500 eiro, jo arī nodokļi, ko atvelk nost, tie 200 eiro, ir daudz. Cenas, kad ieej veikalā, ir tādas pašas kā Lielbritānijā un pat augstākas, tad padomājiet paši, tas ir neprātīgi," — saka Ratniece.

Atrodoties Lielbritānijā, bijis neiespējami meklēt darbu Latvijā. Reemigrācijas plāns, kura finansējums beidzās pērn, bija izstrādāts mudināt uzņēmējus organizēt darba intervijas ar "Skype" starpniecību, taču tas nedarbojās. Plāns atzīts par neveiksmīgu, lai arī tam iztērēta liela nauda, ko tagad atgūt vairs neizdosies, nožēlo sieviete.

Cita reemigrantu ģimene – Zaķi – atgriezušies Latvijā pirms gada pēc sešus gadus ilgas dzīves Anglijā. Ģimenes galva bija iecerējis sākt Talsos savu biznesu, taču nevarēja par to izšķirties neprognozējamās nodokļu politikas dēļ.

"Esot tur Anglijā, to stabilitāti tā kā izjutu vairāk, jutos vairāk drošs par savu nākotni, kā es ģimeni pabarošu vai samaksāšu par nākotni. Te tā kā nejūtu. Anglijā es to pirmo reizi izjutu, ka darba iespējas ir lielākas, un nebija nevienā brīdī sajūta, ka es varētu palikt bez darba vai maizes mutē, es zināju, ka vienmēr kaut kādu darbiņu atradīšu," — pastāstīja Zaķis.

Viņš uzsvēra, ka dzīve Latvijā ir diezgan dārga, neskatoties uz iedzīvotāju ne īpaši lielajiem ienākumiem. Tāpēc vairākas preces, piemēram, autiņbiksītes ģimene joprojām pērk Lielbritānijā.

Pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās zemās dzimstības un 20-40 gadus vecu cilvēku masveida emigrācijas rezultātā. Grūtības Latvijai sagādā arī mirstība, kas pārsniedz dzimstību. Eurostat rīcībā esošie dati liecina, ka pērn valstī dzimuši 22 tūkstoši bērnu, bet 2020. gadā prognozēts ievērojams jaundzimušo skaita kritums — tikai 14 tūkstoši. Prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā var samazināties līdz 1,88 miljoniem cilvēku, bet 2030. gadā — līdz 1,63 miljoniem cilvēku.

2012. gada beigās valdība apstiprināja reemigrācijas plānu 2013.-2016. gg. cerībā, ka līdz 2016. gadam atgriezīsies aptuveni 80 tūkstoši aizbraukušo. Reemigrācijas plāna pamatā bija informācijas sniegšana aizbraukušajiem par Latviju – lai viņi varētu uzzināt visu par dzīvi, darbu un uzņēmējdarbību valstī. Taču Ekonomikas ministrijas rīcībā nav datu par to, cik cilvēki atgriezušies reemigrācijas plāna rezultātā.

85
Pēc temata
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Latvijas armija aicina emigrantus "stāties ierindā"
Lietuvas valdība aicina skolēnus piedalīties emigrācijas jautājumu risināšanā
Latvija demonstrē bēdīgus rezultātus migrācijas reitingā bijušo PSRS republiku vidū
Dombrovskis: Latvija pateica "nē" ļoti maksātspējīgiem migrantiem
Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem
VID ēka, foto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienests uzsāk dīkstāves pabalsta pieteikumu pieņemšanu

8
(atjaunots 16:37 01.12.2020)
Pieteikumus dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju piešķiršanai VID iesniedz darba devējs, savukārt paredzētā nauda tiešā veidā tiek ieskaitīta darbinieku kontā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) drīkst iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai, raksta Press.lv.

Ministru kabinets grūtību valsts ekonomiskajā situācijā Covid-19 pandēmijas fonā dēļ pieņēma lēmumu ieviest atbalsta pasākumus algoto darbinieku, kā arī pašnodarbināto un patentmaksas maksātāju ienākumu kompensācijām. Pieteikumus pabalstiem VID pieņem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pieteikumus iesniedz darba devējs, savukārt pabalsti atnāk jau darbinieku kontos.

Uzņēmēji varēs saņemt pabalstus dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas tiem darbiniekiem, kuri sakarā ar patreizējo situāciju ir spiesti strādāt nepilnu darbadienu. Tāpat dīkstāves pabalsti būs pieejami pašnodarbinātām personām un patentmaksas maksātājiem.

Pabalstu saņemšanai par novembri pieteikums ir jāiesniedz līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, par janvāri – līdz 15. februārim.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc pirmā koronavīrusa viļņa un ar epidēmiju saistītiem ierobežojumiem VID pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kuri tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID nolēma būt pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda situācija vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticēšanos uzņēmējiem un izmaksas sāksies krietni vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersona ir tiesīga paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

8
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem sola elektroenerģijas rēķinu samazināšanos par 5%

9
(atjaunots 13:59 01.12.2020)
Jaunās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Latvijā stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Obligāto komponentu un jaudas komponentu vidējais rādītājs samazināsies par 23%, līdz 17,51 eiro par megavatstundu, vēsta Baltic Course.

"Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR," paziņoja Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

No 2021. gada 1. janvāra OIK vērtība, kuru apmaksā atbilstoši patēriņam, sastādīs 0,00932/kWh līdzšinējo 0,01476 eiro/kWh vietā. Tas nozīmē ka dabasgāzes TEC OIK sastādīs 0,00098 eiro/kWh, savukārt atjaunojamo enerģijas resursu OIK – 0,00834 eiro/kWh. Turklāt jaudas komponentu vērtība, ko apmaksā par uzstādīto elektrisko jaudu, nav mainījusies kopš 2018. gada.

Izmaksas elektroenerģijas iegādei virs tirgus cenas no koģenerācijas stacijām, kuras strādā uz dabasgāzes, plānots ievērojami samazināt apjomu un iepirkuma cenas krituma dēļ. Rezultātā nākamgad OIK daļa no TEC samazinājusies par 86%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, elektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

9
Tagi:
Latvija, cenas, elektroenerģija, OIK
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi