Krišjānis Kariņš

Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"

105
(atjaunots 16:42 14.11.2017)
Jaunais "Obligātās iepirkuma komponentes 2" likumprojekts nepalīdzēs "zaļās" enerģijas attīstībai, ir pretrunā ar Eiropas kursu un palīdzēs uzņēmumiem nopelnīt uz iedzīvotāju rēķina, uzskata Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Eiroparlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka jaunais elektrības subsīdiju likumprojekts ir pretrunā ar Eiropas Savienībā (ES) virzītajiem likumprojektiem Eiropas elektrības tirgus struktūrā, raksta "Free city".

Saskaņā ar mediju datiem, ar Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa atbalstu tiek gatavoti plāni par jaunajām elektrības ražošanas subsīdijām, jeb "Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) 2" likumprojekts. Jaunais likumprojekts aicina ievērojami palielināt vietējās elektroenerģijas ražošanas jaudu un līdz 2030. gadam papildus nodrošināt vismaz divu terravatu stundu elektroenerģijas pieejamību tirgū, kura būtu saražota no vietējiem atjaunojamajiem resursiem.

Prezidenta kancelejā paziņoja, ka jaunās subsīdijas tiek gatavotas "enerģētiskās drošības un Latvijas zaļās ekonomikas stiprināšanai".

Latvijas prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis pateica, ka 2016. gada 29. aprīlī prezidents izveidoja enerģētiskās drošības komisiju un lika tai izpētīt Latvijas enerģētiskās politikas attīstību, izanalizēt un sniegt piedāvājumus tās uzlabošanai, lai ilgtermiņa perspektīvā nostiprinātu enerģētikas sektoru, kā arī veikt ieguldījumu Latvijas vispārējā ekonomikas drošībā.

"Komisija ir sagatavojusi sākotnējo likumprojekta versiju nodošanai plašākai diskusijai. Valsts prezidents iepazīsies ar sagatavoto likumprojektu, un komisija turpinās darbu, lai izstrādātu sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu," — skaidro Siksnis.

Krišjānis Kariņš ir EP Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komitejas loceklis, saskaņā ar ikgadējo VoteWatch Europe reitingu, viņš ietilpst ietekmīgāko eiroparlamentāriešu divdesmitniekā. No 2004. līdz 2006. gadam viņš bija Latvijas ekonomikas ministrs, un tieši šajā periodā tika pieņemts likums par elektroenerģijas tirgu, kurš ieviesa obligātā iepirkuma koeficientu (OIK).

Kariņš skaidro, ka Latvijai ir jāseko ES virzienam, tātad jāatbrīvojas no enerģētikas importa. Taču par spīti kursam, ko uzņēmusi Eiropa, tiek uzstādītas jaunas subsīdijas, kas nav nekas cits kā tautas slaukšana "ar jaunas OIK palīdzību", uzskata deputāts un piebilst, ka Latvijā zaļā enerģija gadiem ilgi tiek uzskatīta par veidu, kādā daži uzņēmumi var nopelnīt uz tautas rēķina, kas ir nepareizi un nepieņemami.

"Eiropā notiek virzība prom no subsīdijām un strīds ir par to, kā varētu tikt prom no vecajām subsīdijām. To var tikai vienīgi tā, kā Ekonomikas ministrija (EM) izdarīja ar "Latvenergo" — vienojoties par naudas samaksām, tā, lai OIK saņēmējs būtu ar mieru atteikties no subsīdijas un patērētājam nebūtu par to jāmaksā katru mēnesi savā rēķinā, kas ir pareizs virziens. Eiropā vēlamies aizliegt šādas iespējas slaukt naudu, lai kādi indivīdi varētu pelnīt," — uzsver Kariņš.

Pēc viņa domām, zaļā enerģija ir jāatbalsta, turklāt ar tirgus mehānismu palīdzību – jāatceļ gāzes subsīdijas, un tad zaļā un jebkura cita enerģija kļūs par konkurētspējīgāku.

105
Pēc temata
Eiropas un ASV gāzes karš
Vējonis: Latvijai ir svarīga Amerikas gāzes eksporta iniciatīva
EK: Latvija ir atkarīga no enerģijas resursu importa
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

7
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

7
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

24
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

24
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Studentu apmācība, foto no arhīva

Latvijas profesori varētu saņemt tiesības uz KF pilsonību vienkāršotā kārtībā

0
(atjaunots 14:50 27.10.2020)
Ja Krievijā tiks apstiprināts Darba ministrijas iesniegtais likumprojekts, ārvalstu pilsoņi ar docenta vai profesora zinātniskajām pakāpēm varēs pretendēt uz Krievijas pilsonību vienkāršotā kārtībā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas Darba ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz tiesības uz Krievijas pilsonību vienkāršotā kārtībā ārvalstu docentiem un profesoriem. Dokuments publicēts normatīvo tiesisko aktu projektu portālā sabiedriskai diskusijai.

Darba ministrija likumprojekta anotācijā norādīts, ka resors izstrādājis Tatarstānas prezidenta Rustama Minnihanova ierosinājumus jautājumā par ārvalstu pilsoņu un personu bez pilsonības profesiju sarakstu, kam ir tiesības uz pāriešanu Krievijas pilsonībā vienkāršotā kārtībā.

Ierosinājumu atbalstīja Izglītības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Šajā kontekstā ar darba un sociālās aizsardzības ministra Anktona Kotjakova pavēli ierosināts papildināt ar punktiem "docents" un "profesors" sarakstu, kurā iekļautas ārvalstu pilsoņu un personu bez pilsonības profesijas (specialitātes, amati), - kvalificēti speciālisti, kam ir tiesības uz pāriešanu Krievijas pilsonībā vienkāršotā kārtībā.

Profesiju saraksts bija apstiprināts 2019. gada novembrī. Tajā iekļautas 135 specialitātes, kuru vidū ir agronomi, veterināri, audzinātāji, dažādu specialitāšu ārsti, inženieri, metalurgi, žurnālisti, matemātiķi, mehanizatori, montāžnieki, metinātāji, virpotāji, traktoristi, elektromontieri utt.

0
Tagi:
Krievija, pilsonība
Pēc temata
Krievijas pilsonības saņemšanas procedūras izmaksas varētu samazināties
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Latvijas iedzīvotājiem atvieglos Krievijas pilsonības iegūšanas procesu
Tik un tā uzzināsim: Latvijā brīdina visus, kuri vēlas slēpt Krievijas pilsonību