Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

Latviju biedē ar ogļu tranzīta galu

129
(atjaunots 14:03 20.10.2017)
"Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne paziņojusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ogļu tranzīts cauri Latvijai ir ievērojami mazinājies, taču ostu sniegtā statistika to neapstiprina.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. No jaunā gada Latvija, iespējams, pilnībā zaudēs akmeņogļu tranzītu, paziņoja "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne. Viņa norādīja, ka šajā situācijā iespējams rēķināties tikai ar baltkrievu naftas produktu tranzītu, taču vajadzīgs spēcīgs trumpis – cena, raksta avīze Dienas Bizness.

"Situācija ir kritiska: pēdējo 3 mēnešu laikā ogļu tranzīta apjomi Latvijā krītas ik mēnesi par 85%. ja nenotiks brīnums, no jaunā gada Latvija pilnībā zaudēs ogles kā tranzīta kravu," – vēsta Antāne.

Speciāliste apgalvo, ka patlaban tiek apstiprināti tikai 15% ogļu kravu, ko īpašnieki gatavi sūtīt cauri Latvijas ostām. Pēc BATL vadītājas vārdiem, eksportētāji neformālās sarunās stāsta, ka no jaunā gada viņiem nāksies meklēt citus tranzīta ceļus, apejot Latvijas ostas.

Vienlaikus Ventspils un Liepājas ostu statistika liecina par to, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā kravu apjomi pieauguši par 15,5% un 22,8% atbilstoši, un kravu apgrozījuma pamatā ir tieši ogles – 14,322 milj. tonnu (+27,9% salīdzinājumā ar šo periodu 2016. gadā.) Rīgas ostas kravu apgrozījums 2017. gada janvārī – septembrī krities par 5,1%, taču galvenokārt uz lejamkravu rēķina. Pārkrauto kravu struktūrā joprojām pārsvarā ir ogles – 36,6%. Šopavasar jau parādījās informācija par to, ka "Krievijas dzelzceļš" būtu ieviesies ierobežojumus kravu pārvadājumiem Latvijas ostu virzienā, taču Krievijas kompānija noliedza, ka kravu pārvadāšanas pieteikumi tiktu noraidīti.

"Nekādus speciālus lēmumus neieviešam un neesam ieviesuši. Pastāv tehnoloģiskie ierobežojumi, ko esam spiesti ievērot," – paziņoja "Krievijas dzelzceļa" vadītājs Oļegs Belozerovs telekanāla "Rossija 24 ēterā".

Viņš norādīja, ka diemžēl arī ar ogļu uzņēmumiem dažkārt gadās tā, ka noteiktā virzienā ir ērti izvest lielu apjomu ogļu, un KDz vienmēr ar prieku ir gatavs palīdzēt, taču iespējas nav neierobežotas.

"Mēs esam plānveida struktūra, tātad izvedam maksimālo apjomu tā, ko varam izvest. Attiecībā uz Latviju pārvadājumu apjoma samazināšanās ir neliela. Pie tam tie nav mūsu dati, bet gan mūsu kolēģu, mēs ar viņiem sadarbojamies, taču ir arī objektīvas grūtības," – konstatēja Belozerovs.

Saliekamās mājiņas no Skandināvijas nav noderējušas

Tāpat Inga Antāne intervijā Dienas Bizness komentēja Latvijas perspektīvas darbam jaunajā Zīda ceļā – pēc viņas domām, šis projekts vēl izskatās apšaubāmi.

"Labi, gada laikā esam sagaidījuši divus vilcienus no Ķīnas, no Urumči un Iu, — viņa saka. – Bet tālāk? Lielisks mārketinga gājiens, taču aprunāsimies par ekonomiku un ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Pagaidām Latvija nav neko nopelnījusi ar šiem testa vilcieniem, un tas vēl nav zināms, vai šie tranzīta maršruti kursēs pastāvīgi. Kad jautā ķīniešiem, viņi nevar atbildēt. Vienkārši tāpēc, ka konteineru pārvadājumi vienā virzienā ir neiedomājamo dārgi. Jādomā, ko vest atpakaļ. Agrāk bija ideja vest uz Ķīnu ekoloģiskās saliekamās mājiņas no Skandināvijas, taču pagaidām, cik zinu, nekādi konkrēti līgumi nav noslēgti. Tāpēc rēķināties ar Ķīnas virzienu būtu smieklīgi."

Nedēļas sākumā Latvijā ieradās pirmais konteineru vilciens ar pārtikas piedevu kravu no Ķīnas. Taču kompānijas "Latvijas dzelzceļš" vadītājs Edvīns Bērziņš nevarēja prognozēt regulāras satiksmes sākumu.

Uz sadarbību ar Ķīnu pretendē arī citas valstis, tostarp – Lietuva.

Iepriekš bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss, apspriežot Saeimā Ķīnas tranzīta perspektīvas, parādīja divas kartes, ko bija nofotografējis konferencē, kurā piedalījās arī Ķīna. Vienā no tām pa ceļam uz Eiropu Baltijas valstu vienkārši nav. Otrā – ir. Taču ne Rīga. Jelgava.

Vēl viens Latvijas konkurents ir Baltkrievija. Skeptiķi apgalvo, ka laiks ceļā no Urumči līdz Roterdamai caur Rīgu, kā arī piegādes cena piekāpjas Brestas maršruta priekšā.

Atteikšanās no dārgiem līgumiem

Pēc Ingas Antānes domām, Latvijas tranzītu varētu atbalstīt naftas produktu eksports no Baltkrievijas, taču šeit Latvijas dzelzceļam nāktos piedāvāt izdevīgas likmes.

"Šeit mums vajadzīgs ļoti spēcīgs trumpis – cena. Taču, ja paskatīsimies uz baltkrievu "Veļikij kameņ", kas pieņem kravas no Ķīnas, tur sadarbības aspektā Latvijas nav. Ir tikai Lietuva. Tā notiek, jo mūsu dzelzceļa likmes nav konkurētspējīgas, un elektrifikācijas projekts tās vēl sadārdzinās," – uzskata Antāne.

Pēc viņas domām, šodien galvenais mērķis ir izstrādāt nozares darba stratēģiju jaunajos apstākļos un atteikties no dārgiem dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projektiem.

"Tāpēc mums tas ir slēgtais loks, — viņa paskaidroja. – Viss liecina, ka Latvijas ostas drīz kļūs par sezonas ostām Krievijas kravu īpašniekiem: ziemā vedam cauri Latvijai, vasarā – cauri savām ostām. Tādos apstākļos palielināt infrastruktūras uzturēšanas maksu – tā būtu tranzīta nāve. Jo augstāka maksa, jo lielākas likmes, jo mazāk kravu."

Antāne jau vairākkārt kritizējusi Latvijas dzelzceļu par tarifu celšanu un dārgajiem elektrifikācijas plāniem. Taču AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas un audita kompānija Ernst & Young, kas aprēķināja elektrifikācijas projekta rentabilitāti, neapšauba tā ekonomisko pamatojumu.

"Esam aprēķinājuši, ka pat gadījumā, ja kravu pārvadājuma apjoms gadā pa Latvijas dzelzceļu kritīsies līdz zemākajai atzīmei – 30 miljoniem tonnu gadā, arī šajā gadījumā projekts būs izdevīgs Latvijas tranzītam," – skaidroja Ernst & Young pārstāvis.

Strakšas paziņoja, ka pērn Latvijas dzelzceļš pārvadājis vairāk nekā 47 miljonus tonnu kravu, tātad līdz kritiskajam rādītājam – 30 miljoniem tonnu – vēl ir tālu.

"Mēs redzam, ka pašlaik diennaktī pa mūsu ceļu iet 1200-1400 kravas vagoni. Šis rādītājs ir visai stabils. Politika ir un paliek politika, taču Krievijas biznesmeņi, kuriem nav savu terminālu Krievijas ostās, tik un tā izmantos Latvijas dzelzceļu, jo tas ir ekonomiski izdevīgi," – ir pārliecināts Strakšas.

129
Pēc temata
Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas
Latviešu nacionālisti: par kravām Latvija maksās ar vēsturi
Latvijas ostas atskaitījās par kravu apgrozījumu
Samazinājies pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā
Krievijas Dzelzceļu kompānija atsakās vest kravas uz Latvijas ostām

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

19
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

19
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Labklājības ministrija, foto no arhīva

Ar vienu roku dod, ar otru atņem: dīkstāves pabalstu laiks netiek iekļauts stāžā

25
(atjaunots 11:54 06.05.2021)
Labklājības ministrija izstrādājusi Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumus, kas paredz iekļaut darba stāžā pabalstu saņemšanas laiku.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju saņem dīkstāves pabalstus sakarā ar krīzi Covid-19 pandēmijas rezultātā. Tomēr, saskaņā ar pašreizējo likumu, pabalstu saņemšanas laiks netiek iekļauts stāžā, jo no šiem pabalstiem netiek atrēķināti sociālie maksājumi. Labklājības ministrija steigšus labo likumu, raksta MK-Latvija.

Patlaban sociāli neapdrošināti palikuši cilvēki, kuri saņem krīzes pabalstus: valsts dīkstāves pabalsts darbiniekiem, vecāku pabalsta izmaksu pagarināšana, piemaksa dīkstāves pabalstam par apgādībā esošu bērnu, bezdarba pabalsts, jaunā speciālista pabalsts bezdarba apstākļos.

Vienīgais izņēmums – pensiju apdrošināšana, kam krīzes pabalstu saņēmēji varēja pievienoties brīvprātīgi, apmaksājot šīs iemaksas patstāvīgi.

Tomēr Labklājības ministrija pamanījusi savu nevērību, un situācija drīz tiks labota, pateicoties Valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem, sola resors.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa pastāstīja, ka grozījumi paredz pielīdzināt darba stāžam krīzes pabalsta saņemšanas periodus. Šie periodi tiks uzskatīti par sociālās apdrošināšanas periodiem, kuru laikā persona bija apdrošināta kā darbinieks vai pašnodarbinātais. Tāpēc cilvēki nezaudēs tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas izmaksām un valsts pensijām.

Šos periodus plānots pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, kas dāvā tiesības uz valsts pensiju, un tiesības uz sociālās apdrošināšanas un apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, jaunos noteikumus attiecinās arī uz iepriekš izmaksātajiem krīzes pabalstiem.

Likums attieksies uz visiem obligāto iemaksu maksātājiem: darba devējiem, darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kuri veic pensiju apdrošināšanas obligātās iemaksas un kas par šiem periodiem maksās solidaritātes sistēmas ietvaros.

25
Tagi:
darba tirgus, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?