Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

Latviju biedē ar ogļu tranzīta galu

124
(atjaunots 14:03 20.10.2017)
"Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne paziņojusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ogļu tranzīts cauri Latvijai ir ievērojami mazinājies, taču ostu sniegtā statistika to neapstiprina.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. No jaunā gada Latvija, iespējams, pilnībā zaudēs akmeņogļu tranzītu, paziņoja "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne. Viņa norādīja, ka šajā situācijā iespējams rēķināties tikai ar baltkrievu naftas produktu tranzītu, taču vajadzīgs spēcīgs trumpis – cena, raksta avīze Dienas Bizness.

"Situācija ir kritiska: pēdējo 3 mēnešu laikā ogļu tranzīta apjomi Latvijā krītas ik mēnesi par 85%. ja nenotiks brīnums, no jaunā gada Latvija pilnībā zaudēs ogles kā tranzīta kravu," – vēsta Antāne.

Speciāliste apgalvo, ka patlaban tiek apstiprināti tikai 15% ogļu kravu, ko īpašnieki gatavi sūtīt cauri Latvijas ostām. Pēc BATL vadītājas vārdiem, eksportētāji neformālās sarunās stāsta, ka no jaunā gada viņiem nāksies meklēt citus tranzīta ceļus, apejot Latvijas ostas.

Vienlaikus Ventspils un Liepājas ostu statistika liecina par to, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā kravu apjomi pieauguši par 15,5% un 22,8% atbilstoši, un kravu apgrozījuma pamatā ir tieši ogles – 14,322 milj. tonnu (+27,9% salīdzinājumā ar šo periodu 2016. gadā.) Rīgas ostas kravu apgrozījums 2017. gada janvārī – septembrī krities par 5,1%, taču galvenokārt uz lejamkravu rēķina. Pārkrauto kravu struktūrā joprojām pārsvarā ir ogles – 36,6%. Šopavasar jau parādījās informācija par to, ka "Krievijas dzelzceļš" būtu ieviesies ierobežojumus kravu pārvadājumiem Latvijas ostu virzienā, taču Krievijas kompānija noliedza, ka kravu pārvadāšanas pieteikumi tiktu noraidīti.

"Nekādus speciālus lēmumus neieviešam un neesam ieviesuši. Pastāv tehnoloģiskie ierobežojumi, ko esam spiesti ievērot," – paziņoja "Krievijas dzelzceļa" vadītājs Oļegs Belozerovs telekanāla "Rossija 24 ēterā".

Viņš norādīja, ka diemžēl arī ar ogļu uzņēmumiem dažkārt gadās tā, ka noteiktā virzienā ir ērti izvest lielu apjomu ogļu, un KDz vienmēr ar prieku ir gatavs palīdzēt, taču iespējas nav neierobežotas.

"Mēs esam plānveida struktūra, tātad izvedam maksimālo apjomu tā, ko varam izvest. Attiecībā uz Latviju pārvadājumu apjoma samazināšanās ir neliela. Pie tam tie nav mūsu dati, bet gan mūsu kolēģu, mēs ar viņiem sadarbojamies, taču ir arī objektīvas grūtības," – konstatēja Belozerovs.

Saliekamās mājiņas no Skandināvijas nav noderējušas

Tāpat Inga Antāne intervijā Dienas Bizness komentēja Latvijas perspektīvas darbam jaunajā Zīda ceļā – pēc viņas domām, šis projekts vēl izskatās apšaubāmi.

"Labi, gada laikā esam sagaidījuši divus vilcienus no Ķīnas, no Urumči un Iu, — viņa saka. – Bet tālāk? Lielisks mārketinga gājiens, taču aprunāsimies par ekonomiku un ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Pagaidām Latvija nav neko nopelnījusi ar šiem testa vilcieniem, un tas vēl nav zināms, vai šie tranzīta maršruti kursēs pastāvīgi. Kad jautā ķīniešiem, viņi nevar atbildēt. Vienkārši tāpēc, ka konteineru pārvadājumi vienā virzienā ir neiedomājamo dārgi. Jādomā, ko vest atpakaļ. Agrāk bija ideja vest uz Ķīnu ekoloģiskās saliekamās mājiņas no Skandināvijas, taču pagaidām, cik zinu, nekādi konkrēti līgumi nav noslēgti. Tāpēc rēķināties ar Ķīnas virzienu būtu smieklīgi."

Nedēļas sākumā Latvijā ieradās pirmais konteineru vilciens ar pārtikas piedevu kravu no Ķīnas. Taču kompānijas "Latvijas dzelzceļš" vadītājs Edvīns Bērziņš nevarēja prognozēt regulāras satiksmes sākumu.

Uz sadarbību ar Ķīnu pretendē arī citas valstis, tostarp – Lietuva.

Iepriekš bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss, apspriežot Saeimā Ķīnas tranzīta perspektīvas, parādīja divas kartes, ko bija nofotografējis konferencē, kurā piedalījās arī Ķīna. Vienā no tām pa ceļam uz Eiropu Baltijas valstu vienkārši nav. Otrā – ir. Taču ne Rīga. Jelgava.

Vēl viens Latvijas konkurents ir Baltkrievija. Skeptiķi apgalvo, ka laiks ceļā no Urumči līdz Roterdamai caur Rīgu, kā arī piegādes cena piekāpjas Brestas maršruta priekšā.

Atteikšanās no dārgiem līgumiem

Pēc Ingas Antānes domām, Latvijas tranzītu varētu atbalstīt naftas produktu eksports no Baltkrievijas, taču šeit Latvijas dzelzceļam nāktos piedāvāt izdevīgas likmes.

"Šeit mums vajadzīgs ļoti spēcīgs trumpis – cena. Taču, ja paskatīsimies uz baltkrievu "Veļikij kameņ", kas pieņem kravas no Ķīnas, tur sadarbības aspektā Latvijas nav. Ir tikai Lietuva. Tā notiek, jo mūsu dzelzceļa likmes nav konkurētspējīgas, un elektrifikācijas projekts tās vēl sadārdzinās," – uzskata Antāne.

Pēc viņas domām, šodien galvenais mērķis ir izstrādāt nozares darba stratēģiju jaunajos apstākļos un atteikties no dārgiem dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projektiem.

"Tāpēc mums tas ir slēgtais loks, — viņa paskaidroja. – Viss liecina, ka Latvijas ostas drīz kļūs par sezonas ostām Krievijas kravu īpašniekiem: ziemā vedam cauri Latvijai, vasarā – cauri savām ostām. Tādos apstākļos palielināt infrastruktūras uzturēšanas maksu – tā būtu tranzīta nāve. Jo augstāka maksa, jo lielākas likmes, jo mazāk kravu."

Antāne jau vairākkārt kritizējusi Latvijas dzelzceļu par tarifu celšanu un dārgajiem elektrifikācijas plāniem. Taču AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas un audita kompānija Ernst & Young, kas aprēķināja elektrifikācijas projekta rentabilitāti, neapšauba tā ekonomisko pamatojumu.

"Esam aprēķinājuši, ka pat gadījumā, ja kravu pārvadājuma apjoms gadā pa Latvijas dzelzceļu kritīsies līdz zemākajai atzīmei – 30 miljoniem tonnu gadā, arī šajā gadījumā projekts būs izdevīgs Latvijas tranzītam," – skaidroja Ernst & Young pārstāvis.

Strakšas paziņoja, ka pērn Latvijas dzelzceļš pārvadājis vairāk nekā 47 miljonus tonnu kravu, tātad līdz kritiskajam rādītājam – 30 miljoniem tonnu – vēl ir tālu.

"Mēs redzam, ka pašlaik diennaktī pa mūsu ceļu iet 1200-1400 kravas vagoni. Šis rādītājs ir visai stabils. Politika ir un paliek politika, taču Krievijas biznesmeņi, kuriem nav savu terminālu Krievijas ostās, tik un tā izmantos Latvijas dzelzceļu, jo tas ir ekonomiski izdevīgi," – ir pārliecināts Strakšas.

124
Pēc temata
Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas
Latviešu nacionālisti: par kravām Latvija maksās ar vēsturi
Latvijas ostas atskaitījās par kravu apgrozījumu
Samazinājies pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā
Krievijas Dzelzceļu kompānija atsakās vest kravas uz Latvijas ostām
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

15
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

15
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"