RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Diviem prāmjiem, kuri kursē starp Ustlugu (Ļeņingradas apgabals) un Baltijsku (Kaļiņingradas apgabals), līdz 2020. gadam pievienosies vēl trīs dzelzceļa prāmji, katra prāmja ietilpība būs 66 vagoni, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz "Izvestija".
Kā paskaidroja iestādē, galvenais projekta mērķis ir nodrošināt pilnu reģiona neatkarību un nepārtrauktu kravu satiksmi gadījumā, ja kravu plūsma cauri Baltijas valstu teritoriju tiks apturēta.
"Šobrīd Kaļiņingradas iedzīvotāju dzīves uzturēšanai nepieciešamo kravu piegāde tiek veikta lielākoties ar jūras un dzelzceļa transportu. Pastāv dzelzceļa tarifu palielināšanas draudi, reģionam nepieciešamo kravu šķērsošanas gadījumā pāri Baltkrievijas un Baltijas valstu teritorijām," — paskaidroja Krievijas Ekonomikas attīstības ministrijā.
Nepieciešams vairāk investīciju
Kopējā projekta vērtība sastāda 14,1 miljards rubļu, no kuriem 5,1 miljards tiks piešķirts no federālā budžeta. Pārējos līdzekļus piesaistīs no ārbudžeta finanšu avotiem. Turklāt, ja valdība rezervēs naudu valsts budžetā tuvākajā laikā, prāmju būvniecība sāksies jau 2017. gadā.
Tāpat jaunais Krievijas Transporta ministrijas projekts paredz jauna jūras termināla būvniecību Kaļiņingradas apgabala, Pionerskij pilsētā, kurš apkalpos kruīza, pasažieru un kravu kuģus. Kopējais plānoto investīciju apjoms sastāda 8 miljardus rubļu.
Pēc KTVD Lietišķo ekonomisko pētījumu institūta Reģionālo reformu pētījumu centra direktora Aleksandra Derjugina viedokļa, lai Kaļiņingradas apgabals kļūtu par pilnvērtīgu jūras bāzi, nepieciešamas ievērojamas investīcijas.
"Nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, kuras šobrīd tur nav. Lai Krievijas uzņēmēji nepārkrautu kravas citās valstīs, Krievijā jāizveido analoģiski nosacījumi, lai biznesam būtu izdevīgi," — atzīmēja eksperts.
Baltija paliks bez kravām
Kā uzskata Ekonomikas augstskolas (EA) Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna vietnieks Igors Kovaļovs, tuvākajos gados situācija Baltijas jūras tranzīta jautājumā būtiski izmainīsies, savukārt ostas infrastruktūras tranzīta nozīme Baltijas valstīs kļūs mazāka.
"Baltijas valstīm tas nenes neko labu, un tās ir nopietni noraizējušās par gaidāmo kravu piegāžu samazināšanos no Krievijas un savu tranzītvalstu lomu, kas ir absolūti saprotami – tām Krievijas tranzīts ir viens no svarīgākajiem ienākumu avotiem. Attiecīgi, šo ienākumu zaudēšana ļoti nopietni ietekmēs ekonomiku," — paziņoja Kovaļovs.
