Ziemeļu straume-2 gāzes vads

Vācija un Austrija kritizēja ASV jauno sankciju projektu pret Krieviju

15
(atjaunots 09:12 16.06.2017)
ASV mērķis ir nodrošināt savu naftas un gāzes rūpniecības darbu, uzskata Berlīnē un Vīnē.

RĪGA, 16.jūnijs – Sputnik. Jaunās sankcijas pret Krieviju, kas šobrīd tiek apspriestas ASV kongresā, izraisījušas negatīvu reakciju Eiropas Savienībā, vēsta RIA Novosti. Austrijas kanclers un Vācijas ārlietu ministrs uzstājās ar asu likumprojekta kritiku, kurā viņi saskatījuši draudus Eiropas energodrošībai.

Savstarpējā Kristiāna Kerna un Zigmāra Gabriela paziņojumā, ko publicēja Vācijas ĀM, tiek atzīmēts, ka kopš 2014. gada Eiropa un ASV "plecu pie pleca un ciešā sadarbībā" atbildēja uz Krievijas rīcību. "ES un ASV savstarpējās un aktīvās darbības Ukrainas konflikta atrisināšanā ir mūsu kopīgajās interesēs," — paziņo politiķi. Taču pēdējie Vašingtonas plāni iet pretrunā ar šo līniju, pārliecināti viņi.

"Mēs nevaram piekrist nelikumīgiem eksteritoriāliem sankciju draudiem Eiropas kompānijām, kuras piedalās Eiropas enerģijas nodrošinājuma attīstībā," — teikts paziņojumā.

Kerns un Gabriels atzīmē, ka amerikāņu likumprojektā "ar manāmu atklātību" aprakstīts, par ko ir runa: par amerikāņu sašķīdinātās gāzes pārdošanu un Krievijas dabasgāzes piegādes izspiešanu no Eiropas tirgus. ASV mērķis ir nodrošināt savu naftas un gāzes rūpniecības darbu, uzskata Berlīnē un Vīnē.

Turklāt, Austrijas kanclers un Vācijas ĀM vadītājs uzsver, ka politiskajiem sankciju instrumentiem nav jābūt saistītiem ar ekonomiskajām interesēm.

"Draudēt ar sodiem ASV tirgū Vācijas, Austrijas un citu Eiropas valstu kompānijām tāpēc, ka tās piedalās gāzes projektos ar Krieviju, tādos kā "Ziemeļu straume 2", vai arī finansē tos, rada absolūti jaunu un ļoti negatīvu Eiropas un Amerikas attiecību kvalitāti," — paziņoja viņi. 

Politiķi pārliecināti, ka Eiropas enerģijas nodrošināšana ir un paliek Eiropas, nevis Savienoto Valstu ziņā. "Kas un kā piegādā mums energoresursus, mēs izlemjam saskaņā ar atklāta tirgus noteikumiem un konkurenci," — teikts dokumentā.

Runa ir par Eiropas enerģijas rūpniecības konkurētspēju un tūkstošiem darbavietu, atzīmē Kerns un Gabriels.

"Ja mēs nerīkosimies kopā, sveši apsvērumi, piemēram, ASV gāzes eksporta ekonomiskās intereses, ņems virsroku. Ārpolitisko interešu saplūšanai ar ekonomiskajām nebūt! Vēl ir laiks un iespēja to novērst!" — ar šādu aicinājumu tiek noslēgts dokuments.

15
Pēc temata
Eiropa neatbalstīs sankcijas pret Krievijas enerģētiku
Bulgārijas prezidents gatavs atbalstīt pret Krieviju izvirzīto sankciju atcelšanu
Polija sūdzas par Krievijas ieviesto sankciju radītajām mokām un sapņo par to atcelšanu
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

35
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

35
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

30
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

30
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija