Eiropas parlamenta ēka

"Ziemeļu straume 2": Brisele pieprasījusi mandātu pārrunām ar Maskavu

29
(atjaunots 15:12 13.06.2017)
Brisele pieprasījusi ES valstīm pilnvarot to pārrunām ar Maskavu par gāzes vada "Ziemeļu straume 2" likteni.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija vērsusies pie savienības valstīm ar lūgumu pilnvarot to apspriedei ar Krieviju gāzes vada "Ziemeļu straume 2" jautājumā. Maskavā valda skeptiska attieksme pret Briseles centieniem gūt visu ES dalībvalstu piekrišanu pārrunām ar "Gazprom", turklāt nesaskata apspriedes jēgu, vēsta Sputnik Igaunija.

Visām savienības valstīm būs jāizsaka viedoklis gāzes vada "Ziemeļu straume 2" jautājumā, sniedzot vai noraidot EK mandātu pārrunām ar Maskavu.

Komisāru komentāri ir izvairīgi

"Droši diversificēta un konkurētspējīga dabasgāzes tirgus izveide ir enerģētiskās drošības stratēģijas un ES Enerģētiskās savienības prioritāte. Kā jau iepriekš esam vairākkārt paziņojuši, "Ziemeļu straume 2" neatbilst Enerģētiskās savienības uzdevumiem. Ja, neskatoties uz to, cauruļvads tomēr tiks uzcelts, mazākais, kas mums būtu jāpaveic, ir tā ekspluatācijas pārskatāmības garantijas un atbilstības nodrošināšana ES enerģētiskā tirgus pamatnoteikumiem," – EK preses dienests citē Enerģētiskās savienības lietu komisāru Marošu Ševčoviču.

"Tāpat kā jebkurš infrastruktūras projekts ES, "Ziemeļu straume 2" nevar strādāt tiesiskajā vakuumā vai saskaņā tikai ar trešās valsts likumdošanu. Mēs cenšamies saņemt ES Padomes mandātu pārrunām ar Krieviju par "Ziemeļu straumes 2" īpašo režīmu, kas atbildīs ES enerģētiskās likumdošanas galvenajiem principiem, lai saglabātu Eiropas iekšējā enerģētiskā tirgus funkcionalitāti," – klāstīja ES klimata un enerģētikas komisārs Ariass Kanets.

Maskava nolēmusi pagaidīt

Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" pārstāvis sarunā ar Sputnik Igaunija pastāstīja, ka korporācija apšauba, vai Eiropas Komisija panāks, piemēram, Vācijas piekrišanu pārrunām ar Krieviju. Kompānijas no partnervalstīm nav ieinteresētas atdot tā likteni EK rokās, kuras pieeja, iespējams, varētu būt pārāk politizēta.

Jāpiebilst, ka projekta īstenošanā ir ieinteresētas Vācijas kompānijas E.ON, Uniper un BASF/Wintershall, OMV (Austrija), Shell (Lielbritānija un Holande) un Engie (Francija).

ES noteikumi nosaka, ka Eiropas Komisijai jāsaņem vismaz 16 valstu piekrišana, kurās dzīvo vismaz 65% ES pilsoņu, lai iegūtu mandātu pārrunām ar "Gazprom". Maskava šaubās par to, vai Briselei izdosies iegūt šādu atbalstu, turklāt Krievija uzskata, ka EK vienkārši cenšas kavēt laiku un traucēt projekta īstenošanu. Ja EK tomēr saņems mandātu, apspriedīsies ar Krievijas pusi un parakstīs kādu vienošanos, šo dokumentu vēl nāksies izskatīt un apstiprināt Eiropas Parlamentam, kā arī ES Padomei. Var tikai aptuveni iedomāties, uzskata eksperti no Krievijas, cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, toties var gandrīz absolūti droši prognozēt negatīvu rezultātu.

Maskava uzskata par apšaubāmiem arī Briseles mēģinājumus attiecināt ES tiesiskās normas uz starptautiskajiem ūdeņiem, kuros lielākoties tiks izbūvēta "Ziemeļu straume 2" (gāzesvada pirmā līnija jau izvilkta "tiesiskajā vakuumā", un tās būvdarbi, kas noslēdzās 2011. gadā, neradīja tik saspringtu diskusiju, kā gāzes vada otrā kārta). Maskava nevēlas demonstrēt nemieru un pārliecības trūkumu par savu viedokli, tāpēc pieņemts lēmums nogaidīt. Pašreizējā situācijā, norādīja "Gazprom" eksperts, kompānija nesaskata nepieciešamību iesaistīties pārrunās par projekta juridisko statusu un sava meitasuzņēmuma Nord Stream 2 AG darbības uzskata par pietiekamām.

29
Temats:
Ziemeļu straume 2 (177)
Pēc temata
Pārrunas par "Ziemeļu straumes 2" ietekmi uz apkārtējo vidi noslēgsies jūnijā
Eiropas Komisija aicina ES valstis atbalstīt "Ziemeļu straumi 2"
Latvijas kompānijas nevarēs piedalīties projektā "Ziemeļu straume 2"
Polijai nav izdevies likt šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai
"Gazprom" gatavs piegādāt ES tik daudz gāzes, cik nepieciešams
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

48
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

48
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

13
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

13
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

0
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

0
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni