Alus ražošana.

Latvijā pērn būtiski samazinājusies alus ražošana

15
(atjaunots 12:04 18.02.2017)
Pagājušajā gadā Latvijā ievesti 8,693 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 10,66% vairāk nekā 2015. gadā.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 7,395 miljoni dekalitru alus, kas ir par 13,66% mazāk nekā 2015. gadā, vēsta LETA, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem akcīzes preču aprites rādītājiem.

Pagājušajā gadā Latvijā ievesti 8,693 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 10,66% vairāk nekā 2015. gadā. Kopumā pērn Latvijā patēriņam nodoti 15,089 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 1% mazāk nekā 2015. gadā.

No Latvijas izvestā alus apjoms pagājušajā gadā samazinājies par 7,08% – ja 2015. gadā no Latvijas izveda 1,108 miljonus dekalitru alus, tad 2016. gadā izvesti 1,03 miljoni dekalitru.

Kā ziņots, 2015. gadā Latvijā kopumā saražoti 8,564 miljoni dekalitru alus, kas ir par 12% mazāk nekā 2014. gadā.

2015. gadā Latvijā ievesti 7,854 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

15
Pēc temata
"Bauskas alus" plāno uzsākt tējas sēnes dzēriena eksportu
"Cēsu alus" uzskata, ka aizliegums tirgot alu un kokteiļus PET pudelēs alkoholismu neapkaros
Slovēnijas pilsētā Žaļecā tika atvērta Eiropā pirmā "alus strūklaka"
Eiro naudaszīmes un kalkulators, foto no arhīva

Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19

14
(atjaunots 12:34 29.10.2020)
2020. gadā Latvijā ienāca divas reizes vairāk investīciju, nekā pērn, lai gan visā pasaulē investīciju kritums sastādījis 30%; speciālisti saista šādu dinamiku ar Latvijas sniegumiem pirmā koronavīrusa viļņa laikā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns paziņoja, ka 2020. gadā iestāde piesaistījusi divas reizes vairāk līdzekļu, nekā 2019. gadā. Kopumā investīcijas šogad sastādīja 294 miljonus eiro, raksta Lsm.lv.

Saskaņā ar ANO datiem, pasaules investīciju zaudējumi koronavīrusa dēļ sastādīja 30%, tomēr Latvijai izdevās veiksmīgi pārdzīvot šo periodu un piesaistīt investoru uzmanību.

Rožkalns uzsvēra, ka aģentūra īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir fokusēties uz investoriem, kuri kļūs par preču un pakalpojumu eksportētājiem, kas turpmāk atnesīs lielu peļņu. Piemēram, svarīgu nišu ieņem IT kompānijas, tai skaitā baltkrievu. LIAA vadītājs pastāstīja, ka uz Latviju šobrīd plāno pārcelties aptuveni 1000 darbinieku no Baltkrievijas IT sektora. Sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju aģentūra palīdzēja baltkrievu speciālistiem atvērt kontus Latvijas bankās, tādēļ visas prasības, attiecībā uz naudas atmazgāšanu, darbiniekiem ir izpildītas.

Iepriekš vēstīts, ka Baltkrievu investoriem izstrādāta īpaša atvieglota pieteikumu iesniegšanas kārtību – "koridora pieeja". Uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Baltkrievijas uzņēmumu pieteikumus paātrinātā kārtībā izskata komanda, kurā strādā Ekonomikas ministrijas un LIIA pārstāvji sadarbībā ar citiem resoriem. Nākas risināt jautājumus, kas saistīti ne tikai ar kontu atvēršanu, bet arī, piemēram, ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu speciālistiem un viņu ģimenēm.

14
Tagi:
LIAA, investīcijas, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Covid-19 liek Latvijas iedzīvotājiem atteikties no ikgadējā atvaļinājuma
ES eksperti: Latvija labi pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

46
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


46
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā