Kompanijas Tallink Silja prāmis

Krievija plāno pārvadāt kravas automašīnas prāmjos apkārt Polijai

109
(atjaunots 16:54 09.11.2016)
Krievijas Transporta ministrija apspriežas ar lielo prāmju operatoru DFDS (Dānija) par iespēju organizēt kravas pārvadājumus, apejot Poliju.

RĪGA, 9. novembris —Sputnik. Krievijas Transporta ministrija izvērtē iespējas atklāt prāmju līniju kravas automašīnu pārvadāšanai, apejot Poliju.

Polijas pašreizējā nestabilā politika tranzīta atļauju apmaiņas jautājumā neļauj Krievijas pārvadātājiem strādāt normālā režīmā. 

Krievijas transporta ministra vietnieka Nikolaja Asaula un dāņu kompānijas DFDS (tas ir viens no lielākajiem prāmju pārvadātājiem Eiropā) tikšanās laikā tika izstrādāts memoranda projekts, kas Krievijas pārvadātājiem dāvās iespēju piegādāt preces, apejot Poliju. Šādi tiks mazināts laika zaudējumi ceļā pa sauszemi un zudīs nepieciešamība saņemt tranzīta atļaujas.

Laika ietaupījums pārvadāšanas procesā ir ļoti nozīmīgs Krievijas un ES valstu divpusējo tirdzniecisko attiecību tālākajai attīstībai, jo kravas plūsmas apjoms uz Eiropu ir pietiekami liels.

Preču piegāde ar prāmjiem ir izdevīga pārvadātājiem arī no citu izdevumu viedokļa: degvielas ekonomija, jo automašīna nepārvietojas patstāvīgi, ceļa nodevu ekonomija, kas tiek nomaksātas piemēram, par pārvietošanos pa maksas ceļiem. Patlaban puses izvērtē jūras tirdzniecības ostas, no kurām būtu optimāli atvērt prāmju līniju, kā arī prāmjus šādiem pārvadājumiem.

DFDS īsteno kravu pārvadājumus Baltijas un Ziemeļu jūrās, Vidusjūrā un cauri Lamanšam. Baltijas jūrā DFDS prāmji kursē no Ķīles pilsētas Vācijā uz Sanktpēterburgu un Ustjlugā, no Klaipēdas Lietuvā uz Kopenhāgenu, Frederisiju Dānijā un Karlshamnu Zviedrijā, no Paldiski ostas Igaunijā uz Kapelskāru Zviedrijā un Hanko Somijā.

109
Pēc temata
"Rail Baltica" var būt lietderīga Ķīnas kravu transportēšanai uz Eiropu
Ne šis ne tas: Baltijas valstu ostu kravas apgrozījums turpina kristies
Latvija un Krievija vienojušās par kopīgiem pārvadājumiem no Ķīnas
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Covid-19 krīze un KF kravu aiziešana: Latvijas ostu likteni apsprieda "slepenā" seminārā

13
(atjaunots 08:53 10.07.2020)
Iespējams, neviens īsti neuzzinātu par pusslepenu satiksmes ministra tikšanos ar tranzīta nozares pārstāvjiem par ostu pārvaldes reformu, ja ne tūristi, kuri nevarēja nopirkt biļetes braucienam ar kuģīti.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Otrdien, 7. jūlijā, Ventspils ostā notika slēgts seminārs, kurā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvji, kā arī VAS "Ventas osta", SIA "Rīgas brīvostas flote" un VAS "Latvijas Dzelzceļš". Pasākumā tika apspriests jaunais ostu pārvaldes modelis.

Seminārs notika privātās telpās un paaugstinātas konfidencialitātes apstākļos, un oficiāla informācija par tā norisi parādījās tikai post factum, tādēļ portāls Pietiek.com nodēvēja to par "slepenu".

Nesaprotamais slepenums

Par to, ka Ventspilī notiek seminārs ar augsta līmeņa ierēdņiem, kļuva zināms nejauši, jo tūristi nespēja nopirkt biļetes uz kuģīti "Hercogs Jēkabs". Kuģīša darba bija apturēta, jo uz reisiem plkst. 14:00 vai 18:00 varēja atnākt "augstie viesi", tai skaitā satiksmes ministrs.

Turklāt pats Linkaits, kurš parasti aktīvi ziņo par savām tikšanās reizēm un braucieniem Twitter vietnē, šoreiz neko neuzrakstīja.

Tālāk no Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekiem izdevās noskaidrot, ka pārvalde patiešām rīko semināru, taču tas ir tik konfidenciāls, ka to nolēma sarīkot privātās telpās.

Par pasākumu zināja arī Ventspils domes darbinieki, tur paziņoja arī semināra tematu – ostu pārvaldes reforma. Domē piebilda: lai arī puse nekustamo īpašumu, kurus izmanto ostas pārvalde, pieder pašvaldībai un to vērtība tuvojas 170 miljoniem eiro, turklāt daudzas ēkas ir ieķīlātas kredītu ostas modernizācijas saņemšanai, no Ventspils domes netika uzaicināts neviens pārstāvis. Par semināru tur arī uzzināja nejauši.

Vietējā izdevuma Ventas Balss redakcijā paziņoja, ka atšķirībā no citiem analoģiskiem pasākumiem, uz šo vietējos žurnālistus neuzaicināja nedz rakstiskā veidā, nedz pa telefonu.

Tranzīta izaicinājumi

Jau pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu par "slepeno" semināru, Satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu par šo pasākumu. Tika atzīmēts, ka Tālis Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

"Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju," paziņoja ministrs ievadvārdos.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka grozījumi likumos par ostām un Liepājas SEZ, kurus iestāde izstrādāja vairāk nekā gada garumā, tagad tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā tos apspriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Lielās ostas var kļūt par kapitālsabiedrībām 2021. gada otrajā pusē.

No Satiksmes ministrijas paziņojuma izriet, ka izņemot semināru notika arī paneļdiskusija, kurā tika apspriesta vienotas kravu piesaistīšanas stratēģijas Latvijas ostā nepieciešamība, dzelzceļa loma ostu attīstībā un iespējamās izmaiņas speciālo ekonomisko zonu regulēšanā.

Turpat tiek minēts Ventspils ostas pārvaldnieka Andra Purmaļa komentārs: "Ventspils brīvosta 2020. gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019. gadā veidoja trešo daļu visu kravu.

Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība."

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš seminārā atzīmēja, ka sakarā ar ostu pārvaldes modeļa izmaiņām jānodrošina visu procesu caurspīdīgums, kas ir svarīgi kreditoriem un to sadarbības partneriem. Viņš pievērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaistīšanu apgrūtina apbūves tiesību regulēšana, kas palēnina ostu uzņēmumu būvprojektu īstenošanu. Zeltiņš aicina pārskatīt juridisko bāzi un kopā meklēt risinājumus, kuri palīdzēs izveidot Latvijas ostās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Ar cilvēkiem braukt nevēlas

Tikai nākamajā dienā informāciju par semināru apstiprināja Ventspils Brīvostas pārvalde, atbildot Ventas Balss forumā uz jautājumiem, vēsta Pietiek. Izrādījās, ka tieši tā bija pasākuma iniciators, tiesa, pārvaldē apgalvo, ka tas nebija slepens, bet gan vienkārši slēgta darba sapulce.

Tieši tā – par darba sapulci – pārvalde nosauca šo semināru savā Twitter publikācijā, kurā teikts, ka pirms pasākuma tā dalībnieki pagodināja bojāgājušo jūrnieku un zvejnieku piemiņu. Šajā paziņojumā padalījās ar ministrs Linkaits.

Starp citu, kā pateica Ventas Balss fotogrāfs, izbraukumā ar kuģīti ministrs tā arī nedevās. Kāds vietējais iedzīvotājs forumā komentēja to šādi: "Nevar izbraukt kopā ar tautu? Laikam zina, ko ēdis, baidās, ka neiemet Ventā (kādreiz labi sen līdzīgi mācīja vienu nešpetnu Ventspils milici). Kauns valdībai!"

13
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvija, Tālis Linkaits
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

16
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

16
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

0
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

0
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku