Konteineri. Foto no arhīva

No zeķubiksēm līdz tualetes podiem: Ķīna nespēs kompensēt Krievijas kravu zudumu

97
(atjaunots 16:26 07.11.2016)
Tuvākajā nākotnē kravas no Ķīnas nespēs Latvijai aizstāt kravu plūsmu no Krievijas. Pie tam vēl joprojām nav saprotams, vai nākamais vilcies no Ķīnas ieradīsies, jo ne Latvija, ne Ķīna nav izteikušas nevienu konkrētu priekšlikumu.

RĪGA, 7. novembris — Sputnik. Pēc samita "16+1" Rīgā Latvijas delegācijas parstāvji pavēstījuši, ka testa vilciens, kurš Latvijā ieradās augsti stāvošo viesu tikšanās pirmajā dienā, ir Latvijas un ĶTR ekonomiskās sadarbības attīstības sākums. Taču Ķīnas tranzīts diezin vai spēs Latvijas loģistikas sistēmā aizstāt Krieviju, uzskata eksperti. Par to vēsta LSM, atsaucoties uz LTV sniegto informāciju.

Pat nopelnījuši

Testa sastāvs ieradies Rīgā ar četriem desmitiem konteineru, ko pildīja Ķīnas ražojumi — "no zeķubiksēm līdz tualetes podiem", taču mūsu valstī tie netiks pat atvērti. Vēl vairāk, konteinerus pat nesūtīs uz Latvijas ostām — tie nekavējoties dosies uz Baltkrieviju, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš, taču noliedza, ka sastāva apkalpošana būtu nesusi zaudējumus.

"Mēs neko nemaksājām par šo vilcienu, un pat mazliet nopelnījām. Kāpēc mazliet? Tāpēc, ka pilota vilciena galvenais mērķis ir izprast tehnoloģiju, šī ceļa algoritmu," — pastāstījis Bērziņš.

Ķīna nespēs aizstāt Krieviju

Tomēr LSM atgādina, ka pirms desmit gadiem Rīgā jau pienāca vilciens ar tomātu pastu no Ķīnas, taču vēlreiz tas neieradās. Acīmredzams, tas nav bijis rentabli. Konteineru transportēšana pa jūru ir divreiz ilgāka, taču izmaksā 3-4 reizes mazāk.

Tieši tāpēc tuvākajā nākotnē kravas no Ķīnas nespēs Latvijai aizstāt kravu plūsmu no Krievijas. Pie tam vēl joprojām nav saprotams, vai nākamais vilcies no Ķīnas ieradīsies, jo ne Latvija, ne Ķīna nav izteikušas nevienu konkrētu priekšlikumu.

Dārgāk, toties abos virzienos 

Šāds dzelzceļa tranzīts liek risināt divus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, nav saprotams, cik liels būs klientu skaits Ķīnā un Eiropas Savienības valstīs, kuri vēlēsies maksāt vairāk par ātru piegādi.

Otru jautājumu rada divpusējais preču tranzīts. No Ķīnas uz Eiropas valstīm ies ar Ķīnā ražotām precēm piekrauti konteineri.

Taču atpakaļ tie dosies gandrīz tukši, tātad ekonomiskie izdevumi pieaugs, tāpēc Latvijas vēl neizteiktie ierosinājumi kļūst vēl neizdevīgāki. To pavēstīja China Railway Container Transport vicedirektors Čžongs Čens.

Jautājumā par piedāvājumu paketi, ko Latvijas uzņēmēji un biznesmeņi no citām Eiropas valstīm gatavojās iesniegt Ķīnai līdz šī gada beigām, jāpiebilst, ka valdība atlikusi šī jautājuma risinājumu līdz Saeimas jaunajām vēlēšanām, tas ir, līdz 2018. gada rudenim. Tātad jaunā "Zīda ceļa" attīstība tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.

97
Pēc temata
"Rail Baltica" var būt lietderīga Ķīnas kravu transportēšanai uz Eiropu
Krievijas tranzīta zaudēšana Latvijai izmaksās 200-250 miljonus eiro gadā
Finanšu ministrijas ēka, foto no arhīva

Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu

2
(atjaunots 15:42 09.07.2020)
JKP cenšas izpildīt vismaz vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, taču koalīcijas partneri nevēlas radīt papildu slogu uz budžetu un nesteidzas sniegt "jaunajiem konservatoriem" šādu trumpi pirms vēlēšanām Rīgā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ultimāta dēļ koalīcijas partneri bijuši spiesti apturēt pārrunas par izmaiņām valsts nodokļu sistēmā.

"Jauno konservatoru" pārstāvji pieprasīja iekļaut nākamā gada budžeta projektā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tiesa, koalīcijas partneri pagaidām atturīgi izturas pret šo iniciatīvu, uzskatot to par budžetam pārāk dārgu. Neapliekamā minimuma palielināšana izmaksās budžetam papildu 120 miljonus eiro gadā, kas, pēc partiju pārstāvju sacītā, apšauba plānoto mediķu un skolotāju algu palielinājumu. Koalīcijā ir gatavi apspriest neapliekamā minimuma palielināšanu, taču pakāpeniski un, noteikti, ne no nākamā gada sākuma.

"Jauno konservatoru" motīvi ir skaidri: teju katrā Saeimas sēdē viņiem nākas uzklausīt publiskus pārmetumus no opozīcijas puses par priekšvēlēšanu solījuma "3x500" neizpildīšanu: palielināt līdz 500 eiro minimālo pensiju, minimālo algu un neapliekamo minimumu. Pateicoties šiem dāsnajiem solījumiem partija iekļuva Saeimā, taču pagaidām neviens no tiem nav izpildīts. Šobrīd ir piemērots laiks – vismaz viena programmas punkta izpildīšana sniegs partijai papildu trumpjus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Pēc Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Gata Eglīša sacītā, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro ļaus pasargāt tos iedzīvotājus, kuri šobrīd strādā atvieglotajos nodokļu režīmos (tieši atvieglotos nodokļu režīmus arī paredz atcelt valdība gaidāmās nodokļu reformas īstenošanas gaitā). JKP politiķi neapmierina tas, ka iespējamā neapliekamā minimuma pacelšana tika apspriesta arī iepriekš, Finanšu ministrijas darba grupas sēdēs, taču tālāk par sarunām lieta tā arī nebija virzījusies. Pašlaik, pēc Eglīša sacītā, Finanšu ministrija uzskata neapliekamā minimuma palielināšanas projektu par finansiāli pārāk apjomīgu nākamā gada budžeta iespējām. Budžets to "nepavilks".

No finanšu ministra Jāņa Reira izteiktajiem paziņojumiem arī izriet tas, ka JKP iniciatīva, būtībā, ir bloķējusi darbu pie nodokļu reformas. Tāpat viņš paskaidroja, ka reformas būtība ir sagatavot bāzi iespējamajam mediķu un skolotāju algu palielinājumam, taču tajā skaitā tika atrisinātas arī to cilvēku sociālās aizsardzības jautājumi, kuri strādā atvieglotos nodokļu režīmos. Viens no variantiem ir aizliegt darba devējiem pieņemt darbā cilvēkus, nenodrošinot viņiem sociālo aizsardzību (citiem vārdiem sakot, nemaksājot par viņiem sociālo nodokli).

"Pašreizējā situācijā šis ir nolikts uz pauzes vai bremzēm, jo tiek diskutēts arī par kādām papildu prasībām. Līdz ar to sarunas patlaban ir gaidīšanas režīmā," atzīmēja Jānis Reirs.

Pēc viņa sacītā, visi iepriekšējie darbi ar JKP iniciatīvu ir "novesti pie nulles", tādēļ valdība nespēs pacelt algu mediķiem, pedagogiem un IeM sistēmas darbiniekiem, nepalielinot nodokļu maksātāju loku (būtībā, runa ir par mikrouzņēmumu un citu speciālo nodokļu režīmu atcelšanu).

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) izteicās tiešāk attiecībā uz koalīcijas partneriem. Viņš paziņoja, ka, izvirzot savas prasības, JKP ignorē valdības doto saistību paaugstināt no nākamā gada algas mediķiem, skolotājiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

"Sajūta, ka JKP vīzija ir nodrošināt piena upes un ķīseļa krastus uz budžeta deficīta rēķina. Bet tas ir fiskāli bezatbildīgi. Cilvēku algas ir lielāka prioritāte nekā neapliekamā minimuma strauja celšana. Bet JKP ir iestājušies pozā," pauda sašutumu politiķis.

Runājot par skaitļiem, Eglītis piekrita tam, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs papildu slogu uz budžetu. Taču ņemot vērā to, ka, samazinot nodokļu slogu, cilvēkiem faktiski "uz rokām" paliks vairāk naudas, galīgais budžeta slogs sastādīs nevis 120 miljonus, bet gan mazāk nekā 100 miljonus eiro.

Pašlaik vairums aptaujāto politiķu sliecas pie domas, ka JKP iniciatīva ir jāskata nodokļu reformas kontekstā (taču būtu pareizi, ja visi jaunieviesumi stātos spēkā vienlaicīgi – no nākamā gada 1. janvāra). Un jau pēc nodokļu izmaiņu bāzisko pozīciju apstiprināšanas var pāriet pie 2021. gada budžeta projekta apspriešanas.

Saistot JKP iniciatīvu ar mediķu un policistu algām, koalīcijas "partneri", protams, tiecas nostādīt partiju neizdevīgā pozīcijā vēlētāju acīs. Skaidrs, ka strīdu karstākais punkts neapliekamā minimuma jautājumā būs pirms Rīgas domes vēlēšanām.

2
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

0
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās