Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (KRUS) viceprezidents Aleksandrs Muričovs

Eksperts: sankcijas draudzību nemaitā

44
(atjaunots 10:19 03.11.2016)
Politiskās vētras nav radījušas plaisu Krievijas un Baltijas valstu uzņēmēju attiecībās un nav piespiedušas biznesmeņus no Eiropas pamest Krievijas tirgu, uzskata Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības viceprezidents Aleksandrs Muričovs.

RĪGA, 3. novembris – Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (KRUS) viceprezidents Aleksandrs Muričovs pastāstīja Sputnik, kā Krievijas un Baltijas uzņēmējiem traucē politika.

"Ar Krievijas Federāciju vajag draudzēties un jāveido ilgtermiņa ekonomiski izdevīgu sadarbību. Uzņēmēji Eiropā to saprot. Taču politiķi – tā ir pavisam cita pilsoņu kategorija," – uzskata Muričovs.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Viņš pastāstīja, ka cilvēciskā līmenī nekādas izmaiņas nav notikušas: krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu uzņēmēji ir bijuši draugos agrāk, un nav sastrīdējušies arī tagad.

"Arī agrāk KRUS uzturēja labas cilvēciskas attiecības ar Baltijas valstu uzņēmējiem, savienību un asosiāciju vadītājiem, un arī tagad notiek tāpat. Mēs pat apsveicam viens otru dzimšanas dienās un apciemojam jubilejās…" – viņš atzīmēja.

KRUS viceprezidents pastāstīja, ka savienības pārstāvji pašreizējos sarežģītajos apstākļos pastāvīgi satiekas un apmaina informāciju.

"Starp citu, pirms dažām dienām Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pasniedza Draudzības ordeni vienam no Igaunijas biznesa biedrību vadītājiem. Kad mēs tiekamies, protams, no mūsu kolēģiem Baltijas valstīs pastāvīgi dzirdam, ka sankcijas ir jāatceļ, ka politika nedrīkst ietekmēt ekonomiku. Galu galā, Baltija nav putns un nespēj aizlidot prom no Krievijas Federācijas robežas, tātad ir jādomā par nākotni," – uzskata Aleksandrs Muričovs.

Pagājušonedēļ KRUS viceprezidents tikās ar uzņēmējiem no Igaunijas Draudzības ordeņa pasniegšanas ceremonijā. Tiesa, viņš nevēlējās neko sīkāk stāstīt par to.

"Es negribētu nosaukt viņa uzvārdu. Nezinu, kāda būs reakcija Igaunijā," – teica Muričovs.

Viņš atzīmēja, ka nesen notikusi Eiropas biznesa asociācijas apspriede, kurā piedalījušies aptuveni 400 uzņēmēji no Eiropas. Neskatoties uz ES un Krievijas saspringtajām attiecībām, tikai retais uzņēmējs, uz kura darbību nav attiecinātas kontrsankcijas, ir aizgājis no Krievijas tirgus.

"Daudzi turpina darbu. Paskatieties kaut vai uz vāciešu uzņēmējiem – Krievijā strādā 6 tūkstoši kompāniju ar vācu kapitālu. Franču biznesmeņi aktīvi īsteno programmas mašīnbūvē un vagonu būvē, veido mazumtirdzniecības tīklus. Aktīvākie ir itāļi – viņi vienmēr izmanto tribīnes, lai paziņotu Krievijā un Eiropā, ka tā dzīvot nav iespējams, ka nepieciešama korekcija attiecībās ar Krieviju, ka nepieciešams enerģiski nodarboties ar sankciju atcelšanu, jo tās kaitē mūsu ekonomikām," – uzsvēra Muričovs.

KRUS viceprezidents pastāstīja, ka pēc pastāvīgajām iknedēļas sēdēm ar uzņēmējiem no Eiropas secināts, ka Eiropas biznesa attieksme pret Krieviju ir lojāla. Biznesa sabiedrība ir nozīmīgākais ikvienas valsts civilās sabiedrības segments, un tās aktivitāte arvien pieaug. Arī Baltijas valstīs tiek kritizēta valdības darbība.

"Tās ir tranzīta valstis, viņas ar to pelna, taču pat šīs programmas tiks izbeigtas. No nākamā gada tiks pārtraukts gandrīz viss tranzīts Baltijā, mēs sāksim izmantot ostu terminālus Ļeņingradas apgabalā. Tas nopietni iespaidos Baltijas valstu ekonomikas. Cieš arī agrotehnikas komplekss, zivju pārstrāde un pienrūpniecība – visa šī produkcija pašlaik ir aizliegta Krievijas tirgū," – atgādināja Muričovs.

Viņš paskaidroja, ka agrāriji Krievijā pieprasa kontrsankciju pagarināšanu, jo viņi vēlas, lai valdība arī turpmāk nodrošinātu atbalstu un pievērstu viņiem uzmanību. Tomēr sankciju atcelšana būs izdevīga visām pusēm, it īpaši Krievijas patērētājiem, jo tā nostiprinās konkurenci un ražotāji – gan Krievijā, gan Eiropā – vairāk domās par produkcijas kvalitāti.

44
Pēc temata
Nesimetriskā atbilde: kā Krievija reaģēs uz ASV sankcijām
Piecas Eiropas valstis pagarinājušas sankcijas pret Krieviju
Šteinmeiers iebilst pret jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju
Džons Kerijs apmierināts ar Eiropas un ASV vienotību sankciju jautājumā
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

18
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

18
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

27
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

27
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"