Nafta. Foto no arhīva

Naftas cena būtiski pieaug pēc Krievijas un Saūda Arābijas vienošanās

60
(atjaunots 14:01 06.09.2016)
Izsoļu dati liecina, ka naftas cenas aug sakarā ar Saūda Arābijas un KF vienošanos par stabilitātes uzturēšanu šajā tirgū.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Šorīt novembra Brent naftas nākotnes līgumu vērtība pieauga par 0,23% — līdz 47,74 dolāriem par barelu. Oktobra WTI markas naftas nākotnes līgumu vērtība pacēlās par 1,96% — līdz 45,31 dolāriem par barelu, raksta Sputnik Igaunija.

Pirmdien Krievija un Saūda Arābija vienojušās par kopīgām vai kooperācijā ar citiem naftas ražotājiem darbībām, lai nodrošinātu stabilitāti naftas tirgū un ieguldījumu līmeņa stabilitāti ilgtermiņā. Attiecīgo līgumu parakstījuši valstu enerģētikas ministri Aleksandrs Novaks un Hālids al Falihs.

Rīgas osta. Foto no arhīva
© Sputnik / Оксана Джадан

Gaidot OPEC tikšanās

Paziņojums tika uztverts optimistiski it īpaši, ņemot vērā 15. starptautisko enerģētikas forumu, kas norisināsies septembrī Alžīrijā, un kura ietvaros OPEC valstis plāno rīkot neoficiālu sanāksmi. Paredzams, ka šo tikšanos gaitā OPEC atsāks sarunas par naftas ieguves apturēšanu ar valstīm, kas ietilpst un neietilpst kartelī. Tomēr daudzi investori saglabā skepsi attiecībā uz šo tikšanos.

Novaks pirmdien paziņoja, ka Krievija un Saūda Arābija novērtējušas dažādus instrumentus naftas tirgus stabilizēšanā un par efektīvāko pašreizējā situācijā atzina ieguves apjomu apturēšanu. Viņš piebilda, ka šīs variants tiks apspriests septembrī Alžīrijā.

Turklāt Hālids al Falihs pirmdien uzsvēra, ka viņš ir optimistiski noskaņots par sadarbību ar citām valstīm. Viņš piebilda, ka ieguves apjomu apturēšana nav vienīgais veids, kā var cīnīties ar piedāvājuma pārmēru tirgū, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Reiters.

60
Pēc temata
Klaipēdas osta tālu krauj
Lielāko Latvijas uzņēmumu reitings un padomju mantojums
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

14
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

14
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

49
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

49
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
SojuzТМА-19М

Parakstīti līgumi ar tūristiem, kuri 2021. gadā dosies kosmosā ar "Sojuz"

0
(atjaunots 10:58 05.07.2020)
2019. gada sākumā "Roskosmos" un "Space Adventures" parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Noslēgti līgumi ar kosmiskajiem tūristiem, kuri 2021. gadā dosies uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krievijas raķeti "Sojuz", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompānijas "Space Adventures" pārstāvniecību Krievijā.

"Līgums parakstīts 2021. gadam ar diviem topošajiem ekipāžas locekļiem" teica kompānijas pārstāvis.

2019. gada jūnijā "Space Adventures" pārstāvniecība Krievijā informēja, ka atrasti kandidāti tūrisma lidojumam ar "Sojuz" 2021. gadā. Iepriekš, 2019. gada sākumā "Roskosmos" un Space Adventures parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas būs pirmais lidojums, kurā ekipāžā būs divi tūristi un viens pieredzējis kosmonauts – kuģa komandieris. Lidojuma kandidātu vārdi tiks paziņoti gadu pirms likdojuma.

Amerikāņu kompānija "Space Adventures" ir vienīgais tūrisma operators, kas nodarbojas ar kosmiskajiem lidojumiem. No 2001. līdz 2009. gadam ar "Sojuz" saskaņā ar līgumiem ar "Space Adventures" stacijā nogādāti septiņi tūristi, tostarp – divas reizes SKS pabijis amerikānis Čārlzs Simoni. Par desmit diennaktis ilgu lidojumu paredzētā maksa gadu gaitā svārstījusies no 20 līdz 50 miljoniem dolāru. Oficiāli lidojuma cena netiek izpausta.

0
Tagi:
Starptautiskā kosmosa stacija, Sojuz, Roskosmos
Pēc temata
Pirmās minūtes pēc "Sojuz" ekipāžas nolaišanās uz Zemes parādīja videoierakstā
Kosmonauti paņēmuši līdzi uz SKS mandarīnus Jaungada svētkiem
Sadarbība turpināsies: Eiropa tomēr apgūs kosmosu ar Krievijas "Sojuz"
Zvaigžņu pilsētiņa pavadīja jauno SKS ekipāžu ar "arābu Gagarinu"