Banka. Foto no arhīva.

Nordea banka Latvijā noliedz savu līdzdalību "Panamas dosjē" lietā

55
(atjaunots 17:54 05.04.2016)
Nordea banka, kas pieminēta "Panamas dosjē", paziņojusi, ka tās uzdevums ir palīdzēt klientiem nomaksāt visus nodokļus.

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Nordea banka ir aktīvs Latvijas finanšu tirgus dalībnieks, kas, iespējams, piedalījusies ārzonas uzņemumu izveidē savu klientu vajadzībām. Šī informācija izriet no Panamas uzņēmuma Mossack Fonseca dokumentiem. Varas iestādes Zviedrijā, kur atrodas bankas galvenā mītne, nosauca šo informāciju par šokējošu. Kompānijas, kas veidoja ārzonas uzņēmumus, rīcībā esošā datu bāze – "Panamas dokumenti", liecina, ka Nordea ieņem sesto vietā pasaules lielāko banku sarakstā, kas saistītas ar Mossack Fonseca darbību, vēsta zviedru izdevums Dagens Industri.

Medijos ir nonākuši vairāk nekā 10 tūkstoši dokumentu. Tie liecina, ka Nordea palīdzējusi saviem klientiem veidot ārzonas uzņēmumus valstīs, kas tiek uzskatītas par nodokļu paradīzi. Kopumā banka 2010.-2012. gados sniegusi starpnieka pakalpojumus 300-400 šādu uzņēmumu nodibināšanā.

Likums un kārtība

Nordea Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte paziņoja aģentūrai LETA, ka banka ievēro ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistītos tiesiskos aktus.

"Mēs neatbalstām un darām visu, lai nepieļautu, ka klienti banku izmanto nelegāliem mērķiem. Bankas nodokļu ieteikumu politika un ētiskie standarti ir skaidri definēti – mēs neaicinām un neiedrošinām klientus iesaistīties nodokļu shēmās, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Gluži otrādi, mūsu uzdevums ir palīdzēt klientiem nomaksāt visus nodokļus," uzsver bankas pārstāve.

Septiņi drosmīgie

Informācijas "noplūde" 2,6 terabaitu apjomā ar informāciju par Mossack Fonseca klientiem un operācijām, ko pati kompānija dēvē par noziegumu, nodarījusi kaitējumu vairāk nekā 210 tūkstošiem kompāniju 21 ārzonas jurisdikcijā, simtiem pazīstamu politiķu, uzņēmēju, tostarp, arī septiņiem uzņēmējiem no Igaunijas – par to liecina Nodokļu un muitas departamenta informācija.

Laikraksts The Irish Times ziņo, ka Mossack Fonseca ārzonas pakalpojumus izmantojuši 880 uzņēmumi no Igaunijas. Datus par 40 gadus ilgo Panamas firmas darbību izmeklē desmitiem žurnālistu no dažādām pasaules valstīm. Viņus piesaistījis Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs  (ICIJ)

Legālā ārzona

Zviedrijas finanšu ministre Magdalēna Andersone nosauca par Nordea publicētos datus par šokējošiem, jo zviedri uzskata, ka nodokļi ir jamaksā visiem. Stāvoklis ir vēl nopietnāks, jo attiecīgā periodā Nordea līdzīpašnieku vidū bijusi arī Zviedrijas valsts.

Signe Lonerte pavēstīja, ka Nordea International Private Banking Luksemburgā jau 2009. gadā ir sākusi aktīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, izdarot vairāk, nekā to prasa industrijas standarti.

"Ne visus jaunā pieeja apmierināja, tāpēc pašlaik arvien mazāk klientu tiek saistīti ar nelegālām nodokļu shēmām," – pavēstīja Lonerte.

Viņa paskaidroja, ka ārzonas struktūras iespējams izmantot kā legālu un administratīvu līdzekli atsevišķiem klientiem ar ļoti sarežģītu un starptautisku biznesu. Šādos gadījumos Nordea dara visu iespējamo, lai nodrošinātu klientu ienākumu deklarāciju saskaņā ar likumu.

Viņa piebilda, ka šī gada 1. janvārī spēkā stājušies jauni standarti, tāpēc dati par klientu uzkrājumiem un ieņēmumiem automātiski tiek nodoti oficiālajām kontroles iestādēm.

Zelta Mossack Fonseca

Uzņēmuma Mossack Fonseca tapšana, saskaņā ar žurnālistu datiem, saistīta ar tā saucamo gadsimta noziegumu —  zelta stieņu un dārglietu zādzību no krātuves Londonas piepilsētā 1983. gada novembrī. Nolaupītā summa tobrīd sastādīja gandrīz 100 miljonus dolāru jeb vienu miljardu pašreizējās cenās. Viens no Panamas kompānijas dibinātājiem Jurgens Mosaks palīdzējis atmazgāt nolaupīto, teikts izmeklēšanas lietā.

Mossack Fonseca dibinātāji ir divi biznesmeņi — Jurgens Mosaks un Ramons Fonseka. Mosaks dzimis 1948. gadā Firtē, Rietumvācijā. ICIJ sameklētie dati liecina, ka viņa tēvs dienējis SS, bet 1960. gados pārcēlies uz Latīņameriku, kur sadarbojās ar CIP, pretojoties komunistiem.

Fonseka dzimis Panamā, 1952. gadā. Pēc izglītības jurists, brīvajā laikā viņš raksta grāmatas. Viņš ir publicējis apmēram duci grāmatu un divreiz (1994. un 1998. gadā) kļuvis par Rikardo Miro literārās prēmijas laureātu. Ramons Fonseka ir Panamas grāmatu palātas dibinātājs un vadītājs, kā arī Panamas prezidenta Huana Karlosa Varelas padomnieks.

55
Pēc temata
Latvijas bankai nāksies samaksāt naudas sodu – 1 miljonu eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

38
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

38
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku

Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?

39
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Fakts, ka aukstais karš ar Ķīnu ir neizbēgams, un, domājams, tas ietvers sankcijas, ekonomisko sakaru ierobežošanu, savstarpēju spiegošanu un, iespējams, pat vardarbīgas konfrontācijas formas, liek Rietumu ekspertiem meklēt kaut kādu maģisku uzvaras metodi pār Pekinu.

Gandrīz visi Vašingtonā, Londonā vai Briselē apspriestie "Ķīnas drakona nožņaugšanas" varianti paredz kaut kādas plašas pret Ķīnu vērstas koalīcijas dibināšanu, lai kopīgiem spēkiem izolētu, neitralizētu un salauztu Ķīnu aptuveni pēc tās pašas shēmas, kas tika izmantota cīņā pret PSRS, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Motivējošo principu līmenī nekāda daudzveidība nav manāma, toties nopietna problēma aust to īstenošanas līmenī. Tagad tās risināšanā lauž šķēpus prezidenti, premjerministri, diplomāti un analītiķi.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lieta tāda, ka dažās Eiropas valstīs un ASV "analītikas centros"jau rodas pamatots iespaids: virkne ES valstu (it īpaši šajā ziņā izceļas Vācija, Francija un Itālija), kā arī dažas Āzijas valstis nez kāpēc nemaz nevēlas piedalīties jaunajā aukstajā karā pret Ķīnu un tēlot ASV bandiniekus. Vēl vairāk, tām pat negribas maksāt ASV par uzvaru karā (par to liecina mūžīgie trači par Vācijas un Francijas nevēlēšanos maksāt 2% no IKP par amerikāņu "militāro jumtu") un tās pat nav gatavas nekavējoties pievienoties aizliegumam, piemēram, Ķīnas kompānijas Huawei 5G tīkliem paredzēto iekārtu piegādēm ES. Tas neiedomājami kaitina "antiķīnas vanagus" Vašingtonā un Londonā. Ņemot vērā Eiropas paziņojumus par nodomu faktiski radīt pašiem savu armiju un Makrona deklarācijas par vēmi īstenot neatkarīgu (tas ir, ne Ķīnai labvēlīgu, taču arī ne amerikai pakļautu) ārpolitiku, aug augumā aizdomas par to, ka nebūs viegli sapulcēt plašu Ķīnai naidīgu aliansi. Vienlaikus vairojas mēģinājumi rast risinājumu problēmai.

Autoritatīvais žurnāls "Foreign Affairs", ko laiž klajā ietekmīgais "smadzeņu centrs Council on Foreign Relations ("Starptautisko attiecību padome"), analizēja divus minētās problēmas risinājumus. Vienu no tiem var nosacīti nodēvēt par "Donalda Trampa pieeju", otru – par "Borisa Džonsona pieeju". Ņemot vērā Council on Foreign Relations kolosālo iespaidu uz amerikāņu elites un proamerikāniskās eiropiešu elites domāšanu (pats "smadzeņu centrs" ir vairāku populāru sazvērestības teoriju varonis – to uzskata teju vai par ASV "ēnu valdību), ir vērts paskatīties uz metodēm, ko ieteikts izmantot amerikanocentriskās pasaules kārtības krīzes atrisināšanai un sekmīgai cīņai ar "Ķīnas problēmu". Turklāt tām ir arī tiešs sakars ar Krieviju.

"Foreign Affairs" raksts nāca klajā ar virsrakstu "Demokrātiju padome var izglābt daudzveidību" (daudzveidību starptautiskajās attiecībās – red. piez.), tomēr piedāvātās metodes tik un tā ir orientētas uz Vašingtonas hegemonijas faktisku saglabāšanu pasaulē (vismaz Rietumos), un starpība slēpjas tikai konkrētos amerikāņu hegemonijas saglabāšanas paņēmienos.

Autoritatīvā amerikāņu izdevuma autori savos spriedumos balstās uz slēdziena par to, ka pašreizējā pasaules kārtība nepārprotami iet bojā un galvenos draudus rada nevis koronavīruss, bet gan Ķīna un Krievija.

"Taču pat pirms koronavīrusa pandēmijas daudzpusīgā sistēma, ko Savienotās Valstis palīdzēja būvēt pēc Otrā pasaules kara, tik tikko tiek galā ar aktuālākajām problēmām. Covid-19 parādīja, ka karalis ir kails, taču patiesībā karalis jau zināmu laiku bija apģērbts nabadzīgi.

Donalds Tramps
© REUTERS / Chris Jackson/Pool

Tā kā pasaules ekonomiskais smaguma centrs ir pārvietojies uz Indijas un Klusā okeāna reģiona pusi, struktūras ar globālām ambīcijām vairs nespēja pretendēt uz līdera opozīcijām bez vērā ņemamas pārstāvniecības reģionā. Taču G7, kas parādījās pēc naftas šoka 1973. gadā, ārpus Eiropas un Atlantijas reģiona robežām ir tikai viens loceklis – Japāna. Savukārt G20, kas radās pēc 1997. gada finanšu krīzes Āzijā un parādīja savu lielo nozīmi 2008. gada globālās finanšu krīzes periodā, ir pārāk atšķirīga gan no politiskā viedokļa, gan savās iespējās risināt starptautiskas problēmas. Vienlaikus ANO Drošības Padomei kaitējumu nodarījusi agresīvā autoritārisma atdzimšana Ķīnā un Krievijā.

Diagnoze ir ļoti drosmīga: "Viss ir pagalam, nekas nedarbojas!" 

Tā nu klajā nāk divi ierosinājumi. Vienu ieteicis Tramps, otru – Džonsons.

"Džonsons pirmais nāca klajā ar jaunās struktūras ideju. Maijā viņš ieteica veidot desmit vadošo demokrātiju aliansi – G7 plus Austrālija, Indija un Dienvidkoreja, nosaukt to par D10 un tajā koordinēt politiku telekomunikāciju jomā un izstrādāt alternatīvu Ķīnas tirgus līderim Huawei, kura dominējošais stāvoklis 5G tehnoloģiju jomā radījis vispārējas drošības problēmas. Drīz vien pēc tam Tramps atcēla G7 tikšanos, kas bija ieplānota jūnijā, un ieteica tās vietā formātu G11 samitā rudenī. Viņš pārspēja Džonsona ierosinājumu: Trampa grupa ietver ne vien D10 valstis, bet arī Krieviju."

"Foreign Affairs" eksperti neiesaka uzņemt Krieviju šajā klubā, viņi dod priekšroku D10 variantam, tas ir, Džonsona shēmai, taču tas nav galvenais. Ļoti interesanti ir šī ietekuma motīvi: pat ja Krieviju kaut kādā veidā izdosies pārliecināt stāties cīņā pret Ķīnu, Trampa shēma tik un tā izskatīsies ļoti slikti un bezperspektīvi ilgtermiņa perspektīvā, jo tās pamatā pārsvarā būs karš pret Ķīnu, toties Džonsona shēmā ir kaut kas pozitīvs, kaut kāda apvienojoša ideja, kas ļaus veidot nevis "aliansi pret Ķīnu", bet "aliansi par visu labo".

Protams, starp pozitīvajiem aspektiem ir tukšu lozungu virkne: "demokrātija", "brīvība", "cilvēktiesības". Amizanti, ka tādas pozitīvas dienas kārtības parādīšanās tiek likta pretī Vašingtonas tagadējais ārpolitikai: "Savienotās Valstis var stāties pretī Ķīnas vadītajai Āzijas infrastruktūas investīciju bankai, iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" un Krievijas atbalstītajam gāzesvadam "Ziemeļu straume 2", taču AS būs grūti pārliecināt citas valstis rīkoties tāpat, ja tās nepiedāvās pārliecinošas alternatīvas. Vašingtona nevar kaut ko uzvarēt, liekot lietā neko."

Šai pieejai ir problēma: diezin vai "demokrātija" un "brīvība" ar etiķeti "Made in USA" aizvietos Krievijas gāzi Vācijai un Ķīnas investīcijas – Itālijai. Te varētu uzpeldēt amerikāņu nauda, taču tādas attiecības Vašingtonai nav vajadzīgas, vienalga, kas stāvētu pie valsts stūres: gan Baidenam, gan Trampam vajadzīgas kolonijas, tomēr diezin vai izdosies atkal nospiest ES un ceļiem, vienalga, D10 vai G11 formātā. Par Krieviju pat runas nav.

39
Tagi:
ekonomika, karš, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV pieprasa "visstingrākās sankcijas vēsturē" pret Krieviju
Maiks Pompeo apsūdz Ķīnu par "impēriskām" ambīcijām
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte