Gāzes cauruļvada būvniecība. Foto no arhīva

Ekonomikas ministrijas atbalsts tiem, kas vēlas pirkt gāzi ārvalstīs

53
(atjaunots 10:49 09.02.2016)
Jaunajos noteikumos, kas nosaka gāzes piegādi un lietošanu Latvijas teritorijā, paredzēta iespēja iegādāties izejvielas ārvalstu kompānijās.

RĪGA, 4.feb — Sputnik. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un nodevusi apstiprināšanai valdībā dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus, kas ļaus uzņēmumiem iegādāties gāzi ārvalstīs, ziņo aģentūra LETA.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, papildu dabasgāzes piegādes līgumam var noslēgt pakalpojuma līgumu par dabasgāzes, kas iegādāta ārpus Latvijas, transportēšanu līdz gazificētajam objektam.

EM atzīmē, ka pašlaik dabasgāzes piegādi un izmantošanu, kā arī no tā izrietošas tiesības un saistības regulē 2008.gadā pieņemtie valdības noteikumi, taču tie ir nepilnīgi, daži noteikumu punkti ir neskaidri, tiesību un saistību apjoms nav precizēts. Lietotāju saistības noteikumos ir atspoguļotas virspusīgi, turklāt dažas normas attiecas tikai uz dabasgāzes lietošanu mājsaimniecībās.

Pagājušā gada 10.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus. Saskaņā ar tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora pienākums ir nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem līdztiesīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai. Pēc būtības, šie noteikumi Latvijas dabasgāzes lietotājiem sniedz tiesības iegādāties dabasgāzi no ārvalstu komersanta.

"Latvenergo" plāno savām vajadzībam iepirkt gāzi Lietuvā, taču uzņēmums "Latvijas Gāze" jau divas reizes ir noraidījis enerģētikas uzņēmuma lūgumu par piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi ļaus "Latvenergo" iepirkt gāzi no citiem avotiem pirms gāzes tirgus atvēršanas 2017.gadā.

Liberalizēt un sadalīt

2015.gada martā Latvijas valdība atbalstīja lēmumu par kompānijas "Latvijas Gāze" sadalīšanu divos uzņēmumos. Viens no tiem strādās sadales un tirdzniecības jomā, otrs – gāzes transportēšanas un uzglabāšanas sfērā. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Enerģētikas likumā.

Likumprojekts paredz divus datumus cauruļvadu sistēmas operatora īpašumtiesību galīgai sadalīšanai. Pirmais termiņs – 2017.gada 3.aprīlis. Līdz šim laikam tiek plānots nodibināt juridiski neatkarīgu sabiedrību, kas sniegs dabasgāzes cauruļvadu sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus.

Šī sabiedrība kļūs par cauruļvadu sistēmas aktīvu īpašnieku, rīkosies ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, saņems licenci dabasgāzes transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanai; to apstiprinās cauruļvadu sistēmas operators.

Līdz otrajam termiņam – 2017.gada 31.decembrim ir pilnībā jānobeidz cauruļvadu sistēmas operatora un uzglabāšanas operatora īpašumtiesību sadalījums. Rezultātā cauruļvadu sistēmas un uzglabāšanas operators būs no "Latvijas Gāze" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki nebūs ne tieši, ne arī pastarpināti saistīti ar "Latvijas Gāze" un tās akcionāriem.

Janvāra beigās kļuva pieejama informācija par "Marguerite Fund" darījumu. Uzņēmums ir iegādājies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, kas piederēja Vācijas uzņēmumam "Uniper Ruhrgas International GmbH" (agrākais "E.ON Ruhrgas International GmbH"). Tagad tam pieder 18,26% "Latvijas Gāze" akciju. Krievijas kompānijai "Газпром" vēl joprojām pieder 34% uzņēmuma, bet "Itera Latvija" īpašumā ir 16% akciju.

53
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

31
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

51
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

51
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

0
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

0
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju