Little Big

Kolektīvs "Little Big" nepārstāvēs Krieviju Eirovīzijā

49
(atjaunots 16:25 09.03.2021)
Pēc grupas līdera vārdiem šo lēmumu muzikālais kolektīvs pieņēma kopā ar Pirmo kanālu.

RĪGA, 9. marts – Sputnik. Populārā grupa "Little Big" šogad nepārstāvēs Krieviju mūzikas konkursā, 8. martā paziņoja tās līderis Iļja Prusikins Pirmā kanāla ēterā.

"Diemžēl vai par laimi grupa nepārstāvēs Krieviju "Eirovīzijā 2021"," viņš teica.

Prusikins tāpat norādīja, ka šis lēmums tika pieņemts kopā ar televīzijas kanālu. Mūziķis paskaidroja, ka grupa nevēlas, lai tās jauno kompozīciju salīdzinātu ar dziesmu "Uno", kas sasniegusi rekordlielu skatījumu skaitu "Eirovīzijas" YouTube kanālā.

Dziesmu konkurss norisināsies Roterdamas arēnā "Ahoy" no 18. līdz 22. maijam. Tajā piedalīsies dalībnieki no 41 valstij. Pasākums norisināsies klātienes formātā, taču katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. Pagaidām nav zināms, vai arēna tiks atvērta skaitītājiem. 

49
Tagi:
Krievija, Eirovīzija

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

48
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

48
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Alvis Hermanis

Neļaujiet viņiem kāpt uz galvas: Alvis Hermanis par vārda brīvību

62
(atjaunots 10:48 11.03.2021)
Atteikšanās no vārda brīvības ātri novedīs Latviju pie neatkarības zuduma, uzskata režisors Alvis Hermanis.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Režisors Alvis Hermanis apmeklējis Latvijas prezidentu un apspriedis ar valsts vadītāju situāciju vārda brīvības jomā.

Atgādināsim, ka februāra beigās Hermanis publicēja Facebook ētikas noteikumus Jaunā Rīgas teātra skatītājiem un darbiniekiem. Manifests radīja diskusiju un kritikas vētru, tāpēc režisors bija spiests savu viedokli pamatot. Taču skaidrojums drīz vien tika dzēsts no tīkliem, jo Facebook to uzskatīja par "naida valodu".

Šie notikumi ieinteresējuši prezidentu, un viņš uzaicināja Hermani uz tikšanos.

"Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks," režizors pastāstīja par savu vizīti pie valsts vadītāja.

"Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas," turpināja Hermanis. Pēc viņa domām, Latvijai draud neatkarības zudums.

"Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt, atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas  sabiedrību," konstatēja  Jaunā Rīgas teātra vadītājs.

Viņa ieskatā "tirāni ar jauno dogmu" pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas, uzskata Hermanis.

"Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru. Viss. Gaidam pavasari," publikāciju noslēdza pazīstamais režisors.

Prezidents nostājies vārda brīvības pusē

Pēc tikšanās Latvijas prezidenta vietnē parādījās preses relīze, kurā tāpat minēta vārda brīvības nozīme.

"Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, E. Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Atgādināsim, ka Hermanis nav vienīgais, kas saskāries ar sociālo tīklu cenzūru. Nesen pazīstamā latviešu rakstniece Māra Zālīte publicēja savā lapā Facebook slavinošu runu, kura izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Burtiski pēc pāris stundām sociālais tīkls to nodzēsa.

Daži komentatori uzskata, ka tas noticis tāpēc, ka Google tulkojuma algoritmam šķita: Kariņa uzvārds ir kara musināšana. Tomēr, pēc citas versijas, publikācija vienkārši saņēmusi lielu skaitu zādzību, ņemot vērā politiķa zemo popularitātes līmeni.

62
Tagi:
Egils Levits, vārda brīvība, Latvija
Pēc temata
"Kauns Latvijai": stājās spēkā spriedums par joka petīciju par pievienošanos Krievijai
"Mani jau ir dēvējuši par Latvijas Lukašenko": Latvijas IeM vadītāju šokē sociālie tīkli
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
Patruļas kuģis Strazh ar kuģa un zemūdenes funkcijām, foto no arhīva

Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis

0
(atjaunots 00:56 17.04.2021)
Krievijas kuģubūves zinātniskais un tehnoloģiskais līmenis ļauj atjautīgi risināt konstruktīvas problēmas.

Patruļas kuģis "Strazh" ar kuģa un zemūdenes funkcijām var pārsteigt dažādu valstu speciālistus. Jaunais kuģis tiks eksportēts ar nosaukumu BOSS (Border and Offshore Submersible Sentry), stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Jūras tehnikas centrālais konstruktoru birojs "Rubin" iepazīstināja ar iegremdējama patruļu kuģa "Strazh" projektu. Tajā apvienotas zemūdenes un kuģa priekšrocības. Relatīvi zema cena un izmēri, izcilas tehniskās īpašības, tradicionāli augsta drošība, iespēja uzņemt plašu raķešu un torpēdu bruņojuma klāstu (vai zinātniskās iekārtas) padara BOSS pievilcīgu daudzām valstīm ar nelielu militāro budžetu.

KB "Rubin" ir viens no līderiem zemūdeņu projektēšanas jomā pasaulē un vadošais konstruktoru birojs Krievijā zemūdens kuģu būves jomā ar 120 gadu pieredzi zemūdeņu un dažādu aparātu izstrādē (ieskaitot civilo tehniku).

Ārēji BOSS atgādina 613. projekta dīzeļelektrisko zemūdeni – konstruktīvi veiksmīgu aparātu, vienu no masveidīgākajiem un labāk pārdotajiem pasaulē (arī to izstrādājis "Rubin"). Iegremdējamā kuģa tehniskās īpašības ir līdzīgas: garums – 60-70 metri, atbilstoši komplektācijai, tonnāža – apmēram 1000 tonnas, ekipāža – 42 cilvēki. To var aprīkot ar vadāmajām raķetēm, torpēdām, bezpilota lidaparātiem, artilērijas iekārtām un mazizmēra peldlīdzekļiem. Izvēloties ieroču sistēmas, iekārtas un aprīkojumu, KB "Rubin" pievērsās pārbaudītajiem mūsdienu zemūdeņu, kuģu un lidmašīnu sērijveida paraugiem.

Jaunā patruļas "nautili" domājamie mērķi zem ūdens un virs ūdens var būt tehnoloģiski attīstīta pretinieka kara kuģi un krasta objekti, kā arī sliktāk ekipēti pirāti, kontrabandisti, malumednieki. Kuģi iespējams efektīvi izmantot izlūkošanas vai zinātniski pētnieciskām vajadzībām.

NATO galvassāpes

Ja vēlaties izprast jaunā kuģa iespēju un uzdevumu spektru, nāksies paskatīties uz 613. projektu (NATO klasifikācijā – "Whiskey"). Kā līnijšautene vienkāršā un uzticamā zemūdene bija 76 metrus gara, 6,6 m plata, ūdensizspaids – 1347 tonnas, varēja pārvietoties ar ātrumu līdz 18,5 mezgliem līdz 200 m dziļumā.

Maksimālais darbības attālums virs ūdens – 8500 jūdzes (vairāk nekā 15 tūkst. km). Galvenais bruņojums: seši 533 mm torpēdu aparāti (četri priekšdaļā un divi – aizmugurē), pie tam torpēdas bija iespējams aprīkot arī ar kodolšāviņiem (komplekts – 12 torpēdas vai 22 mīnas). Autonoms darbs – 30 diennaktis. Ekipāža – 52 cilvēki.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

613. projekts tika izstrādāts kā torpēdu zemūdene, tomēr bija uzbūvētas sešas modificētas zemūdenes ar raķešu bruņojumu – aiz kabīnes starpsienas divos izturīgos konteineros atradās spārnotās raķetes P-5 ar darbības rādiusu aptuveni 300 km (šaušanai virs ūdens, krasta objektu apšaudei).

613. projekta zemūdeņu sērijveida būvē plaši izmantota plūsmas-sekciju metode, automātiskā metināšana un šuvju rentgenogrāfiskā kontrole. Padomju flote saņēma vienu jaunu zemūdeni piecu dienu laikā. Septiņu gadu laikā (1950.-1957.) bija uzbūvētas 215 vidējas tonnāžas dīzeļelektriskās zemūdenes, kas varēja vienlīdz efektīvi palaist torpēdas, veikt izlūkošanu, nomīnēt rajonu, veikt operatīvo un pozīciju dienestu pretinieka dislokācijas rajonos. Par projekta dzīvotspēju liecina fakts, ka 613. projekta zemūdenes kalpoja līdz PSRS norietam, tātad gandrīz 40 gadus (1990. gadā Melnās jūras flotē ierindā bija 18 zemūdenes).

Daudzfunkcionālās 613. projekta zemūdenes tika plaši piegādātas ārvalstīm (apmēram 40 vienības) – Bulgārijas, Kubas, Indonēzijas, Ēģiptes, Sīrijas, KTDR, Polijas jūras kara spēkiem. Ķīnai nodeva tehnisko dokumentāciju, un Šanhajā un Haņkou tika nolaistas ūdenī vairāk nekā 20 zemūdenes.

Protams, jaunais ienirstošais patruļu kuģis mantojis 613. projekta galvenās īpašības – izturību, drošību un efektivitāti. Tomēr BOSS ir izcili tehnoloģisks XXI gadsimta lolojums ar kvalitatīvi jaunu, spēcīgāku bruņojumu, sakaru, navigācijas un hidroakustikas līdzekļiem.

Potenciāls

Klasiskā patrulēšana jūrā nozīmē kuģu un zemūdeņu ilgstošu patrulēšanu noteiktajā rajonā pastāvīgā gatavībā iziet kaujas pozīcijās un sākt triecienu pretinieka kuģiem vai sauszemes objektiem. ir tāds diplomātisks izteiciens - "karoga demonstrācija", taču notiekošā būtību tas nemaina, patruļas kuģis tālu no dzimtajiem krastiem vienmēr pilda kaujas uzdevumu pastāvīgā gatavībā raķešu, artilērijas vai torpēdu triecienam. Tāpēc Krievijas atbilde uz amerikāņu eskadras kuģu parādīšanos pie krastiem Melnajā, Bēringa vai Japāņu jūrā vienmēr ir visnotaļ skarba.

Nesen vēl Krievijas JKF akvatorijas patrulēja sardzes kuģi, NATO jūras spēkos – eskorta eskadras kuģi, fregates, korvetes un piekrastes zonas kuģi. Grūti likt vienlīdzības zīmi starp tradicionālajiem kuģiem un ienirt spējīgo BOSS (tā nolūkiem vajadzēs papildināt militārā pielietojuma taktiku). Jaunā kuģa ekspluatācijas īpatnības ļauj apgalvot, ka KB "Rubin" ir izstrādājis hibrīdzemūdeni.

Zemūdens patruļas ļauj slepus novērot pretinieku, robežpārkāpējus vai kontrabantistus, nodrošināt pēkšņu triecienu vai reaģēt uz draudiem. Dzīlēs vienkāršāk ir attālināties no pretinieka pārspēka, tur nebiedē nekāda vētra. Virsūdens iespējas ir bonuss ekipāžai, kas var reisā elpot svaigu gaisu, nevis reģenerācijas produktu (kā klasiskajās zemūdenēs). Ienirstošajam patruļas kuģim ir daudz plašākas iespējas veikt zinātniskos šelfa pētījumus. Piedevām BOSS var kļūt par relatīvi ne īpaši dārgu mācību "klasi" ekipāžas un krasta infrastruktūras sagatavošanai, ņemot vērā nacionālo zemūdens spēku attīstību un pieredzes paplašināšanu.

0
Tagi:
zemūdenes, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Pēc temata
"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus
ASV un NATO satrauc Krievijas kara flotes klātbūtne Atlantijā
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā