Džonijs Deps

Fantastiskas būtnes

54
(atjaunots 14:46 29.12.2020)
Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu? Zvaigznes baidās.

Lielais video straumēšanas serviss "Netflix" dzēsis no savas bibliotēkas ASV filmas, kurās piedalījies Džonijs Deps. Iepriekš superzvaigzne izmesta no kinofranšīzes "Fantastiskās būtnes". Firma Dior plāno atteikties no reklāmas ierakstiem ar aktieri. Bēdīgi slavenā iznīcināšanas kultūra (cancel culture) nesen savos dzirnakmeņos samalusi Harija Potera "mammu" Džoannu Roulingu. Tomēr vismaz viņas romāni pagaidām nav aizliegti. Džoniju Depu pa tīro dzēš ārā no kultūras. Visā pasaulē iemīļotā aktiera kraha iemesls – bijušās dzīvesbiedres pretenzijas, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Ar ko viss sākās? Pirms dažiem gadiem Džonijs Deps pameta savu draudzeni – franču aktrisi Vanesu Paradī. Toreiz sabiedrība nebija viņa pusē. Paradī bija kopā ar Depu ilgus gadus, viņiem ir divi bērni, bet Deps pat nepapūlējās noformēt viņu attiecības. Tomēr gadās arī tā, un kādreizējais seksa simbols devās meklēt jaunu draudzeni. 

2015. gadā 51 gadu vecais mākslinieks apprecēja amerikāņu aktrisi, 28 gadus veco Emberu Hērdu. Līgava tālredzīgi parūpējās, lai laulības būtu noslēgtas Kalifornijā, kur šķiršanās gadījumā turīgāko partneri var burtiski izģērbt pliku.

Embera Hērda tādu iespēju garām nepalaida. Gadu vēlāk viņa nolēma šķirties, pie tam apsūdzēja vīru par alkoholismu un vardarbību. Pierādījumu nebija, tomēr pirmstiesas darījuma rezultātā no Džonija Depa piedzina septiņus miljonus dolāru.

Tajā pašā laikā Hērda pēkšņi kļuva par māju vardarbības cīnītāju ruporu. Viņa nāca klajā vadošajos medijos, kļuva par atzītu spīkeri sieviešu aizsardzības jomā, un vienlaikus iesniedza aizvien jaunas prasības pret bijušo dzīvesbiedru. Pēc visām izmaksām Džonijs Deps bankrotēja.

Mediji visā pasaulē vienbalsīgi stājās Emberas Hērdas pusē. Depu apsūdzēja par visiem nāves grēkiem. Tomēr fanāti juta līdzi, pat nīdēji pamazām mainīja attieksmi. Pārlieku uzskatāmi kļuva redzams, kā ar māju vardarbības apkarošanas lozungiem tiek iznīcināta talantīga cilvēka karjera un reputācija.

2019. gadā tiesu prasību izputinātais Deps iesūdzēja tiesā bijušo sievu. Viņš pieprasīja 50 miljonus par meliem un apsūdzēja Emberu vardarbībā. Viņu atbalstīja miljoniem cilvēku – šķita, ka beidzot pienācis brīdis mainīt tendenci un panākt taisnu tiesu vismaz vienam "baltajam cisseksuālajam vīrietim". Sociālos tīklus pārpildīja tēmturis "Taisnību Depam".

Tiesā aktieris iesniedza tēraudcietus pierādījumus. Tur bija video un audio ieraksti, kas liecināja: Hērda dzēra kā mūlis, piedzērusies, lamāja vīru pēdējiem vārdiem, mētājās ar visu, kas gadījās pa rokai, un sita viņu tā, ka Deps nakts vidū bēga prom no mājām. Sieviete iebiedēja vīru līdz nāvei. Tāpēc šķiršanās laikā viņš negribēja sievai neko pārmest – tā ir mājas vardarbības upura klasiska reakcija.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Nelīdzēja ne pierādījumi, ne advokāti. Tiesa Emberu Hērdu attaisnoja. Mazliet vēlāk – arī britu izdevumu The Sun, ko Deps apsūdzēja par apmelošanu. "Baltais cisseksuālais vīrietis" atkal izrādījās caurcaurēm vainīgs.

Bija tīrais sīkums viņu piebeigt. Masu sankcijas pret Depu izvērsās, neskatoties uz visiem kino skatītāju un Netflix abonentu protestiem.

Īpaši netaisnīgs šķiet lēmums dzēst no straumēšanas plartfomas filmas, kurās viņš piedalījies. Līdz ar "toksisko" Depu tiek sodīti arī viņa kolēģi – izcili režisori, lieliski aktieri. Pie kā vainīgi "Jātnieka bez galvas" vai "Karību jūras pirātu" radītāji. Tomēr arī viņus met mēslainē un atņem naudu.

Vēl joprojām nav saprotams, kā īsti tulkot vārdkopu "cancel culture". Ar kultūru tāda radošās elites labāko pārstāvju iznīcināšana nav saistīta ne mazākajā mērā. Vispareizāk – "tīrīšana".

Arī te pats galvenais ir morālais terors, kas rodas ap demonstratīvajām eksekūcijām. Džonija Depa kolēģi ar šausmām skatās uz notiekošo un saprot: viņi var būt nākamie iznīcināmo rindā,

Izrēķināšanās ar Depu padara skaidrāku to, kāpēc mūsdienu rietumvalstu zvaigznes labprāt sadarbojas ar kreiso režīmu un ļoti reti – un ļoti kautrīgi – žēlojas par jaunās cenzūras trakumiem.

Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu?

Patiesībā visas šīs zvaigznes, kas no tālienes izskatās tik elegantas un ietekmīgas, vienkārši ir nobijušās līdz nāvei. Kreisās inkvizīcijas murgi par to, ka grēku saraksts ir gandrīz bezgalīgs. Katru var saukt pie atbildības. Kustība MeToo bija tikai sākums.

Tagad pat nekas nav jādara – tevi tik un tā "iztīrīs". Visus izārstēs. Lieliskā dziedātāja Lana Dela Reja tika iznīcināta par pseidonīmu, ko viņa izvēlējās pirms daudziem gadiem. 85 gadus veco amerikāņu klasiķi Vudiju Allenu – par plikām apsūdzībām par uzmākšanos pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Jāpiebilst, ka amerikāņu trockisti savā radikālismā manāmi apsteidz klasiskos 20. gadu trockistus. Rietumos kreisajiem pat nav "ceļabiedru" institūta, kurā labākie kultūras meistari rada patvērumu boļševiku laikā. Spēkā ir princips "Kas nav ar mums, tas ir pret mums".

Tas viss ir saprotams. Boļševiki neliekuļoti pūlējās būvēt jaunu sabiedrību un jaunu kultūru. Šajā ceļā viņi atrada veselu domubiedru pulku. Ne velti padomju māksla 20. gados pārdzīvoja neticamu pacēlumu un uz neilgu laiku pat kļuva par zelta standartu visai pasaulei.

Rietumos kreisie radikāļi sev nosprauduši citu mērķi – iznīcināt! Ikviena vairāk vai mazāk spilgta personība kļūst par "jaunās normas" ienaidnieku. Tās iznīdē īpaši cietsirdīgi.

Kaut ko tādu prognozēja Dostojevska "Velni" personāžs savā "jaunās pasaules kārtības" versijā: "Visi ir vergi un verdzībā līdztiesīgi. (..) Augstākos talantus (..) padzen vai noslepkavo. Ciceronam nogriež mēli, Kopernikam izdur acis, Šekspīru nomētā akmeņiem..."

Pēdējā laikā morālā terora atmosfēra kultūras elitei kļuvusi tik neizturama, ka pat pie visa pieradušie, uz visu gatavie, īpaši ciniskie radošās klases pārstāvji no postpadomju telpas baidās braukt prom uz Rietumiem vai atgriežas no emigrācijas.

Šodien izredzes iekārtoties tur ir tikai "māksliniekam", kurš atklāti un nepārtraukti strādā Rietumu specdienestu labā un aizelsdamies reklamē vienīgo pareizo kārtību. "Brīvam māksliniekam" tur vairs nav, ko iesākt. "Brīvais mākslinieks" tur cieš badu vai sēž aiz restēm, gluži kā akcionists Pjotrs Pavļenskis.

Protams, nav iespējams normāli strādāt tādos apstākļos. Pat disciplinētie rietumu autori nespēs cept augšā šedevrus, ja ik brīdi domās, kā iztapt sievietēm, transpersonām, melnādainajiem, sarkanādainajiem, bodipozitīvajiem, genderfluīdiem un pārējām minoritātēm. Kolektīvie Rietumi zaudē gan savu lielisko mākslu, gan maigo spēku, kas reiz valdzināja simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē.

Mākslas patiešām ir žēl. Vajadzēs Krievijā saglabāt pēc iespējas vairāk aizejošās Rietumu kultūras artefaktu un aktīvāk aicināt ciemos "tīrīšanu" upurus. Tas taču ir lieliski, ja Lielajā teātrī dzied Plāsido Domingo, kurš vecumdienās arī kļuvis par cancel culture upuri. Kas to lai zina, varbūt atradīsies arī kāda loma Džonijam Depam...

54
Tagi:
ASV
Pēc temata
Simts sievietes nosodīja "naida vilni pret vīriešiem"
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Britānijā ārstus lūdz nesaukt grūtnieces par topošām mammām
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

42
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

42
Atkritumi

Kas uzstādījis atkritumu Lāčplēsi Rīgas kanālā

79
(atjaunots 16:23 19.11.2020)
Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē atkritumu šķirošanu, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Lāčplēša dienas priekšvakarā Rīgas kanālā parādījās neparasta instalācija – Lāčplēša divcīņa ar Melno bruņinieku, pie tam abi sāncenši tapuši no atkritumiem, vēsta telekanāla LTV raidījums "Rīta panorāma".

Instalācija nostiprināta uz plosta Rīgas kanālā starp Brīvības pieminekļa laukumu un Operu. Tā ataino eposa varoņu cīņu Daugavas krastā.

Noskaidrojies, ka skulptūru uzstādījis atkritumu izvešanas uzņēmums "Clean R". Ar leģendu par Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku uzņēmums aicināja cilvēkus padomāt par saviem patēriņa paradumiem, par lietām, ko izmetam, un atkritumu apjomu, ko radām.

Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē vēlmi savest kārtībā apkartējo vidi, šķirot, pirkt tikai nepieciešamo, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt, patēriņa kultivēšanu un situāciju, kurā mēs paši noslīksim savos atkritumos. Tikai mēs paši varam izlemt, kas mūsos uzvarēs – labais un saprātīgais vai sliktais un nesātīgais.

Instalāciju var aplūkot līdz 20. novembrim. Pagaidām nav izlemts, kur tā atradīsies vēlāk.

Šī gada septembrī pie Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ieejas tika uzstādīta instalācija "Piemēslot nav māksla": tās autori ierosināja caur pilsētas atkritumu prizmu paskatīties uz latviešu grafiķa Riharda Zariņa ofortu "Mūža mežs".

Latvijas valdība cer, ka izdosies līdz 2035. gadam poligonos glabāt ne vairāk kā 10% radīto sadzīves atkritumu un pārstrādāt vismaz 65% savākto atkritumu.

79
Tagi:
atkritumi, Rīga
Pēc temata
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi
Ķīnieši ēdīs mazāk. Agrāk viņi izmeta atkritumos miljoniem tonnu pārtikas
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns