Rīgas Lielie kapi, foto no arhīva

Holivudas zvaigzne Elizabete Hērlija divas nedēļas pavadīja Latvijas kapsētās

38
(atjaunots 18:35 14.11.2020)
Britu aktrise Elizabete Hērlija viesojās Rīgā, lai piedalītos filmas "Hamelinas stabulnieks" uzņemšanā par leģendāro Hamelinas žurku ķērāju: filmā spēlē arī Latvijas aktieri.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Holivudas zvaigzne Elizabete Hērlija bija ieradusies Rīgā, lai piedalītos filmā par leģendāro Hamelinas žurku ķērāju - "Hamelinas stabulnieks" (The Piper), vēsta Bb.lv.

​Interesanti, ka filmēšanas darbi notika arī kapos. Hērlija atveidoja galvenās varones māti, kura pēta leģendu par žurku ķērāju.

Filmā uzņēmās arī Latvijas aktieri, viņi ļoti silti atsaucās par aktrisi. Viņi pastāstīja, ka Hērliju sajūsmināja Latvijas daba un ēdiens. Visvairāk viņai patika ābolu uzpūtenis.

Arī savā Twitter mikroblogā aktrise pastāstīja, ka pavadīja divas nedēļas Latvijā un valsts viņai ļoti patika. Rīgu viņa nosauca par burvīgu.

38
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Učiteļs izvēlējies galvenās lomas atveidotāju KF, Latvijas un Lietuvas filmai par Coju
Kannu kinofestivālā demonstrēta slovāku filma par Latviju
"Oskara" balvai Latvija virza filmu par pirmklasniekiem
Latvijas filma "Tēvs Nakts" ieguvusi balvu Maskavas starptautiskajā kinofestivālā
Katrs varēs piedalīties filmas uzņemšanā par Latviju
Džonijs Deps

Fantastiskas būtnes

58
(atjaunots 14:46 29.12.2020)
Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu? Zvaigznes baidās.

Lielais video straumēšanas serviss "Netflix" dzēsis no savas bibliotēkas ASV filmas, kurās piedalījies Džonijs Deps. Iepriekš superzvaigzne izmesta no kinofranšīzes "Fantastiskās būtnes". Firma Dior plāno atteikties no reklāmas ierakstiem ar aktieri. Bēdīgi slavenā iznīcināšanas kultūra (cancel culture) nesen savos dzirnakmeņos samalusi Harija Potera "mammu" Džoannu Roulingu. Tomēr vismaz viņas romāni pagaidām nav aizliegti. Džoniju Depu pa tīro dzēš ārā no kultūras. Visā pasaulē iemīļotā aktiera kraha iemesls – bijušās dzīvesbiedres pretenzijas, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Ar ko viss sākās? Pirms dažiem gadiem Džonijs Deps pameta savu draudzeni – franču aktrisi Vanesu Paradī. Toreiz sabiedrība nebija viņa pusē. Paradī bija kopā ar Depu ilgus gadus, viņiem ir divi bērni, bet Deps pat nepapūlējās noformēt viņu attiecības. Tomēr gadās arī tā, un kādreizējais seksa simbols devās meklēt jaunu draudzeni. 

2015. gadā 51 gadu vecais mākslinieks apprecēja amerikāņu aktrisi, 28 gadus veco Emberu Hērdu. Līgava tālredzīgi parūpējās, lai laulības būtu noslēgtas Kalifornijā, kur šķiršanās gadījumā turīgāko partneri var burtiski izģērbt pliku.

Embera Hērda tādu iespēju garām nepalaida. Gadu vēlāk viņa nolēma šķirties, pie tam apsūdzēja vīru par alkoholismu un vardarbību. Pierādījumu nebija, tomēr pirmstiesas darījuma rezultātā no Džonija Depa piedzina septiņus miljonus dolāru.

Tajā pašā laikā Hērda pēkšņi kļuva par māju vardarbības cīnītāju ruporu. Viņa nāca klajā vadošajos medijos, kļuva par atzītu spīkeri sieviešu aizsardzības jomā, un vienlaikus iesniedza aizvien jaunas prasības pret bijušo dzīvesbiedru. Pēc visām izmaksām Džonijs Deps bankrotēja.

Mediji visā pasaulē vienbalsīgi stājās Emberas Hērdas pusē. Depu apsūdzēja par visiem nāves grēkiem. Tomēr fanāti juta līdzi, pat nīdēji pamazām mainīja attieksmi. Pārlieku uzskatāmi kļuva redzams, kā ar māju vardarbības apkarošanas lozungiem tiek iznīcināta talantīga cilvēka karjera un reputācija.

2019. gadā tiesu prasību izputinātais Deps iesūdzēja tiesā bijušo sievu. Viņš pieprasīja 50 miljonus par meliem un apsūdzēja Emberu vardarbībā. Viņu atbalstīja miljoniem cilvēku – šķita, ka beidzot pienācis brīdis mainīt tendenci un panākt taisnu tiesu vismaz vienam "baltajam cisseksuālajam vīrietim". Sociālos tīklus pārpildīja tēmturis "Taisnību Depam".

Tiesā aktieris iesniedza tēraudcietus pierādījumus. Tur bija video un audio ieraksti, kas liecināja: Hērda dzēra kā mūlis, piedzērusies, lamāja vīru pēdējiem vārdiem, mētājās ar visu, kas gadījās pa rokai, un sita viņu tā, ka Deps nakts vidū bēga prom no mājām. Sieviete iebiedēja vīru līdz nāvei. Tāpēc šķiršanās laikā viņš negribēja sievai neko pārmest – tā ir mājas vardarbības upura klasiska reakcija.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Nelīdzēja ne pierādījumi, ne advokāti. Tiesa Emberu Hērdu attaisnoja. Mazliet vēlāk – arī britu izdevumu The Sun, ko Deps apsūdzēja par apmelošanu. "Baltais cisseksuālais vīrietis" atkal izrādījās caurcaurēm vainīgs.

Bija tīrais sīkums viņu piebeigt. Masu sankcijas pret Depu izvērsās, neskatoties uz visiem kino skatītāju un Netflix abonentu protestiem.

Īpaši netaisnīgs šķiet lēmums dzēst no straumēšanas plartfomas filmas, kurās viņš piedalījies. Līdz ar "toksisko" Depu tiek sodīti arī viņa kolēģi – izcili režisori, lieliski aktieri. Pie kā vainīgi "Jātnieka bez galvas" vai "Karību jūras pirātu" radītāji. Tomēr arī viņus met mēslainē un atņem naudu.

Vēl joprojām nav saprotams, kā īsti tulkot vārdkopu "cancel culture". Ar kultūru tāda radošās elites labāko pārstāvju iznīcināšana nav saistīta ne mazākajā mērā. Vispareizāk – "tīrīšana".

Arī te pats galvenais ir morālais terors, kas rodas ap demonstratīvajām eksekūcijām. Džonija Depa kolēģi ar šausmām skatās uz notiekošo un saprot: viņi var būt nākamie iznīcināmo rindā,

Izrēķināšanās ar Depu padara skaidrāku to, kāpēc mūsdienu rietumvalstu zvaigznes labprāt sadarbojas ar kreiso režīmu un ļoti reti – un ļoti kautrīgi – žēlojas par jaunās cenzūras trakumiem.

Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu?

Patiesībā visas šīs zvaigznes, kas no tālienes izskatās tik elegantas un ietekmīgas, vienkārši ir nobijušās līdz nāvei. Kreisās inkvizīcijas murgi par to, ka grēku saraksts ir gandrīz bezgalīgs. Katru var saukt pie atbildības. Kustība MeToo bija tikai sākums.

Tagad pat nekas nav jādara – tevi tik un tā "iztīrīs". Visus izārstēs. Lieliskā dziedātāja Lana Dela Reja tika iznīcināta par pseidonīmu, ko viņa izvēlējās pirms daudziem gadiem. 85 gadus veco amerikāņu klasiķi Vudiju Allenu – par plikām apsūdzībām par uzmākšanos pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Jāpiebilst, ka amerikāņu trockisti savā radikālismā manāmi apsteidz klasiskos 20. gadu trockistus. Rietumos kreisajiem pat nav "ceļabiedru" institūta, kurā labākie kultūras meistari rada patvērumu boļševiku laikā. Spēkā ir princips "Kas nav ar mums, tas ir pret mums".

Tas viss ir saprotams. Boļševiki neliekuļoti pūlējās būvēt jaunu sabiedrību un jaunu kultūru. Šajā ceļā viņi atrada veselu domubiedru pulku. Ne velti padomju māksla 20. gados pārdzīvoja neticamu pacēlumu un uz neilgu laiku pat kļuva par zelta standartu visai pasaulei.

Rietumos kreisie radikāļi sev nosprauduši citu mērķi – iznīcināt! Ikviena vairāk vai mazāk spilgta personība kļūst par "jaunās normas" ienaidnieku. Tās iznīdē īpaši cietsirdīgi.

Kaut ko tādu prognozēja Dostojevska "Velni" personāžs savā "jaunās pasaules kārtības" versijā: "Visi ir vergi un verdzībā līdztiesīgi. (..) Augstākos talantus (..) padzen vai noslepkavo. Ciceronam nogriež mēli, Kopernikam izdur acis, Šekspīru nomētā akmeņiem..."

Pēdējā laikā morālā terora atmosfēra kultūras elitei kļuvusi tik neizturama, ka pat pie visa pieradušie, uz visu gatavie, īpaši ciniskie radošās klases pārstāvji no postpadomju telpas baidās braukt prom uz Rietumiem vai atgriežas no emigrācijas.

Šodien izredzes iekārtoties tur ir tikai "māksliniekam", kurš atklāti un nepārtraukti strādā Rietumu specdienestu labā un aizelsdamies reklamē vienīgo pareizo kārtību. "Brīvam māksliniekam" tur vairs nav, ko iesākt. "Brīvais mākslinieks" tur cieš badu vai sēž aiz restēm, gluži kā akcionists Pjotrs Pavļenskis.

Protams, nav iespējams normāli strādāt tādos apstākļos. Pat disciplinētie rietumu autori nespēs cept augšā šedevrus, ja ik brīdi domās, kā iztapt sievietēm, transpersonām, melnādainajiem, sarkanādainajiem, bodipozitīvajiem, genderfluīdiem un pārējām minoritātēm. Kolektīvie Rietumi zaudē gan savu lielisko mākslu, gan maigo spēku, kas reiz valdzināja simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē.

Mākslas patiešām ir žēl. Vajadzēs Krievijā saglabāt pēc iespējas vairāk aizejošās Rietumu kultūras artefaktu un aktīvāk aicināt ciemos "tīrīšanu" upurus. Tas taču ir lieliski, ja Lielajā teātrī dzied Plāsido Domingo, kurš vecumdienās arī kļuvis par cancel culture upuri. Kas to lai zina, varbūt atradīsies arī kāda loma Džonijam Depam...

58
Tagi:
ASV
Pēc temata
Simts sievietes nosodīja "naida vilni pret vīriešiem"
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Britānijā ārstus lūdz nesaukt grūtnieces par topošām mammām
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

45
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

45
Saūda Arābija

ASV nolēmušas sodīt saūdarābus. Vai tas nesīs labumu Krievijai un Irānai?

0
(atjaunots 09:35 03.03.2021)
Saūda Arābijas un Savienoto Valstu attiecībās iestājies sarežģīts posms, kopš ASV Nacionālais izlūkošanas dienests nācis klajā ar ziņojumu par žurnālista Džamala Hašogi slepkavību 2018. gadā.

Baltais nams izsludināja jaunu stratēģiju: amerikāņi pieprasa izbeigt karu Jemenā un cilvēktiesību ievērošanu. Cik tālu aizies Vašingtona un kā varētu atbildēt Rijāda? Par to – Sofjas Meļņičukas un Galijas Ibragimovas materiāls RIA Novosti portālā.

Nesankcionēts princis

Kā jau bija gaidāms, kārtējie izteikumi vien papildināja piektdien klajā nākušos Amerikas varasiestāžu nodomus. Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens ziņoja par vīzu ierobežojumiem - tā saucamo Hašogi aizliegumu - 76 saūdarābiem, kuri, pēc amerikāņu domām, "piedalījušies disidentu iebiedēšanā ārzemēs, tostarp Hašogi slepkavībā". Personālās sankcijas skars arī valsts izlūkdienesta vadītāju Ahmadu al Asiri.

Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka "The Washington Post" žurnālista un Saūda Arābijas varas kritiķa slepkavībā iejaukts kroņprincis Muhameds bin Salmans: pēc viņa rīkojuma žurnālists nolaupīts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, pēc tam Hašogi līķis tika sadalīts gabalos, un neviens vairs neredzēja mirstīgās atliekas. Karalistes Ārlietu ministrijā kategoriski noliedza apsūdzības.

Tomēr individuālās sankcijas pret kroņprinci netika ieviestas, lai gan jaunais prezidents Džo Baidens priekšvēlēšanu debatēs laikā solīja padarīt Rijādu par atstumto. Tas radīja zināmus jautājumus.

"Manuprāt, ir jāsaprot, ka prioritārākas ir attiecības ar visu valsti, nekā ar vienu cilvēku," šajā kontekstā skaidroja Blinkens. Pēc viņa vārdiem, administrācija pārskata attiecības ar Saūda Arābiju, tomēr tās ir svarīgas, un ASV tajās ir īpaši ieinteresētas. "Mēs esam uzticīgi karalistes aizstāvībai," piebilda Blinkens.

Valsts sekretārs uzsvēra: Baltajam namam ir principiāli, lai Rijāda norobežotu amerikāņu palīdzību no situācijas Jemenā, kur saūdarābi atbalsta prezidenta Abu Rabu Mansura Hadi valdību cīņā pret husītiem. Citiem vārdiem, Vašingtona grib pārliecināties, ka amerikāņu ieroči netiek izmantoti karadarbībā trešajās valstīs.

Ofensīva aizsardzība

Divu valstu attiecību pamatā ir amerikāņu piekļuve naftai apmaiņā pret apņemšanos nodrošināt karalistes aizsardzību. Saūda Arābija ir lielākais amerikāņu ieroču pircējs.

Partnerība nodrošina abu pušu stratēģiskās intereses. Taču vērtību jautājumos – demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība – valstis nav vienisprātis.

Baraka Obamas prezidentūras pēdējos gados valstis saskārās ar "viedokļu atšķirību", kā to aprakstīja karaļa Salmana padomnieks. Domstarpības izraisīja ASV pieeja Irānai, kas ir galvenais Saūda Arābijas sāncensis reģionā. Turklāt, lai gan valstu izlūkdienesti veiksmīgi sadarbojās drošības jomā, Savienotās Valstis neatbalstīja Saūda Arābijas metodes cīņā ar monarhijas kritizētājiem. Piedevām parādījās Jemenas problēma. Balto namu satrauca kara upuru skaits, kur droši vien bija iesaistīti arī amerikāņu ieroči.

Līdz ar Donalda Trampa ierašanos Baltajā namā attiecības kļuva siltākas. Pirms stāšanās amatā viņš gan neizrādīja īpašas simpātijas pret Tuvo Austrumu partneri – mēdz teikt, ka "īsti nav karalistes fans" un ASV "nav jāpalīdz Saūda teroristiem". Lai nu kā, ar pirmo oficiālo vizīti Tramps tomēr ieradās Rijādā, bet viņa prezidentūras noslēgumā Valsts departaments atzina husītus par teroristisku organizāciju. Tuvas attiecības ar kroņprinci bijušais prezidents galvenokārt uzturēja ar znota un padomnieka Džareda Kušnera starpniecību. Ziņojums par Hašogi slepkavību bija gatavs jau iepriekšējas administrācijas laikā, tas tikai netika publicēts.

"Tramps izdarīja likmi uz investīcijām sabiedrotajos, lai samazinātu Vašingtonas saistības. Partneriem, tostarp Saūda Arābijai, bija jāiepērk vēl vairāk ieroču un jāuzņemas atbildība par reģionos notiekošo," skaidro eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs. Savienotās Valstis savukārt nodrošināja militāru un politisku aizsardzību, kā arī deva zaļo gaismu sabiedrotājiem svarīgajām iniciatīvām.

"Lai ko tagad teiktu Trampa pretinieki, šādu attiecību formulu atbalstīja abas partijas. Kad nogalināja Hašogi, demokrāti asi kritizēja republikāņus. Apsūdzēja cilvēktiesību pārkāpumos Saūda Arābijā, saūdarābu un viņu sabiedroto nežēlīgo operāciju ignoranci Jemenā, ko paši demokrāti atbalstīja Obamas laikā, un pārmeta republikāņiem "labo ķīmiju", kas izveidojusies starp prezidenta znotu Kušneru un kroņprinci," uzskaita Sučkovs. Pēc demokrātu domām, viņš piebilst, rezultātā Muhamedam bin Salmanam radās iespaids, ka viņam viss ir atļauts, un pārliecība par to, ka jebkuru jautājumu ar Vašingtonu var atrisināt ar naudu.

Kursa maiņa pēc jaunās administrācijas iecelšanas bija gaidāma, un pirmie soļi jau sperti. Baidens paziņoja, ka tiks izbeigts atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenā, tostarp uz ieroču eksporta rēķina. Ziņoja, ka tas attiecināts uz 3 tūkstošiem precīzo bumbu GBU-39 par 290 miljoniem dolāru, kā arī 7 tūkstošiem bumbu Paveway IV par 478 miljoniem dolāru. Vašingtona paziņoja, ka grasās risināt Jemenas konfliktu diplomātiskā ceļā. Turklāt februārī husītus izsvītroja no teroristu grupējumu saraksta.

Jauns pagrieziens

Tomēr nevar runāt par pilnīgu abu valstu attiecību pārskatīšanu, uzskata eksperti. "Sarās, sados pa mici bet sadarbība pārvērtēta netiks," uzskata Tuvo Austrumu speciālists Aleksejs Hļebņikovs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par "pārkalibrēšanu", proti, stratēģiskajā plānā nekas nemainīsies.

Viņam piekrīt Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Korekcija jau sen prasījās, viņš atzīmē. Kopš Obamas laikiem amerikāņi pieauguši savas enerģētikas ziņā, ieņēma pirmo vietu pasaulē naftas ieguves ziņā, un Saūda Arābija viņiem vairs nav tik nepieciešama, - eksperts norāda. - Jaunajā administrācijā dažiem cilvēkiem ir cita valsts ārpolitikas vīzija. Runa ir par tās pārbalansēšanu: balstīties uz dažām reģionālajām lielvalstīm un mazliet atraisīt rokas.

Mamedovs uzsver, ka iekšreģionālajā dinamikā daudz kas ir atkarīgs no Irānas kodoldarījuma. Rijāda ir viens no galvenajiem ASV partneriem attiecībās ar Teherānu. Stingra attieksme pret Saūda Arābiju var automātiski nākt par labu Irānai. Par to Savienotās Valstis neizšķirsies, lai sodītu ar Hašogi slepkavību saistītos cilvēkus.

2015. gadā noslēgtais Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, Persijas līča monarhijām kļuva par savdabīgu "pēdējo pilienu", skaidro Aleksejs Hļebņikovs. Pēdējo desmit gadu laikā reģionā notika vairāki notikumi. Sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē, kuru rezultātā prezidenti bez ASV atbalsta zaudēja savus amatus, tad apvērsums Ēģiptē, pēc kura amerikāņi apturēja militāro palīdzību Kairai. Un visbeidzot – darījums ar Irānu. Tas viss, pēc politologa vārdiem, "pamudināja karalistes, tostarp Saūda Arābiju, sākt diplomātisko portfolio diversifikāciju un kontaktu nostiprināšanai ar citām lielvalstīm, piemēram, Krieviju un Ķīnu".

Maskava tāpat pārdod Rijādai bruņojumu: 2019. gadā tika nogādātas pirmās partijas saskaņā ar 2017. gadā parakstītajiem līgumiem. Pēc tam karaliste noslēdza ar Krieviju memorandu par smago ugunsmetēju sistēmu TOS 1A, prettanku kompleksu "Kornet EM", granātmetēju AGS-30 un Kalašņikova automātu AK-103 iepirkšanu un ražošanas lokalizāciju. 2021. gada sākumā tika ziņots, ka saūdarābi varētu iegādāties arī Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400 un iznīcinātājus Su-35.

Svarīgi ir arī tas, ka valstis koordinē politiku naftas tirgū, atgādina Mamedovs. "Rijādas attiecībās ar Maskavu ir svarīgi ņemt vērā arī OPEC+ darījuma ietekmi. Tas ļāva abām pusēm labi nopelnīt. Tā ir ļoti pragmatiska visiem izdevīga situācija: tu – man, es – tev." Tomēr viņš norāda, ka Vladimira Putina vizītes Saūda Arābijā vai karaļa Salmana ciemošanās Krievijā bieži tika uzskatītas par instrumentu spēlē ar Vašingtonu.

Monarhijai ir iespēja sagādāt amerikāņiem problēmas reģionā, uzskata Mamedovs. Tomēr galu galā visi saprot, ka ASV Rijādai ir ārkārtīgi svarīgas, un tādi manevri nav nekas vairāk, kā vien uzmanības piesaistīšana. Saūda Arābijā uzskata, ka attiecības ar ASV nav atkarīgas no tā, kurš šobrīd vada Balto namu, pēc saūdarābu domām, abu valstu kontakti ir fundamentāli, tie veidojās gadu desmitiem un izturēs jebkādas perturbācijas," norāda eksperts.

Partnerības desmitgades ietekmēja daudzas jomas: gandrīz visa Saūda Arābijas elite mācās ASV, Saūda Arābijas riāls ir saistīts ar dolāru, ar bruņojumu un militārpersonu apmācību nodarbojas, galvenokārt, amerikāņi. Lai to mainītu, ir vajadzīgi gadi. Tāpēc ārpolitisko kontaktu diversifikācija ir drīzāk taktisks gājiens, kas atbilst jaunās daudzpolārās pasaules prasībām.

0
Tagi:
Krievija, Irāna, ASV
Pēc temata
Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni