Rīgas Lielie kapi, foto no arhīva

Holivudas zvaigzne Elizabete Hērlija divas nedēļas pavadīja Latvijas kapsētās

24
(atjaunots 18:35 14.11.2020)
Britu aktrise Elizabete Hērlija viesojās Rīgā, lai piedalītos filmas "Hamelinas stabulnieks" uzņemšanā par leģendāro Hamelinas žurku ķērāju: filmā spēlē arī Latvijas aktieri.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Holivudas zvaigzne Elizabete Hērlija bija ieradusies Rīgā, lai piedalītos filmā par leģendāro Hamelinas žurku ķērāju - "Hamelinas stabulnieks" (The Piper), vēsta Bb.lv.

​Interesanti, ka filmēšanas darbi notika arī kapos. Hērlija atveidoja galvenās varones māti, kura pēta leģendu par žurku ķērāju.

Filmā uzņēmās arī Latvijas aktieri, viņi ļoti silti atsaucās par aktrisi. Viņi pastāstīja, ka Hērliju sajūsmināja Latvijas daba un ēdiens. Visvairāk viņai patika ābolu uzpūtenis.

Arī savā Twitter mikroblogā aktrise pastāstīja, ka pavadīja divas nedēļas Latvijā un valsts viņai ļoti patika. Rīgu viņa nosauca par burvīgu.

24
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Učiteļs izvēlējies galvenās lomas atveidotāju KF, Latvijas un Lietuvas filmai par Coju
Kannu kinofestivālā demonstrēta slovāku filma par Latviju
"Oskara" balvai Latvija virza filmu par pirmklasniekiem
Latvijas filma "Tēvs Nakts" ieguvusi balvu Maskavas starptautiskajā kinofestivālā
Katrs varēs piedalīties filmas uzņemšanā par Latviju
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

32
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

32
Atkritumi

Kas uzstādījis atkritumu Lāčplēsi Rīgas kanālā

71
(atjaunots 16:23 19.11.2020)
Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē atkritumu šķirošanu, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Lāčplēša dienas priekšvakarā Rīgas kanālā parādījās neparasta instalācija – Lāčplēša divcīņa ar Melno bruņinieku, pie tam abi sāncenši tapuši no atkritumiem, vēsta telekanāla LTV raidījums "Rīta panorāma".

Instalācija nostiprināta uz plosta Rīgas kanālā starp Brīvības pieminekļa laukumu un Operu. Tā ataino eposa varoņu cīņu Daugavas krastā.

Noskaidrojies, ka skulptūru uzstādījis atkritumu izvešanas uzņēmums "Clean R". Ar leģendu par Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku uzņēmums aicināja cilvēkus padomāt par saviem patēriņa paradumiem, par lietām, ko izmetam, un atkritumu apjomu, ko radām.

Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē vēlmi savest kārtībā apkartējo vidi, šķirot, pirkt tikai nepieciešamo, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt, patēriņa kultivēšanu un situāciju, kurā mēs paši noslīksim savos atkritumos. Tikai mēs paši varam izlemt, kas mūsos uzvarēs – labais un saprātīgais vai sliktais un nesātīgais.

Instalāciju var aplūkot līdz 20. novembrim. Pagaidām nav izlemts, kur tā atradīsies vēlāk.

Šī gada septembrī pie Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ieejas tika uzstādīta instalācija "Piemēslot nav māksla": tās autori ierosināja caur pilsētas atkritumu prizmu paskatīties uz latviešu grafiķa Riharda Zariņa ofortu "Mūža mežs".

Latvijas valdība cer, ka izdosies līdz 2035. gadam poligonos glabāt ne vairāk kā 10% radīto sadzīves atkritumu un pārstrādāt vismaz 65% savākto atkritumu.

71
Tagi:
atkritumi, Rīga
Pēc temata
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi
Ķīnieši ēdīs mazāk. Agrāk viņi izmeta atkritumos miljoniem tonnu pārtikas
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

0
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana