Skatuves mākslinieks Armens Džigarhanjans

Mūžībā devies leģendārais skatuves mākslinieks Armens Džigarhanjans

57
(atjaunots 10:47 14.11.2020)
Naktī no piektdienas, 13. novembra, uz sestdienu, 14. novembri, viņsaulē aizgāja slavenais padomju un Krievijas skatuves mākslinieks Armens Džigarhanjans.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Miris leģendārais padomju un Krievijas aktieris, PSRS tautas skatuves mākslinieks, ordeņa "Par nopelniem Tēvijas labā" (trīs pakāpju) un Armēnijas Goda ordeņa kavalieris Armens Džigarhanjans, vēsta RIA Novosti.

Džigarhanjanam 3. novembrī apritēja 85 gadi. Ziņas par viņa nāvi tika saņemtas naktī no piektdienas, 13. novembra, uz sestdienu, 14. novembri.

"Miris Armens Borisovičs Džigarhanjans, izcils skatuves mākslinieks un līderis, viņa vārdā nosauktā teātra vadītājs," teikts RIA Novosti sarunbiedra paziņojumā.

Aktiera filmogrāfijā ir desmitiem lomu visdažādāko žanru filmās. Viņu pat ir ierakstījuši Ginesa Rekordu grāmatā kā visfilmētāko Krievijas aktieri.

Visi atceras viņa lomas filmās "Nenotveramie atriebēji", "Sveicināti, esmu jūsu tante", "Suns uz siena kaudzes", "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst".

Turklāt Džigarhanjana balss skan tādās multfilmās kā "Reiz dzīvoja suns", "Bagātību sala", "Sīvena Funtika piedzīvojumi", "Neglītais Pīlēns".

57
Tagi:
nāve
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

33
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

33
Atkritumi

Kas uzstādījis atkritumu Lāčplēsi Rīgas kanālā

72
(atjaunots 16:23 19.11.2020)
Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē atkritumu šķirošanu, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Lāčplēša dienas priekšvakarā Rīgas kanālā parādījās neparasta instalācija – Lāčplēša divcīņa ar Melno bruņinieku, pie tam abi sāncenši tapuši no atkritumiem, vēsta telekanāla LTV raidījums "Rīta panorāma".

Instalācija nostiprināta uz plosta Rīgas kanālā starp Brīvības pieminekļa laukumu un Operu. Tā ataino eposa varoņu cīņu Daugavas krastā.

Noskaidrojies, ka skulptūru uzstādījis atkritumu izvešanas uzņēmums "Clean R". Ar leģendu par Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku uzņēmums aicināja cilvēkus padomāt par saviem patēriņa paradumiem, par lietām, ko izmetam, un atkritumu apjomu, ko radām.

Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē vēlmi savest kārtībā apkartējo vidi, šķirot, pirkt tikai nepieciešamo, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt, patēriņa kultivēšanu un situāciju, kurā mēs paši noslīksim savos atkritumos. Tikai mēs paši varam izlemt, kas mūsos uzvarēs – labais un saprātīgais vai sliktais un nesātīgais.

Instalāciju var aplūkot līdz 20. novembrim. Pagaidām nav izlemts, kur tā atradīsies vēlāk.

Šī gada septembrī pie Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ieejas tika uzstādīta instalācija "Piemēslot nav māksla": tās autori ierosināja caur pilsētas atkritumu prizmu paskatīties uz latviešu grafiķa Riharda Zariņa ofortu "Mūža mežs".

Latvijas valdība cer, ka izdosies līdz 2035. gadam poligonos glabāt ne vairāk kā 10% radīto sadzīves atkritumu un pārstrādāt vismaz 65% savākto atkritumu.

72
Tagi:
atkritumi, Rīga
Pēc temata
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi
Ķīnieši ēdīs mazāk. Agrāk viņi izmeta atkritumos miljoniem tonnu pārtikas
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

0
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

0
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā