Puntulis

Ministram ir secinājumi pēc kultūras darbinieku piketa: nozari izpētīs par miljonu eiro

31
(atjaunots 23:27 22.10.2020)
Dienā pēc radošo aprindu pārstāvju protesta akcijas "Nesaprašanas siena" tika dots starts vērienīgam kultūras un mākslas nozares pētījumam, kuram valsts iztērēs miljonu eiro.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Ceturtdien, 15. oktobrī, tika dots starts vērienīgam Latvijas kultūras un mākslas nozares pētījumam. Plānots noskaidrot, kā kultūras kapitāls var efektīvāk kalpot par resursu stabilai valsts attīstībai, vēsta TV3.

Kultūra kā attīstības faktors

Valdība atbalstīja pētījumu programmu "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" maijā. Kopējais finansējums trim gadiem ir miljons eiro.

"Joprojām ir izplatīts uzskats un stereotips par kultūru kā tikai patērējošo nozari un to, ka pētniecība nepieciešama galvenokārt lietišķās zinātnēs, lai radītu jaunus atklājumus, kas pārtaptu jaunās precēs. Kultūras ietekme ir daudz niansētāka," norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Viņš uzsvēra, ka kultūra ir jāsaprot – tās likumsakarības, ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Projektu konkurss noslēdzās, uzvarēja Latvijas Kultūras akadēmija, kura veiks pētījumu ar partneriem. Rezultātus plāno izmantot kultūras politiku pamatnostādņu izstrādei, lai kultūras kapitāls varētu kļūt arī par ekonomisko kapitālu valsts attīstībai.

Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe atzīmēja, ka pētnieki aprakstīs kultūras un mākslas ekosistēmu, apkopojot faktus par tiem, kas tajā strādā, algu modeli, nodokļu režīmiem, kurus izmanto kultūras darbinieki.

Ar ķieģeļiem rokās

Par jauno pētījumu programmu paziņoja dienā pēc tam, kad radošo aprindu pārstāvji sapulcējās Doma laukumā ar ķieģeļiem rokās, lai protestētu pret nodokļu celšanu autortiesību atlīdzībām. Šo politiķu plānu dēļ kultūras darbinieki ir nopietni noraizējušies par savu finanšu stāvokli nākamajā gadā.

Uz jautājumu, vai šādā brīdī ir jātērē miljons eiro pētījumiem, Puntulis atbildēja, ka labāku laiku ir  grūti atrast un šai programmai bija jāparādās jaut pirms daudziem gadiem.

"Vakar daļa radošo cilvēku stāvēja ar ķieģeļiem rokā. Personīgi man tā bija ļoti neprasta sajūta. Ar cilvēkiem, ar kuriem es aizvakar stāvēju uz vienas skatuves, stāvēt aci pret aci un redzēt viņu rokā ķieģeli. Te ir atbilde – šāds pētījums ir patiešām nepieciešams," piebilda Puntulis.
31
Tagi:
Nauris Puntulis
Pēc temata
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Nodokļu palielināšana izrādījās MK "reveranss": budžetu sagaidīs ar "Nesaprašanas sienu"
Rīgas balle, foto no arhīva

Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"

48
(atjaunots 19:14 21.10.2020)
Covid-19 pandēmija netraucēja Latvijas elitei sapulcēties un atzīmēt "Rīgas balles" piecu gadu jubileju. Publiskās personas metās taisnoties.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. "Rīgas balles" piecu gadu jubileja, kura solīja sapulcēt kopā prestižāko Latvijas mūzikas un deju prēmiju un čempionātu laureātus, jaunos talantīgos skatuves māksliniekus, kā arī vadošo valsts mācību iestāžu studentus, notika 10. oktobrī, neskatoties uz pandēmiju.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

🎉🇱🇻🕺💃

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Izņemot jaunos talantus, izsmalcinātajos Melngalvju nama interjeros sapulcējas pazīstami Latvijas politiķi un skatuves mākslinieki. Lai nemulsinātu sabiedrību, dažas no pasākumā bijušajām publiskajām personām izdevumam Privātā Dzīve paskaidroja, kā kļuva iespējama šādas kopā sanākšanas sarīkošana koronavīrusa laikā, precīzāk, ierobežojumu laikā, kas ir saistīti ar epidemioloģisko situāciju, vēsta Rus.tvnet.lv.

"Rīgas balles" patronese ir dziedātāja Natālija Tumševica. Viņa atzinās, ka līdz pēdējam brīdim nebija pārliecināta par to, ka pasākums notiks.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Taču "izsprukt" tomēr izdevās. Jo vien dažas dienas pirms balles Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele paziņoja, ka līdz oktobra beigām visas dejas jau būs atceltas. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzrakstīja vēstuli, kurā palūdza izvērtēt iespēju ievērot drošības pasākumus pasākuma rīkošanas gaitā.

"Tas, ka nedrīkstam balli rīkot, nebija teikts," uzsvēra Tumševica.

Eirodeputāts Andris Ameriks arī pacentās izskaidrot situāciju. Viņš atzina, ka "Rīgas balle" patiešām bija neordinārs notikums. Taču viņš personīgi dejoja tikai ar savu sievu, atbilstoši ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Un beigās no 300 cilvēkiem, kuri piedalījās ballē, kā viņš esot dzirdējis, neviens nav saslimis.

Labklājības ministrijas vadītāja Ramona Petraviča, kura viesojās ballē kopā ar vīru, godīgi atzinās, ka viņai "gribējās arī svētku brīžus".

Taču viņa atzīmēja, ka piesardzība ir jāievēro, un balles viesi to darīja, tomēr nevajag nonākt pie galējībām un ieslēgties mājās.

48
Tagi:
Rīga
Rīgas modes nedeļa, foto no arhīva

Daudzveidīga un droša: Rīga gaida modes nedēļu

8
(atjaunots 13:24 12.10.2020)
"RIGA FASHION WEEK" organizators — Baltijas modes federācija – izsludinājusi 32. Rīgas modes nedēļas pasākumus. Izrādās, tā nepavisam nav aiz kalniem.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Šoruden galvenā valsts modes industrijas notikuma pasākumi aizritēs no 27. līdz 31. oktobrim. Organizatori sola ievērot visus spēkā esošos drošības noteikumus.

"RIGA FASHION WEEK" (RFW) rudens sesija atšķirsies no visiem līdzšinējiem pasākumiem, tomēr modes nedēļas programma būs tikpat bagātīga un daudzveidīga. Tajā plāno piedalīties pazīstami modelētāji, arī bērnu apģērbu modelētāji no Latvijas. Kolekciju skates aizritēs "Hanzas Perons" ēkā, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Cita starpā viesu skaits ierobežots līdz četriem simtiem, katram no viņiem būs sava vieta zālē, ievērojot 2 metru distanci.

"Lai nodrošinātu RFW apmeklētājiem maksimālu drošību, pārtraukumi starp skatēm ilgs divas stundas, tāpēc nebūs vērojama cilvēku drūzmēšanās vienuviet, un mums būs laiks izvēdināt telpas. Ņemot vērā sanitārās normas, nodrošināsim viesiem vietas roku dezinfekcijai un veiksim virsmu dezinfekciju," stāstīja Baltijas modes federācijas prezidente Jeļena Strahova.

Vēl viens gaidāmās Modes nedēļas jaunievedums – formāts. Tā kā kolekciju skates varēs noskatīties mazāks skaits cilvēku, tiks organizēta translācija tiešsaistē, kas dāvās iespēju visiem interesentiem no jebkuras vietas pasaulē iepazīties ar Latvijas modelētāju jaunajām kolekcijām.

8
Tagi:
mode, Rīga
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

0
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

0
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus