Nāciju teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgēņijs Mironovs, foto no arhīva

Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā

32
(atjaunots 14:26 27.08.2020)
Skatuves mākslinieks Jevgēņijs Mironovs kopā ar Čulpanu Hamatovu divu nedēļu garumā Rīgā piedalīsies izrādes par Mihailu Gorbačovu mēģinājumos, savukārt oktobra vidū varētu notikt pirmizrāde.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Krievijas aktieris, Nāciju teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgēņijs Mironovs pēc valdības Latvijas Kultūras ministrijas oficiāla ielūguma ieradīsies Rīgā, lai piedalītos režisora Alvja Hermaņa izrādes par Mihailu Gorbačovu izmēģinājumos, pastāstīja pats Mironovs RIA Novosti intervijā.

Pēc Mironova sacītā, kopš marta izrādes izmēģinājumi notika tiešsaistē.

"Viņš (Alvis Hermanis – red.) un Čulpana (Hamatova – red.) Rīgā, es – Maskavā. Un rīt, astoņos no rīta, tā kā lidmašīnas nelido, vilcienu nav, es ar oficiālu Latvijas valdības un Kultūras ministrijas atļauju pašā spēkiem braucu līdz robežai. Tālāk šķērsoju robežu ar čemodānu. Un tas ir krietns gabals – puskilometrs. Un tur mežos mani gaidīs automobilis. Kā Štirlicu. Lūk šādos apstākļos mēs turpināsim izmēģinājumus," pastāstīja Mironovs.

"Es ļoti ceru, ka Alvis tomēr spēs atlidot. Nenāksies viņam iet caur mežiem, pļavām un kalniem. Ja viss būs normāli, pirmizrāde notiks oktobra vidū," pateica Mironovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka izrāde būs vairāk par Mihaila Gorbačova attiecībām ar viņa sievu Raisu, nevis par politiku.

"Jā, tas ir Raisas Maksimovnas, kuru atveido Čulpana, un Mihaila Sergejeviča attiecību stāsts. Taču, bez šaubām, aiz šī pāra stāv pasaules ģeopolitiskās izmaiņas. Teksts mums ir absolūti dokumentāls. Tas ir balstīts uz dažādu cilvēku atmiņām, tostarp paša Gorbačova atmiņām," pastāstīja Mironovs.

Iepriekš ziņots, ka Alvis Hermanis pavasarī bija ieradies Maskavā un tikās ar Mihailu Gorbačovu, lai apspriestu izrādi. Kā zināms, Hermanis ir iekļauts Krievijas melnajā sarakstā, un iebraukšana valstī viņam ir aizliegta, savukārt Gorbačovam jau ir 88 gadi, un veikt tālus braucienus viņam ir grūti. Lai tikšanās tomēr notiktu, Jevgēņijs Mironovs, pēc Hermaņa sacītā, pats personīgi lūdza KF prezidentam Vladimiram Putinam palīdzēt vīzas izsniegšanā. Valsts vadītājs, pēc Hermaņa sacītā, pakonsultējās ar FDD, nākošajā rītā pārzvanīja Mironovam un pateica: "Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt."

Pēc režisora teiktā, viņš sarunājās ar Gorbačovu divas stundas.

Kinoteātra apmeklētāji, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

"Un es to nekad neaizmirsīšu… Vispār kāpēc es nolēmu taisīt šo izrādi… Es nevēlos strīdēties ar Daini Īvanu (kustības "Atmoda" līderis, kura noveda Latviju pie neatkarības atjaunošanas – red.)… Es nenoliedzu viņa domas, ka bez Latvijas tautas tiekšanās pie neatkarības mēs to nepanāktu un t.t. Taču es vēlos pateikt, ka ja Gorbačovs toreiz nesāktu, tad daudzi tagadējie vadītāji Latvijā būtu docētāji un pasniegtu marksismu-ļeņinismu. Jo Padomju Savienība – tā bija tāda valsts, kurā viss bija atkarīgs no viena cilvēka," stāstīja Hermanis par saviem iespaidiem pēc tikšanās Bb.lv intervijā.

Pats Gorbačovs ar simpātiju attiecas pret Hermaņa darbu pie izrādes par viņa attiecībām ar sievu Raisu, pastāstīja Gorbačova fonda preses dienesta vadītājs Pāvels Palažčenko. "Protams, Mihails Sergejevičs ar simpātiju attiecas pret to, viņš pazīst cilvēkus, kuri ar to nodarbojas. Taču ir jāņem vērā, ka tas tomēr ir mākslinieciskais darbs," sacīja Palažčenko.

32
Tagi:
teātris, Alvis Hermanis, Jevgēņijs Mironovs
Pēc temata
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja
Atvērto durvju dienas Rīgas Cirkā, foto no arhīva

Paturiet to prātā: Rīgas cirks sniegs pēdējos priekšnesumus pirms slēgšanas

12
(atjaunots 11:42 02.09.2020)
Pirms slēgšanas uz ilgu rekonstrukciju Rīgas cirks organizējis savdabīgas Atvērto durvju dienas: cirka vadība preses konferencē pastāstīja par saviem plāniem un atklāja jaunumus.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik, Simona Aleksejeva. Atjaunotais cirks durvis vērs tikai 2023. gada sākumā. Tagad, uz atvadām, ikvienam ir iespēja apciemot vēsturisko ēku, kādu to atceramies kopš bērnības, un pavērot pēdējos priekšnesumus.

Цирковая гостиная будет работать до конца сентября
Sergey Melkonov
Cirka viesistaba tiks atklāta līdz septembra beigām

2., 3. un 4. septembrī cirka arēnā uzstāsies zviedru cirka apvienība "Kaaos Kaamos". Trīs vakarus pēc kārtas mākslinieki uzstāsies ar priekšnesumu "Aizmirsti Bābeli!" – akrobātisku stāstu par sasvstatpēju palīdzību, atbalstu un uzticēšanos centienos uzbūvēt visaugstāko torni. Trupa ir internacionāla – to veido zēni un meitenes no Vācijas, Francijas, Somijas un Zviedrijas.

Jauniešu uzstāšanās ir pēdējā iespēja ieraudzīt arēnu un aplūkot sienu zīmējumus gaitenī, kuros iemūžināti dresētāji, vingrotāji, klauni un akrobāti, kā arī četrkājainie mākslinieki – suņi, zirgi un tīģeri. Laba ziņa: visi zīmējumi tiks rūpīgi sanumurēti, demontēti un saglabāti kā vēsturisks mantojums.

Акробаты шведского коллектива Kaaos Kaamos репетируют последнюю постановку на арене Рижского цирка
Sergey Melkonov
Zviedru cirka "Kaaos Kaamos" akrobātu mēģinājums

Līdz septembra beigām ēkā strādās veikaliņš un informācijas centrs "Cirka viesistaba". Ieeja tajā ir no Merķeļa ielas. Te var nopirkt suvenīrus, inventāru žonglēšanai, iepazīties ar vēsturiskiem materiāliem un uzzināt, kādi ir grandiozie rekonstrukcijas plāni. Līdz 2023. gadam ēka paplašinās teritoriju un pārvērtīsies par supermodernu kvartālu, kas savienos Merķeļa un Alfrēda Kalniņa ielas. Piemēram, arhitektu birojs NRJA sarūpējis cirka kupolam papildu "cepurīti", lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti.

Коридор украшают картинки из жизни цирка
Sergey Melkonov
Gaiteni izrotā attēli no cirka dzīves

"Cirka viesistabā" pieejama informācija par Cirka skolas pasākumiem. Interesenti var tajā pieteikties – jaunajā mācību gadā laipni lūgti gan bērni, gan pieaugušie. Nodarbības notiks Pārdaugavā – cirka pagaidu telpās Zeļļu ielā 25 (bijusī LU Fizikas un matemātikas fakultāte). Jau šogad paralēli amatieru grupām tiks īstenota trīsposmu izglītības programma. Tā kļūs par pirmo soli pilnvērtīgas cirka izglītības vietējās infrastruktūras izveidei.

5. septembrī Rīgas cirkā no pl. 11:00 līdz 12:30 notiks ģimenes rīts. Tā vadītāji parādīs, kā manipulēt ar priekšmetiem, palīdzēs izgatavot žongliera inventāru un uzspēlēs ar apmeklētājiem gigantisku grīdas spēli "Cirks". Apmeklētājiem iepriekš jāpiesakās! Reģistrēties var turpat "Cirka viesistabā" vai "Cirka viesistabas" pasākumā Facebook.

Творческий директор Рижского цирка Мартиньш Киберс
Sergey Melkonov
Rīgas Cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Vai tiešām cirks klusēs līdz 2023. gadam? Nē, pēc pārvākšanās uz pagaidu telpām cirka vadībai ir papilnam radošu plānu. Iestudējumi tuvākajā laikā tiks demonstrēti ciemos – VEF Kultūras pilī un Rīgas Krievu drāmas teātrī. Piemēram, 13. un 14. novembrī Eiropas cirka nakts ietvaros Rīgā uzstāsies mākslinieks Monki no Nīderlandes, bet ziemas brīvdienās franču kolēģi Ea Eo parādīs "Kā sagaidīt citplanētiešus".

12
Tagi:
Rīgas Cirks
Pēc temata
Gaidāmas lielas pārmaiņas: Rīgas cirkam 130 gadi
Vējonis pasludināja likuma grozījumus par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu cirkā
Rīgas cirka fasādi nostiprinās par 350 tūkstošiem eiro
Rīgas cirks. Vai ēra beidzas?
Liepāja

Liepājas krastā apmetusies nāra. Viņa gaida savu mīļoto kapteini

40
(atjaunots 11:24 24.08.2020)
Liepājas nāra nelīdzinās ne Andersena, ne Disneja fantāzijām – tā ir pieaugusi sieviete ar traģisku mīlestību. Savu sirdi viņa atdevusi padomju jūrniekam, kurš te pazudis vētras laikā.

RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Liepājā neparasta mākslas projekta ietvaros parādījusies īsta nāra. Tā ir Egona Peršēvica skulptūra, ko palīdzēja izkrāsot gleznotājas Agate Apkalne un Ivonna Kalita, vēsta lsm.lv.

Projekta prezentācija notika svētdien, 23. augustā, fotoorientēšanās pasākuma "Māksla izglābs Karostu" ietvaros. 15:00 projekta līdzautors Varis Siliņš, pazīstams arī kā Liepu tēvs, un Egons Siliņš iepazīstinās publiku ar savu darbu.

Pirmo reizi skulptūra bija redzama jau vasaras sākumā, bet tagad tā ieņēmusi savu vietu pārdesmit metru attālumā no Ziemeļu mola. Enkuram izmantotas tvertnes ar slapjām smiltīm, turklāt, pēc ostas ekspertu padoma, nārai ir arī tāds kā ķīlis, lai tā varētu skaisti peldēt, šūpojoties viļņos.

Taujāts, vai nav žēl atlaist jūrā savu darbu, Egons Peršēvics atzina, ka žēl jau būs, tomēr mākslas vārdā viņš tam ir gatavs.

Nāriņa nav vienkārša skulptūra. Projekta līdzautors Varis Siliņš par to pastāstīja veselu leģendu. Izrādās, nāra gaida pie mola savu iemīļoto – zemūdenes C-362 kapteini Valentīnu Aleksejeviču Sitnovu, kurš drīz vien pēc pārcelšanas uz Liepāju 1964. gadā aizrāvās ar makšķerēšanu. Kapteinis ik vakaru ar makšķerkātiem joza uz jūru, bet, gaismai austot, atgriezās, lielākoties bez zivīm, bieži jūraszālēm aplipis, bet laimīgs. No rīta kapteinis gāja uz dienestu, bet vakarā viss atkal atkārtojās. Un tā līdz pat oktobra beigām, kad līdz pat nākamajam augustam makšķerēšana kapteini vairs neinteresēja.

"Arī 1967. gada 18. oktobra rītu Sitnovs sagaidīja vai, varbūt, nesagaidīja uz mola. Lielākais orkāns Latvijas vēsturē, kā atskrēja no jūras puses ar ātrumu 48 metri sekundē, tā nopostīja vai pusi Padomju republikas. Par bojāgājušajiem gan netika ziņots, tačuValentīns Aleksejevičs bija pazudis.

Bet kopš tā laika uz augusta beigām viļņos pie Ziemeļu mola reizēm varot ieraudzīt nāru, kas izskatoties tā it kā kādu gaidītu. Varbūt tas ir pazudušais kapteinis, pēc kura tā ilgojas, kas zin…" raksta Liepu tēvs. Šo leģendu, tāpat kā  citus stāstus par Liepāju viņš publicē savā lapā Facebook un avīzē Kurzemes Vārds.

Peršēvica un Siliņa projekts "Karostas nāra" ir viens no tiem, kuri guvuši Kultūras pārvaldes atbalstu. Tā publikai cenšas kompensēt plašo pasākumu atcelšanu koronavīrusa dēļ – cilvēkiem piedāvā virkni nelielu, tomēr paliekošu notikumu.

40
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Gulbenes novads ievieš ierobežojumus sakarā ar Covid-19 izplatību
Latvijā uzstādīja stabu uz Eiropas galvenā svētceļojuma ceļa
Astoņi pie viena galdiņa: ko piedāvā Veselības ministrija
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

7
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

7
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē