Nāciju teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgēņijs Mironovs, foto no arhīva

Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā

58
(atjaunots 14:26 27.08.2020)
Skatuves mākslinieks Jevgēņijs Mironovs kopā ar Čulpanu Hamatovu divu nedēļu garumā Rīgā piedalīsies izrādes par Mihailu Gorbačovu mēģinājumos, savukārt oktobra vidū varētu notikt pirmizrāde.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Krievijas aktieris, Nāciju teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgēņijs Mironovs pēc valdības Latvijas Kultūras ministrijas oficiāla ielūguma ieradīsies Rīgā, lai piedalītos režisora Alvja Hermaņa izrādes par Mihailu Gorbačovu izmēģinājumos, pastāstīja pats Mironovs RIA Novosti intervijā.

Pēc Mironova sacītā, kopš marta izrādes izmēģinājumi notika tiešsaistē.

"Viņš (Alvis Hermanis – red.) un Čulpana (Hamatova – red.) Rīgā, es – Maskavā. Un rīt, astoņos no rīta, tā kā lidmašīnas nelido, vilcienu nav, es ar oficiālu Latvijas valdības un Kultūras ministrijas atļauju pašā spēkiem braucu līdz robežai. Tālāk šķērsoju robežu ar čemodānu. Un tas ir krietns gabals – puskilometrs. Un tur mežos mani gaidīs automobilis. Kā Štirlicu. Lūk šādos apstākļos mēs turpināsim izmēģinājumus," pastāstīja Mironovs.

"Es ļoti ceru, ka Alvis tomēr spēs atlidot. Nenāksies viņam iet caur mežiem, pļavām un kalniem. Ja viss būs normāli, pirmizrāde notiks oktobra vidū," pateica Mironovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka izrāde būs vairāk par Mihaila Gorbačova attiecībām ar viņa sievu Raisu, nevis par politiku.

"Jā, tas ir Raisas Maksimovnas, kuru atveido Čulpana, un Mihaila Sergejeviča attiecību stāsts. Taču, bez šaubām, aiz šī pāra stāv pasaules ģeopolitiskās izmaiņas. Teksts mums ir absolūti dokumentāls. Tas ir balstīts uz dažādu cilvēku atmiņām, tostarp paša Gorbačova atmiņām," pastāstīja Mironovs.

Iepriekš ziņots, ka Alvis Hermanis pavasarī bija ieradies Maskavā un tikās ar Mihailu Gorbačovu, lai apspriestu izrādi. Kā zināms, Hermanis ir iekļauts Krievijas melnajā sarakstā, un iebraukšana valstī viņam ir aizliegta, savukārt Gorbačovam jau ir 88 gadi, un veikt tālus braucienus viņam ir grūti. Lai tikšanās tomēr notiktu, Jevgēņijs Mironovs, pēc Hermaņa sacītā, pats personīgi lūdza KF prezidentam Vladimiram Putinam palīdzēt vīzas izsniegšanā. Valsts vadītājs, pēc Hermaņa sacītā, pakonsultējās ar FDD, nākošajā rītā pārzvanīja Mironovam un pateica: "Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt."

Pēc režisora teiktā, viņš sarunājās ar Gorbačovu divas stundas.

Kinoteātra apmeklētāji, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

"Un es to nekad neaizmirsīšu… Vispār kāpēc es nolēmu taisīt šo izrādi… Es nevēlos strīdēties ar Daini Īvanu (kustības "Atmoda" līderis, kura noveda Latviju pie neatkarības atjaunošanas – red.)… Es nenoliedzu viņa domas, ka bez Latvijas tautas tiekšanās pie neatkarības mēs to nepanāktu un t.t. Taču es vēlos pateikt, ka ja Gorbačovs toreiz nesāktu, tad daudzi tagadējie vadītāji Latvijā būtu docētāji un pasniegtu marksismu-ļeņinismu. Jo Padomju Savienība – tā bija tāda valsts, kurā viss bija atkarīgs no viena cilvēka," stāstīja Hermanis par saviem iespaidiem pēc tikšanās Bb.lv intervijā.

Pats Gorbačovs ar simpātiju attiecas pret Hermaņa darbu pie izrādes par viņa attiecībām ar sievu Raisu, pastāstīja Gorbačova fonda preses dienesta vadītājs Pāvels Palažčenko. "Protams, Mihails Sergejevičs ar simpātiju attiecas pret to, viņš pazīst cilvēkus, kuri ar to nodarbojas. Taču ir jāņem vērā, ka tas tomēr ir mākslinieciskais darbs," sacīja Palažčenko.

58
Tagi:
teātris, Alvis Hermanis, Jevgēņijs Mironovs
Pēc temata
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

80
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

80
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Alvis Hermanis

Neļaujiet viņiem kāpt uz galvas: Alvis Hermanis par vārda brīvību

64
(atjaunots 10:48 11.03.2021)
Atteikšanās no vārda brīvības ātri novedīs Latviju pie neatkarības zuduma, uzskata režisors Alvis Hermanis.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Režisors Alvis Hermanis apmeklējis Latvijas prezidentu un apspriedis ar valsts vadītāju situāciju vārda brīvības jomā.

Atgādināsim, ka februāra beigās Hermanis publicēja Facebook ētikas noteikumus Jaunā Rīgas teātra skatītājiem un darbiniekiem. Manifests radīja diskusiju un kritikas vētru, tāpēc režisors bija spiests savu viedokli pamatot. Taču skaidrojums drīz vien tika dzēsts no tīkliem, jo Facebook to uzskatīja par "naida valodu".

Šie notikumi ieinteresējuši prezidentu, un viņš uzaicināja Hermani uz tikšanos.

"Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks," režizors pastāstīja par savu vizīti pie valsts vadītāja.

"Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas," turpināja Hermanis. Pēc viņa domām, Latvijai draud neatkarības zudums.

"Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt, atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas  sabiedrību," konstatēja  Jaunā Rīgas teātra vadītājs.

Viņa ieskatā "tirāni ar jauno dogmu" pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas, uzskata Hermanis.

"Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru. Viss. Gaidam pavasari," publikāciju noslēdza pazīstamais režisors.

Prezidents nostājies vārda brīvības pusē

Pēc tikšanās Latvijas prezidenta vietnē parādījās preses relīze, kurā tāpat minēta vārda brīvības nozīme.

"Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, E. Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Atgādināsim, ka Hermanis nav vienīgais, kas saskāries ar sociālo tīklu cenzūru. Nesen pazīstamā latviešu rakstniece Māra Zālīte publicēja savā lapā Facebook slavinošu runu, kura izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Burtiski pēc pāris stundām sociālais tīkls to nodzēsa.

Daži komentatori uzskata, ka tas noticis tāpēc, ka Google tulkojuma algoritmam šķita: Kariņa uzvārds ir kara musināšana. Tomēr, pēc citas versijas, publikācija vienkārši saņēmusi lielu skaitu zādzību, ņemot vērā politiķa zemo popularitātes līmeni.

64
Tagi:
Egils Levits, vārda brīvība, Latvija
Pēc temata
"Kauns Latvijai": stājās spēkā spriedums par joka petīciju par pievienošanos Krievijai
"Mani jau ir dēvējuši par Latvijas Lukašenko": Latvijas IeM vadītāju šokē sociālie tīkli
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem

Piemaskavā par video latviešu valodā ierosināta lieta par nacisma reabilitēšanu

0
(atjaunots 17:10 16.05.2021)
Krievijas Izmeklēšanas komitejas Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Volokolamskas izmeklēsanas nodaļa ierosinājusi krimināllietu par sociālajā tīklā publicētu video ierakstu, kas sagroza PSRS lomu Lielajā Tēvijas karā.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Maskavas apgabala Volokolamskā ierosinata krimināllieta par nacisma reabilitāciju. Interneta lietotājs vienā no sociālajiem tīkliem publicējis video ierakstu latviešu valodā, kas satur fašisma propagandu, liecina informācija Krievijas Izmeklēšanas komitejas (IK) Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes (GIP) vietnē.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, ieraksts publicēts sociālajā tīklā pērnā gada 16. martā. ieraksts sagroza faktus par Otro pasaules karu un satur fašisma propagandu – to apstiprinājusi psiholoģiskā un lingvistiskā tiesu ekspertīze.

"Tādējādi izplatītas nepārprotami melīgas ziņas par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados. Pie tam lietotājs precīzi zināja, ka šo video brīvā piekļuvē var noskatīties sociālā tīka lietotāji," teikts paziņojumā.

Par šo faktu ierosināta krimināllieta par nacisma reabilitāciju saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 354.1 panta 1. daļu.

Patlavan izmeklētāji veic nopratināšanas un citas darbības ar mērķi identificēt lietotāju, kas publicējis video ierakstu.

0
Tagi:
nacisma glorifikācija, Vēsture, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
"Putins brīdinājis sāncenšus". Ko citu valstu mediji rakstīja par Uzvaras parādi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi