Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

41
(atjaunots 09:21 10.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

41
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Džonijs Deps

Fantastiskas būtnes

59
(atjaunots 14:46 29.12.2020)
Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu? Zvaigznes baidās.

Lielais video straumēšanas serviss "Netflix" dzēsis no savas bibliotēkas ASV filmas, kurās piedalījies Džonijs Deps. Iepriekš superzvaigzne izmesta no kinofranšīzes "Fantastiskās būtnes". Firma Dior plāno atteikties no reklāmas ierakstiem ar aktieri. Bēdīgi slavenā iznīcināšanas kultūra (cancel culture) nesen savos dzirnakmeņos samalusi Harija Potera "mammu" Džoannu Roulingu. Tomēr vismaz viņas romāni pagaidām nav aizliegti. Džoniju Depu pa tīro dzēš ārā no kultūras. Visā pasaulē iemīļotā aktiera kraha iemesls – bijušās dzīvesbiedres pretenzijas, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Ar ko viss sākās? Pirms dažiem gadiem Džonijs Deps pameta savu draudzeni – franču aktrisi Vanesu Paradī. Toreiz sabiedrība nebija viņa pusē. Paradī bija kopā ar Depu ilgus gadus, viņiem ir divi bērni, bet Deps pat nepapūlējās noformēt viņu attiecības. Tomēr gadās arī tā, un kādreizējais seksa simbols devās meklēt jaunu draudzeni. 

2015. gadā 51 gadu vecais mākslinieks apprecēja amerikāņu aktrisi, 28 gadus veco Emberu Hērdu. Līgava tālredzīgi parūpējās, lai laulības būtu noslēgtas Kalifornijā, kur šķiršanās gadījumā turīgāko partneri var burtiski izģērbt pliku.

Embera Hērda tādu iespēju garām nepalaida. Gadu vēlāk viņa nolēma šķirties, pie tam apsūdzēja vīru par alkoholismu un vardarbību. Pierādījumu nebija, tomēr pirmstiesas darījuma rezultātā no Džonija Depa piedzina septiņus miljonus dolāru.

Tajā pašā laikā Hērda pēkšņi kļuva par māju vardarbības cīnītāju ruporu. Viņa nāca klajā vadošajos medijos, kļuva par atzītu spīkeri sieviešu aizsardzības jomā, un vienlaikus iesniedza aizvien jaunas prasības pret bijušo dzīvesbiedru. Pēc visām izmaksām Džonijs Deps bankrotēja.

Mediji visā pasaulē vienbalsīgi stājās Emberas Hērdas pusē. Depu apsūdzēja par visiem nāves grēkiem. Tomēr fanāti juta līdzi, pat nīdēji pamazām mainīja attieksmi. Pārlieku uzskatāmi kļuva redzams, kā ar māju vardarbības apkarošanas lozungiem tiek iznīcināta talantīga cilvēka karjera un reputācija.

2019. gadā tiesu prasību izputinātais Deps iesūdzēja tiesā bijušo sievu. Viņš pieprasīja 50 miljonus par meliem un apsūdzēja Emberu vardarbībā. Viņu atbalstīja miljoniem cilvēku – šķita, ka beidzot pienācis brīdis mainīt tendenci un panākt taisnu tiesu vismaz vienam "baltajam cisseksuālajam vīrietim". Sociālos tīklus pārpildīja tēmturis "Taisnību Depam".

Tiesā aktieris iesniedza tēraudcietus pierādījumus. Tur bija video un audio ieraksti, kas liecināja: Hērda dzēra kā mūlis, piedzērusies, lamāja vīru pēdējiem vārdiem, mētājās ar visu, kas gadījās pa rokai, un sita viņu tā, ka Deps nakts vidū bēga prom no mājām. Sieviete iebiedēja vīru līdz nāvei. Tāpēc šķiršanās laikā viņš negribēja sievai neko pārmest – tā ir mājas vardarbības upura klasiska reakcija.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Nelīdzēja ne pierādījumi, ne advokāti. Tiesa Emberu Hērdu attaisnoja. Mazliet vēlāk – arī britu izdevumu The Sun, ko Deps apsūdzēja par apmelošanu. "Baltais cisseksuālais vīrietis" atkal izrādījās caurcaurēm vainīgs.

Bija tīrais sīkums viņu piebeigt. Masu sankcijas pret Depu izvērsās, neskatoties uz visiem kino skatītāju un Netflix abonentu protestiem.

Īpaši netaisnīgs šķiet lēmums dzēst no straumēšanas plartfomas filmas, kurās viņš piedalījies. Līdz ar "toksisko" Depu tiek sodīti arī viņa kolēģi – izcili režisori, lieliski aktieri. Pie kā vainīgi "Jātnieka bez galvas" vai "Karību jūras pirātu" radītāji. Tomēr arī viņus met mēslainē un atņem naudu.

Vēl joprojām nav saprotams, kā īsti tulkot vārdkopu "cancel culture". Ar kultūru tāda radošās elites labāko pārstāvju iznīcināšana nav saistīta ne mazākajā mērā. Vispareizāk – "tīrīšana".

Arī te pats galvenais ir morālais terors, kas rodas ap demonstratīvajām eksekūcijām. Džonija Depa kolēģi ar šausmām skatās uz notiekošo un saprot: viņi var būt nākamie iznīcināmo rindā,

Izrēķināšanās ar Depu padara skaidrāku to, kāpēc mūsdienu rietumvalstu zvaigznes labprāt sadarbojas ar kreiso režīmu un ļoti reti – un ļoti kautrīgi – žēlojas par jaunās cenzūras trakumiem.

Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu?

Patiesībā visas šīs zvaigznes, kas no tālienes izskatās tik elegantas un ietekmīgas, vienkārši ir nobijušās līdz nāvei. Kreisās inkvizīcijas murgi par to, ka grēku saraksts ir gandrīz bezgalīgs. Katru var saukt pie atbildības. Kustība MeToo bija tikai sākums.

Tagad pat nekas nav jādara – tevi tik un tā "iztīrīs". Visus izārstēs. Lieliskā dziedātāja Lana Dela Reja tika iznīcināta par pseidonīmu, ko viņa izvēlējās pirms daudziem gadiem. 85 gadus veco amerikāņu klasiķi Vudiju Allenu – par plikām apsūdzībām par uzmākšanos pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Jāpiebilst, ka amerikāņu trockisti savā radikālismā manāmi apsteidz klasiskos 20. gadu trockistus. Rietumos kreisajiem pat nav "ceļabiedru" institūta, kurā labākie kultūras meistari rada patvērumu boļševiku laikā. Spēkā ir princips "Kas nav ar mums, tas ir pret mums".

Tas viss ir saprotams. Boļševiki neliekuļoti pūlējās būvēt jaunu sabiedrību un jaunu kultūru. Šajā ceļā viņi atrada veselu domubiedru pulku. Ne velti padomju māksla 20. gados pārdzīvoja neticamu pacēlumu un uz neilgu laiku pat kļuva par zelta standartu visai pasaulei.

Rietumos kreisie radikāļi sev nosprauduši citu mērķi – iznīcināt! Ikviena vairāk vai mazāk spilgta personība kļūst par "jaunās normas" ienaidnieku. Tās iznīdē īpaši cietsirdīgi.

Kaut ko tādu prognozēja Dostojevska "Velni" personāžs savā "jaunās pasaules kārtības" versijā: "Visi ir vergi un verdzībā līdztiesīgi. (..) Augstākos talantus (..) padzen vai noslepkavo. Ciceronam nogriež mēli, Kopernikam izdur acis, Šekspīru nomētā akmeņiem..."

Pēdējā laikā morālā terora atmosfēra kultūras elitei kļuvusi tik neizturama, ka pat pie visa pieradušie, uz visu gatavie, īpaši ciniskie radošās klases pārstāvji no postpadomju telpas baidās braukt prom uz Rietumiem vai atgriežas no emigrācijas.

Šodien izredzes iekārtoties tur ir tikai "māksliniekam", kurš atklāti un nepārtraukti strādā Rietumu specdienestu labā un aizelsdamies reklamē vienīgo pareizo kārtību. "Brīvam māksliniekam" tur vairs nav, ko iesākt. "Brīvais mākslinieks" tur cieš badu vai sēž aiz restēm, gluži kā akcionists Pjotrs Pavļenskis.

Protams, nav iespējams normāli strādāt tādos apstākļos. Pat disciplinētie rietumu autori nespēs cept augšā šedevrus, ja ik brīdi domās, kā iztapt sievietēm, transpersonām, melnādainajiem, sarkanādainajiem, bodipozitīvajiem, genderfluīdiem un pārējām minoritātēm. Kolektīvie Rietumi zaudē gan savu lielisko mākslu, gan maigo spēku, kas reiz valdzināja simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē.

Mākslas patiešām ir žēl. Vajadzēs Krievijā saglabāt pēc iespējas vairāk aizejošās Rietumu kultūras artefaktu un aktīvāk aicināt ciemos "tīrīšanu" upurus. Tas taču ir lieliski, ja Lielajā teātrī dzied Plāsido Domingo, kurš vecumdienās arī kļuvis par cancel culture upuri. Kas to lai zina, varbūt atradīsies arī kāda loma Džonijam Depam...

59
Tagi:
ASV
Pēc temata
Simts sievietes nosodīja "naida vilni pret vīriešiem"
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Britānijā ārstus lūdz nesaukt grūtnieces par topošām mammām
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

46
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

46

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

0
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām