Mikijs Rurks Rīgā, foto no arhīva

"Aploksnīte" un torte ar suņiem: ar ko Mikijs Rurks nodarbojas Latvijā

23
(atjaunots 15:13 28.04.2020)
Holivudas aktieris Mikijs Rurks speciāli ieradās Latvijā nedaudz agrāk, lai paspētu līdz robežu slēgšanai; Rīgā viņš uzņemas filmā "Warhunt".

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Latvijas varasiestādes atļāva Holivudas komandai turpināt režisora Mauro Borelli mistiskā militārā trillera "Warhunt" uzņemšanas darbus, kur galveno lomu atveido Mikijs Rurks. Tiesa, aktieriem un filmēšanas brigādei nākas ievērot drošības pasākumus, vēsta variety.com.

Projekta producents Jū Fai Sjuns pastāstīja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes un robežu slēgšanas dēļ, nācies mainīt Mikija Rurka grafiku, kurš piekrita atlidot uz Latviju pirms ierobežojošo pasākumu ieviešanas.

Stāstot par drošības pasākumu ievērošanu filmēšanas laukumā, Sjuns atzīmēja, ka tas ļoti ātri kļuva par normu un visi pierada pie jaunās kārtības. Tostarp katram aktierim tagad ir savs grima komplekts, otas un pārējās lietas izmanto tikai vienam cilvēkam, turklāt grimētāji, protams, valkā sejas maskas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от MICKEY ROURKE (@mickey_rourke_)

Režisors Mauro Borelli apgalvo, ka visi filmēšanas procesa dalībnieki ir drošībā. Aktieri un filmēšanas grupas locekļi ievēro noteikto distanci un valkā sejas maskas un lateksa cimdus. Turklāt paviljonos, kur notiek filmēšanas darbi, veic dezinfekciju, savukārt visiem filmēšanas grupas locekļiem divas reizes dienā mēra temperatūru.

"Sākumā tas bija sirreālistiski, taču aktieri un filmēšanas grupa ātri pielāgojās maskām un citiem pasākumiem," sacīja Borelli.

Pats Mikijs Rurks periodiski publicē savā Instagram profilā attēlus un video no Latvijas, taču reti – no filmēšanas laukuma. Biežāk aktieris fotografējas ar saviem suņiem, savukārt nesen publicēja ierakstu no sava asistenta dzimšanas dienas, kurš svinēja 30 gadu jubileju. Rurks apsveica palīgu, uzdāvinot "aploksnīti" un nobučojot lūpās, un sagrieza šokolādes torti. Daļa cienasta tika arī aktiera mīluļiem.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от MICKEY ROURKE (@mickey_rourke_)

23
Tagi:
Mikijs Rurks, Latvija
Pēc temata
Mikijs Rurks iestrēdzis Latvijā un neievēro karantīnu
Nedēļa karantīnas pagājusi: Amerikas kinozvaigzne Mikijs Rurks iznāk no viesnīcas Rīgā
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

32
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

32
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Nauris Puntulis un Krišjānis Kariņš

Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, uzsildīt ekonomiku

26
(atjaunots 19:40 19.05.2020)
Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Ar mērķi uzsildīt ekonomiku koronavīrusa krīzes periodā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) piedāvājis valdībai beidzot ķerties pie kultūras būvju attīstīšanas. Ministrs atzina, ka viņam pašam kā mūziķim īpaši tuva ir ideja par akustiskās koncertzāles celtniecību, vēsta lsm.lv.

Vienlaikus, pēc politiķa domām, naudu vajadzētu atvēlēt arī laikmetīgās mākslas muzejam, vienotai mediju ēkai, Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešajai kārtai un citiem jautājumiem, kas nav kustināti gadiem ilgi.

Šonedēļ valdība izvērtēs Kultūras ministrijas priekšlikumu piešķirt kultūras darbiniekiem 32 miljonus eiro, lai atbalstītu viņus Covid-19 krīzē pēc dīkstāves pabalsta beigām. Summu paredzēts dalīt trīs daļās: viena daļa paredzēta kompensācijām valsts kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmējiem, otra daļa veltīta radošajām personām, kā arī valsts pasūtījumam.

Naudu kultūras darbiniekiem paredzēts sadalīt Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju konkursā. Puntulis atzīmēja, ka kultūras nozare jau iepriekš atbalstīta, tāpēc viņš tic, ka valdība naudu kultūras nozarei atvēlēs arī tagad.

"Ir jāskatās tālāk par tagadni un pagātni. Ir jādod iespēja radīt," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, no krīzes jāiznāk ārā stiprākiem un kvalitatīvākiem, nevis tikai mēģinot izdzīvot.

Iepriekš vēstīts, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ saglabājas no 12.marta un ilgs vismaz līdz 9.jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā tika mīkstināta virkne ierobežojumu, kultūras iestādes pakāpeniski atsāk darbu saskaņā ar sanitārajiem protokoliem. No 12.maija atļauti kultūras pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki un tiek ievērota sociālā distance.

Ar mērķi pārvarēt pandēmijas sekas ekonomikā valdība ievieš atbalsta mehānismus cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdināja par krīzi nozarē un aicināja valdību un Saeimu palielināt nozaredz budžetu un segt daļu nesaņemto ieņēmumu. Kultūras ministrija lūdz valdību izmaksāt kompensācijas par pasākumiem, kuri nav notikuši epidēmijas dēļ.

Igaunijā krīzes seku mīkstināšanai kultūras sfērai piešķirti 25 miljoni eiro, Lietuvā – nepilni 12 miljoni.

26
Tagi:
ekonomiskā krīze, kultūra, Nauris Puntulis, Latvija
Pēc temata
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Kultūras ministrs paziņoja zaudējumu summu Latvijā atcelto masveida pasākumu dēļ
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Nākamnedēļ darbu atsāks baseini, fitnesa centri un sporta zāles
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju