Eurovision 2020 skatuves dizains.

Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums

22
(atjaunots 09:45 19.03.2020)
Koronavīrusa pandēmija skāra Starptautisko dziesmu konkursu "Eirovīzija", no Latvijas uz Roterdamu bija jābrauc dziedātājai Samantai Tīnai.

RĪGA, 19. marts – Sputnik. Eiropas Raidsabiedrība bija spiesta pieņemt ļoti smagu lēmumu, vēsta RIA Novosti.

Starptautiskais dziesmu konkurss "Eirovīzija" ir atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ.

"Pasākumu sarīkot nav iespējams," teikts Eirovīzijas oficiālajā Twitter mikroblogā.

Šajā paziņojumā organizatori izteica visdziļāko atvainošanos saistībā ar konkursa atcelšanu. Acīmredzot, tagad konkurss notiks tikai 2021. gadā.

Starptautiskajam dziesmu konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek Roterdamā, Nīderlandē no 2020. gada 12. līdz 16. maijam ar devīzi "Open Up!" ("Atveries!"). Šim bija jābūt 65. konkursam Eirovīzijas vēsturē.

Latvijai, kā tā dalībniecei, šim konkursam bija jākļūst par 21. Valsti bija paredzēts pārstāvēt dziedātājai Samantai Tīnai ar dziesmu Still Breathing.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Samanta Tīna Official (@samantatina)

22
Tagi:
Eirovīzija, koronavīruss
 Puntulis

Ministram ir secinājumi pēc kultūras darbinieku piketa: nozari izpētīs par miljonu eiro

29
(atjaunots 17:54 16.10.2020)
Dienā pēc radošo aprindu pārstāvju protesta akcijas "Nesaprašanas siena" tika dots starts vērienīgam kultūras un mākslas nozares pētījumam, kuram valsts iztērēs miljonu eiro.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Ceturtdien, 15. oktobrī, tika dots starts vērienīgam Latvijas kultūras un mākslas nozares pētījumam. Plānots noskaidrot, kā kultūras kapitāls var efektīvāk kalpot par resursu stabilai valsts attīstībai, vēsta TV3.

Kultūra kā attīstības faktors

Valdība atbalstīja pētījumu programmu "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" maijā. Kopējais finansējums trim gadiem ir miljons eiro.

"Joprojām ir izplatīts uzskats un stereotips par kultūru kā tikai patērējošo nozari un to, ka pētniecība nepieciešama galvenokārt lietišķās zinātnēs, lai radītu jaunus atklājumus, kas pārtaptu jaunās precēs. Kultūras ietekme ir daudz niansētāka," norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Viņš uzsvēra, ka kultūra ir jāsaprot – tās likumsakarības, ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Projektu konkurss noslēdzās, uzvarēja Latvijas Kultūras akadēmija, kura veiks pētījumu ar partneriem. Rezultātus plāno izmantot kultūras politiku pamatnostādņu izstrādei, lai kultūras kapitāls varētu kļūt arī par ekonomisko kapitālu valsts attīstībai.

Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe atzīmēja, ka pētnieki aprakstīs kultūras un mākslas ekosistēmu, apkopojot faktus par tiem, kas tajā strādā, algu modeli, nodokļu režīmiem, kurus izmanto kultūras darbinieki.

Ar ķieģeļiem rokās

Par jauno pētījumu programmu paziņoja dienā pēc tam, kad radošo aprindu pārstāvji sapulcējās Doma laukumā ar ķieģeļiem rokās, lai protestētu pret nodokļu celšanu autortiesību atlīdzībām. Šo politiķu plānu dēļ kultūras darbinieki ir nopietni noraizējušies par savu finanšu stāvokli nākamajā gadā.

Uz jautājumu, vai šādā brīdī ir jātērē miljons eiro pētījumiem, Puntulis atbildēja, ka labāku laiku ir  grūti atrast un šai programmai bija jāparādās jaut pirms daudziem gadiem.

"Vakar daļa radošo cilvēku stāvēja ar ķieģeļiem rokā. Personīgi man tā bija ļoti neprasta sajūta. Ar cilvēkiem, ar kuriem es aizvakar stāvēju uz vienas skatuves, stāvēt aci pret aci un redzēt viņu rokā ķieģeli. Te ir atbilde – šāds pētījums ir patiešām nepieciešams," piebilda Puntulis.
29
Tagi:
Nauris Puntulis
Pēc temata
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Nodokļu palielināšana izrādījās MK "reveranss": budžetu sagaidīs ar "Nesaprašanas sienu"
Rīgas modes nedeļa, foto no arhīva

Daudzveidīga un droša: Rīga gaida modes nedēļu

8
(atjaunots 13:24 12.10.2020)
"RIGA FASHION WEEK" organizators — Baltijas modes federācija – izsludinājusi 32. Rīgas modes nedēļas pasākumus. Izrādās, tā nepavisam nav aiz kalniem.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Šoruden galvenā valsts modes industrijas notikuma pasākumi aizritēs no 27. līdz 31. oktobrim. Organizatori sola ievērot visus spēkā esošos drošības noteikumus.

"RIGA FASHION WEEK" (RFW) rudens sesija atšķirsies no visiem līdzšinējiem pasākumiem, tomēr modes nedēļas programma būs tikpat bagātīga un daudzveidīga. Tajā plāno piedalīties pazīstami modelētāji, arī bērnu apģērbu modelētāji no Latvijas. Kolekciju skates aizritēs "Hanzas Perons" ēkā, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Cita starpā viesu skaits ierobežots līdz četriem simtiem, katram no viņiem būs sava vieta zālē, ievērojot 2 metru distanci.

"Lai nodrošinātu RFW apmeklētājiem maksimālu drošību, pārtraukumi starp skatēm ilgs divas stundas, tāpēc nebūs vērojama cilvēku drūzmēšanās vienuviet, un mums būs laiks izvēdināt telpas. Ņemot vērā sanitārās normas, nodrošināsim viesiem vietas roku dezinfekcijai un veiksim virsmu dezinfekciju," stāstīja Baltijas modes federācijas prezidente Jeļena Strahova.

Vēl viens gaidāmās Modes nedēļas jaunievedums – formāts. Tā kā kolekciju skates varēs noskatīties mazāks skaits cilvēku, tiks organizēta translācija tiešsaistē, kas dāvās iespēju visiem interesentiem no jebkuras vietas pasaulē iepazīties ar Latvijas modelētāju jaunajām kolekcijām.

8
Tagi:
mode, Rīga
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

0
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

0
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu