Latvijas dziedātāja Samanta Tīna, foto no arhīva

Nesapratīs: Eirovīzijas dalībniece no Latvijas izskaidroja atteikšanos no valsts valodas

67
(atjaunots 18:43 12.03.2020)
Latvijas dziedātāja Samanta Tīna, kura pārstāvēs Latviju "Eirovīzijā 2020", taisnojās latviešiem, kuri bija sašutuši par to, ka uz Roterdamu nebrauks dziesma valsts valodā.

RĪGA, 12. marts – Sputnik. Radio Baltkom intervijā Latvijas dziedātāja Samanta Tīna paskaidroja, kas bija viņas vadmotīvs, izvēloties valodu, kurā skanēs viņas dziesma "Eirovīzijā 2020" Roterdamā.

Tīna pastāstīja, ka daudzi latvieši ir sašutuši, ka viņa konkursā nedziedās latviski. Latvijas Interneta segmentā, pēc viņas sacītā, ir liels komentāru skaits šajā sakarā.

Dziedātāja, skaidrojot, kādēļ Latvija šajā konkursā nav gatava apmierināt latviešu vēlmi un aizsūtīt dalībai konkursā dziesmu latviešu valodā, atzīmēja, ka pirmām kārtām ir skaidri jāapzinās, ka Eirovīzija ir starptautisks konkurss. Tādēļ labāk ir dziedāt publikai un žūrijai saprotamā valodā.

Tīna atzīst, ka ir bijis daudz dziedātāju, kuri spēja uzdziedāt viņu dzimtajā valodā un izcīnīt pirmo vietu, taču pati viņa, acīmredzot, neizjūt sevī spēku šādi riskēt. Tai pašā laikā skatuves māksliniece atzīmēja, ka ir gatava atbalstīt latviešu dziedātāju, kurš nākamgad vēlēsies prezentēt Eirovīzijā kompozīciju dzimtajā valodā.

Turklāt, pēc viņas domām, būtu pat labu, ja Latvija prezentētu Eirovīzijā latviešu dziesmu, taču globālā nozīmē tas tomēr nav piemērots formāts. Tīna uzsvēra, ka uzskata latviešu valodu par visskaistāko pasaulē un ļoti mīl to, lepojas ar to, taču angļu valoda tomēr labāk iederas starptautiska konkursa formātā.

Samanta Tīna ar dziesmu Still Breathing uzvarēja konkursā "Supernova", kur piedalījās 26 izpildītāji. Viņa dosies uz Roterdamu un piedalīsies dziesmu konkursa otrajā pusfinālā, kas notiks 14. maijā.

Starptautiskais dziesmu konkurss "Eirovīzija" norisināsies Roterdamā, Nīderlandē no 2020. gada 12. līdz 16. maijam ar devīzi Open Up ("Atveries!"). Šis konkurss kļūs par 65. konkursu Eirovīzijas vēsturē un par 21. konkursu Latvijai, kā tā dalībniecei.

67
Tagi:
latviešu valoda, Eirovīzija
Pēc temata
Latvija izvēlējusies savu pārstāvi dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursā
Amsterdama atteicās rīkot Eirovīzijas dziesmu konkursu
Sers Eltons Džons, foto no arhīva

Eltona Džona bijusī sieva pieprasa no viņa trīs miljonus britu mārciņu

13
(atjaunots 16:24 25.07.2020)
Renāta Blauela paziņoja, ka bijušā vīra memuāru publikācijas novedušas pie uzmanības atjaunošanās par viņas dzīvi, kas savukārt kļuva par iemeslu nopietnām psiholoģiskām sekām.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Mūziķa sera Eltona Džona bijusī sieva izvirzījusi viņam prasību par 3 miljoniem britu mārciņu, apgalvojot, ka viņš ir pārkāpis viņu laulības šķiršanas vienošanos, iekļaujot viņu savos memuāros un biogrāfiskajā filmā "Rocketman", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Daily Telegraph.

Saskaņā ar avīzi, Eltona Džona bijusī sieva Renāta Blauela iesūdzēja tiesā 73 gadus veco mūziķi par "vairākkārtējiem un nepieņemamajiem" vienošanās pārkāpumiem, kuru pāris parakstīja 1988. gadā pēc četrus gadus ilgās laulības. Dokuments iekļāva punktu, kurš aizliedz ikvienam no viņiem apspriest savu laulību vai šķiršanās iemeslus.

Dokumentos Blauelas juridiskā komanda apgalvo, ka pēc šķiršanās viņa centās slēpt savu dzīvi no sabiedrības, tai skaitā mainot vārdu un ārējo izskatu, taču viņas dzīves un šķiršanās ar dziedātāju detaļas tika atklātas filmā un memuāros.

"Augstākminēto pārkāpumu rezultātā (viņas) tiesības uz privāto dzīvi tika pārkāptas… Viņa un viņas laulība nonāca uzmanības lokā un tika apspriestas presē," teikts Blauelas pretenzijā.

Свадьба Элтона Джона и Ренаты Блауэл, 14 февраля 1984 года
© AFP 2019 / 2017 / STF
Eltona Džona un Renātas Blauelas kāzas

Blauela pieprasa tiesas aizliegumu, lai novērstu informācijas atklāšanu nākotnē, kā arī segt zaudējumus, kuri, kā tiek apgalvots, sastāda aptuveni 3 miljonus britu mārciņu.

Mākslinieka puse noliedz vienošanās pārkāpšanu, apgalvojot, ka detaļas grāmatā, filmā un vienā publikācijā Instagram vietnē ir publiski pieejamas un ka līgums "skar tikai privātas un konfidenciālas tēmas".

Blauela paziņoja, iespējamie pārkāpumi noveduši pie uzmanības atjaunošanās par viņas dzīvi, kas savukārt kļuva par iemeslu nopietnām psiholoģiskām sekām.

13
Tagi:
Eltons Džons
Pēc temata
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Makrons pasniedza Eltonam Džonam Francijas augstāko godalgu
Eltons Džons svin 70. dzimšanas dienu

Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū

32
(atjaunots 23:07 20.06.2020)
Grieķija un Itālija kultūras attīstībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu, savukārt Latvija – vislielāko.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžeta izdevumi kultūrai izrādījušies visaugstākie ES, vēsta Eurostat.

2018. gadā ES valstis vidēji tērēja 1% sava budžeta kultūrai (ieskaitot izdevniecības un televīziju un radio). Šis rādītājs, laikam ejot uz priekšu, praktiski nemainās, tas bijis stabils kopš 2013. līdz 2018. gadam.

Taču starp dažādu valstu izdevumiem kultūrai pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, vislielāko daļu budžeta izdevumu kultūras mērķiem 2018. gadā piešķīra Latvija (2,8%), tai seko Ungārija (2,7%) un Igaunija (2,4%).

Viszemākie izdevumi kultūrai bijuši Grieķijā (0,3%), Kiprā (0,5%), Itālijā un Portugālē (0,6%).

Pēdējo piecu gadu laikā budžeta izdevumu kultūrai procenti ES valstīs nav īpaši mainījušies. Izņēmumu sastāda vienīgi Ungārija, kur šie izdevumi palielinājušies no 1,5% līdz 2,7%.

Pēdējo dažu dienu laikā plaši tiek runāts par kārtējo Latvijas Kultūras ministrijas projektu. Iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) un uzbūvēt tā vietā Rīgas koncertzāli. Daļu projekta līdzekļu plānots paņemt no palīdzības paketes kultūras nozarei 32 miljonu eiro apmērā.

32
Tagi:
kultūra
Pēc temata
Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes
Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte