Renārs Kaupers

Renārs Kaupers: mūzikai ir jāturas virs robežām

35
(atjaunots 10:05 28.11.2019)
Latvijas grupa Brainstorm cenšas ieņemt apolitisku pozīciju, pastāstīja tās solists Renārs Kaupers.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Mūziķiem derētu turēties tālāk no politikas, paziņoja grupas Brainstorm (Latvijā pazīstama kā "Prāta vētra") solists Renārs Kaupers radio Baltkom ēterā.

Šādi viņš reaģēja uz jautājumu par iebraukšanas aizliegumu Latvijā Krievijas mūziķiem.

"Tā ir ļoti jutīga tēma, taču mūziķi savā jomā dara savu lietu. Mēs cenšamies būt apolitiski šādos jautājumos. Mūsdienās pasaule ir ļoti sarežģīta, ļoti sadalīta informatīvajos laukos. Mums liekas, ka mūzikai, mākslai, sportam ir jāturas virs robežām," pateica viņš.

Tāpat Kaupers norādīja, ka mūzikai ir jāvieno cilvēki un jāpilda veidojošā funkcija sabiedrībā.

"Piemēram, mēs bijām Kaļiņingradā, un meitenīte mums iedeva mazu papīra lapiņu, uz kuras bija rakstīts: "Liels paldies jums, ka jūs esat, jo jūs esat un es esmu." Tā ir ļoti nopietna vēstule, jo cilvēkam bija šaubas par to, vai ir vērts turpināt dzīvot. Viņa uzrakstīja, ka mūzikā atrada glābiņu. Un tu saproti, cik svarīgs spēks noslēgts mūzikā. Kā sacīja dižais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis: "Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir tikai cilvēks"," pastāstīja mūziķis.

Pagājušajā pavasarī Latvijas sociālo tīklu lietotāji kritizēja Brainstorm par albuma Wonderful Day iznākšanu Krievijā. Materiālu albumam kolektīva dalībnieki veidoja un ierakstīja rudens tūres laikā Krievijā 2017. gada beigās, un tajā iekļuva četras dziesmas krievu valodā, piecas dziesmas angļu valodā, kā arī viena dziesma latviešu valodā.

Latvijas ĀM 1. novembrī pasludināja par persona non grata Krievijas mūziķi un izpildītāju Grigoriju Ļepsu. Dziedātājam aizliegts iebraukt Latvijā "uz nenoteiktu laiku".

Federācijas Padomē Latvijas ĀM lēmumu aizliegt Ļepsam iebraukt valstī nosauca par "nejēdzīgu un smieklīgu". FP Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs paziņoja, ka "Ļepss var patikt ikvienam, tostarp Latvijas skatītājam, savukārt "šūt klāt" politiku mākslai ir pēdējā lieta, kas jādara".

Latvijā melnajā sarakstā iekļuva arī Josifs Prigožins un Valērija, Oļegs Gazmanovs, Josifs Kobzons, Ivans Ohlobistins un Mihails Porečenkovs.

35
Pēc temata
Renārs Kaupers: mēs esam patriotiski noskaņoti
Brainstorm uzstāsies festivālā "Bi-2 Fest" Bobruiskā
Acīmredzamais neticamais: Latvijā nomelno tos, kuri brauc uz Krieviju
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

32
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

32
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Nauris Puntulis un Krišjānis Kariņš

Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, uzsildīt ekonomiku

26
(atjaunots 19:40 19.05.2020)
Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Ar mērķi uzsildīt ekonomiku koronavīrusa krīzes periodā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) piedāvājis valdībai beidzot ķerties pie kultūras būvju attīstīšanas. Ministrs atzina, ka viņam pašam kā mūziķim īpaši tuva ir ideja par akustiskās koncertzāles celtniecību, vēsta lsm.lv.

Vienlaikus, pēc politiķa domām, naudu vajadzētu atvēlēt arī laikmetīgās mākslas muzejam, vienotai mediju ēkai, Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešajai kārtai un citiem jautājumiem, kas nav kustināti gadiem ilgi.

Šonedēļ valdība izvērtēs Kultūras ministrijas priekšlikumu piešķirt kultūras darbiniekiem 32 miljonus eiro, lai atbalstītu viņus Covid-19 krīzē pēc dīkstāves pabalsta beigām. Summu paredzēts dalīt trīs daļās: viena daļa paredzēta kompensācijām valsts kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmējiem, otra daļa veltīta radošajām personām, kā arī valsts pasūtījumam.

Naudu kultūras darbiniekiem paredzēts sadalīt Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju konkursā. Puntulis atzīmēja, ka kultūras nozare jau iepriekš atbalstīta, tāpēc viņš tic, ka valdība naudu kultūras nozarei atvēlēs arī tagad.

"Ir jāskatās tālāk par tagadni un pagātni. Ir jādod iespēja radīt," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, no krīzes jāiznāk ārā stiprākiem un kvalitatīvākiem, nevis tikai mēģinot izdzīvot.

Iepriekš vēstīts, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ saglabājas no 12.marta un ilgs vismaz līdz 9.jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā tika mīkstināta virkne ierobežojumu, kultūras iestādes pakāpeniski atsāk darbu saskaņā ar sanitārajiem protokoliem. No 12.maija atļauti kultūras pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki un tiek ievērota sociālā distance.

Ar mērķi pārvarēt pandēmijas sekas ekonomikā valdība ievieš atbalsta mehānismus cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdināja par krīzi nozarē un aicināja valdību un Saeimu palielināt nozaredz budžetu un segt daļu nesaņemto ieņēmumu. Kultūras ministrija lūdz valdību izmaksāt kompensācijas par pasākumiem, kuri nav notikuši epidēmijas dēļ.

Igaunijā krīzes seku mīkstināšanai kultūras sfērai piešķirti 25 miljoni eiro, Lietuvā – nepilni 12 miljoni.

26
Tagi:
ekonomiskā krīze, kultūra, Nauris Puntulis, Latvija
Pēc temata
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Kultūras ministrs paziņoja zaudējumu summu Latvijā atcelto masveida pasākumu dēļ
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Nākamnedēļ darbu atsāks baseini, fitnesa centri un sporta zāles
Militārais eksperts, žurnāla Arsenal Otečestva komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs

Ar granātmetējiem pret kodolbumbu: eksperts novērtējis Latvijas jauno bruņojumu

0
(atjaunots 14:49 29.05.2020)
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4, ko ražo zviedru kompānija Saab. Bruņojuma piegādes sāksies nākamgad. Jaunā tehnika būtiski paplašinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iespējas, apgalvoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs. 

"Granātmetēji ir galvenais ierocis cīņā pret bruņutehniku. Turklāt tos izmanto uzbrukuma operācijās. Piemēram, karadarbībā Sīrijā kļuva skaidrs, ka granātmetēji ir efektīvi cīņā ar pretinieka karavīriem, kuri noslēpušies dzīvojamajos kvartālos," pastāstīja Ļeonkovs.

Viņš atzīmēja, ka ASV pieņēmušas "viena kara" standartu, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju un Ķīnu.

"Pie tam Vašingtona saprot, ka nevar karot divās frontēs, tāpēc, saskaņā ar ASV ieceri, Eiropai jāaptur Krievija, bet ASV risinās Ķīnas jautājumu. Abos konfliktos potenciāli iespējams plašs bruņutehnikas pielietojums, taču tāda sākuma iespēja aizvien sarūk. Visi saprot, ka Krievija un Ķīna ir kodollielvalstis... Tāpēc pagaidām ir tikai plāni un stratēģijas, kurās Vašingtona uzskata Maskavu un Pekinu par prioritārajiem pretiniekiem," paskaidroja Ļeonkovs.

Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem līdera vietu starp Eiropas valstīm aizsardzības izdevumu ziņā (procentuālā attiecībā pret valsts izdevumu kopējo apjomu). Aizsardzības ministrs Pabriks jau vairākkārt ieteicis palielināt militāro izdevumu daļu, kas patlaban sastāda 2,1% IKP.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta vairo spriedzi Baltijas reģionā un citos saskares punktos ar NATO un neplāno uzbrukt nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse ir informēta par to, ka Maskavai nav agresīvu plānu, tomēr tā izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus, kā arī bruņotu jaunākos partnerus Austrumeiropā.

0
Tagi:
bruņojums, Latvija
Pēc temata
Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Latvija nopirks zviedru granātmetējus AT4