Tēvs Nakts

Izraēla par labāko ārzemju filmu nosaukusi filmu par holokaustu Latvijā

45
(atjaunots 20:55 25.10.2019)
Par labāko ārzemju filmu Izraēla atzinusi taisnīgā starp tautām no Latvijas Žaņa Lipkes stāstu, kuru pastāstīja režisors Dāvis Sīmanis.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Ikgadējais Starptautiskais Haifas kinofestivāls nosauca Latvijas režisora Dāvja Sīmaņa filmu "Tēvs Nakts" par labāko ārzemju filmu, vēsta Mixnews.lv.

"Tēvs Nakts" saņēma balvu vienā no trim festivāla starptautiskajām nominācijām. Nominācijā sacentās sešas filmas, tostarp franču, vācu, poļu un izraēliešu ražojuma.

"Tēvs Nakts" – tā ir pirmā un pagaidām vienīgā Latvijas mākslas filma par vācu okupāciju, kura tika uzņemta pēc neatkarības atjaunošanas.

Vērts atgādināt, ka taisnīgo starp tautām statuss ir piešķirts 136 Latvijas iedzīvotājiem. Tie ir cilvēki, kuri, riskējot ar savām dzīvībām, izglāba ebrejus Otrā pasaules kara gados. Un pats slavenākais taisnīgais Latvijā ir Žanis Lipke, kurš kopā ar savu sievu Johannu izglāba 56 cilvēkus.

Filma izskata Latvijas taisnīgā starp tautām Lipkes un viņa ģimenes dzīves daļu kopš 1941. gada jūlija sākuma, kad vācieši ieņēma Rīgu, līdz decembrim, kad fašisti iznīcināja lielo Rīgas geto. Filmā Lipkes lomu atveido Artūrs Skrastiņš.

Vēstures drāma "Tēvs Nakts" jau ir ieguvusi balvu "Ērkšķains skatiens" Maskavas Starptautiskajā kinofestivālā.

Un tieši šo filmu Latvija ir izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas "Oskara" prēmijas saņemšanai. Apbalvošanas ceremonija notiks Losandželosā 2020. gada 9. februārī.

Tiesa, kā intervijā Sputnik Latvija norādīja kinokritiķis un publicists Artūrs Zavgorodņijs, lentai nav izredžu ne vien uzvarēt "Oskara" prēmijā,  bet arī iekļūt prēmijas laureātu sarakstā. Taču vai viņam ir vai nav bijusi taisnība, mēs uzzināsim jau nākamgad.

45
Pēc temata
"Oskara" balvai Latvija virza filmu par pirmklasniekiem
Latvijas filma iekļuvusi Maskavas kinofestivāla programmā
Latvijas filma "Tēvs Nakts" ieguvusi balvu Maskavas starptautiskajā kinofestivālā

Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū

28
(atjaunots 23:07 20.06.2020)
Grieķija un Itālija kultūras attīstībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu, savukārt Latvija – vislielāko.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžeta izdevumi kultūrai izrādījušies visaugstākie ES, vēsta Eurostat.

2018. gadā ES valstis vidēji tērēja 1% sava budžeta kultūrai (ieskaitot izdevniecības un televīziju un radio). Šis rādītājs, laikam ejot uz priekšu, praktiski nemainās, tas bijis stabils kopš 2013. līdz 2018. gadam.

Taču starp dažādu valstu izdevumiem kultūrai pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, vislielāko daļu budžeta izdevumu kultūras mērķiem 2018. gadā piešķīra Latvija (2,8%), tai seko Ungārija (2,7%) un Igaunija (2,4%).

Viszemākie izdevumi kultūrai bijuši Grieķijā (0,3%), Kiprā (0,5%), Itālijā un Portugālē (0,6%).

Pēdējo piecu gadu laikā budžeta izdevumu kultūrai procenti ES valstīs nav īpaši mainījušies. Izņēmumu sastāda vienīgi Ungārija, kur šie izdevumi palielinājušies no 1,5% līdz 2,7%.

Pēdējo dažu dienu laikā plaši tiek runāts par kārtējo Latvijas Kultūras ministrijas projektu. Iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) un uzbūvēt tā vietā Rīgas koncertzāli. Daļu projekta līdzekļu plānots paņemt no palīdzības paketes kultūras nozarei 32 miljonu eiro apmērā.

28
Tagi:
kultūra
Pēc temata
Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes
Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laima Vaikule, foto no arhīva

Ko slēpj Laima Vaikule? Vinokurs atklāja kopīgu noslēpumu

52
(atjaunots 13:01 30.05.2020)
Humorists Vladimirs Vinokurs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli, kura izraisīja sekotājos apmulsumu.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Krievijas skatuves mākslinieks Vladimirs Vinokurs publicēja savā Instagram profilā vairākas fotogrāfijas ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli.

Vienā no fotogrāfijām ir divi bērni – pavisam maza meitenīte un vecāks zēns, kuri tur viens otru aiz rokas. Savukārt vēl divās fotogrāfijās ir pieaugušie Vinokurs un Laima.

Humorists parakstīja savu publikāciju šādi: "Mēs ar Laimu draudzējamies daudzus gadus!! Mums pat Dzimšanas diena ir vienā dienā!!! Savukārt pa kreisi ir fotogrāfija Jūrmalā pirms "dažiem" gadiem! Satiku pludmalē meiteni, kopš tā laika nešķiramies!! Laima nav mainījusies, es esmu mazliet kļuvis pieaudzis!!"

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Владимир Винокур (@vladimir_vinokur)

Sekotāji ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka Vinokurs un Vaikule draudzējas kopš pašas bērnības. Komentāros cilvēki sāka rakstīt, ka iepriekš humorists stāstīja, ka satika Laimu, kad viņa uzstājās varietē Jūrmalā.

Patiešām, 2019. gada 31. marta Starhit.ru intervijā (skatuves mākslinieku dzimšanas diena) var atrast Vinokura atmiņas par to, ka ar Laimu viņi iepazinās leģendārajā Jūrmalas varietē "Jūras Pērle", kur viņš bija atbraucis uz viesizrādi.

Sekotāji šos vārdus neaizmirsa un tagad, iespējams, gaida humorista paskaidrojumus.

Vaikule piedzima 1954. gada 31. martā Cēsīs, taču kad Laimai palika 3 gadi, ģimene pārvācās uz Rīgu. Vladimirs Vinokurs piedzima 1948. gada 31. martā Kurskā.

52
Tagi:
Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

4
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

4
Tagi:
Latvija, ekonomika