Komponists Raimonds Pauls

Raimonds Pauls pastāstīja par "latviešu gēnu"

105
(atjaunots 14:42 01.09.2019)
Maestro Raimonds Pauls šovasar neizbrauca ārpus Latvijas – viņš stādīja, raka, laistīja, jo tas viss taču ir Latvijas iedzīvotāju asinīs.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Komponists Raimonds Pauls neraugoties uz to, ka šovasar neatnāca uz Laimas Vaikules "Rendezvous", tomēr bija ļoti aizņemts, vēsta Tvnet.lv.

Pēc maestro sacītā, viņš paguvis vasaras sezonā izdarīt kaudzi darbu. Vasaru viņš pavadījis Baltezerā, kur nodarbojās ar saimniecības lietām. No Latvijas viņš nekur nebija izbraucis, nebija nedz vēlmes, nedz nepieciešamības. Taču Pauls paskaidroja, ka nav pieradis sēdēt rokas salicis.

Pēc komponista domām, kad cilvēkam ir māja, dārzs un teritorija, viņam tā ir jākopj un kaut kas tur ir jādara. Šādu nodarbi maestro arī atradis. Turklāt Pauls uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem saimnieciskums esot asinīs.

"Bet es domāju, ka tas mums jau ir asinīs. Pie mājas ir jābūt kaut kādai kārtībai, iestādītiem ziediem un kociņiem. Tas zināmā mērā ir latviešu gēns," pateica viņš.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Raimonds Pauls (@maestroraimondspauls)

Jā jau teikts, Laimas Vaikules festivālā Jūrmalā maestro neuzstājās, bet kādreiz viņš bijis konkursa "Jaunais vilnis" seja. Un Pauls pielicis ne mazumu pūļu, lai "Jaunais vilnis", kura vietu pēcāk ieņēma "Rendezvous", paliek Jūrmalā.

Latvijas dziedātājs Intars Busulis skaidroja, kādēļ Pauls atturējās no Vaikules rīkotā pasākuma apmeklēšanas. Pēc Busuļa teiktā, Pauls pats esot tā nolēmis. Busulis apgalvoja, ka Paulam nepatīk liela mēroga koncerti, viņam mīļāki ir uzstāšanās kamerzālēs.

Kā arī jāņem vērā maestro vecums. Un galvenais, ka šāda Paula izvēle ir jāciena un jāizturas ar sapratni.

105
Pēc temata
Pauls: latviešiem trūkst labu joku, krieviem un ebrejiem to ir daudz vairāk
Raimonds Pauls paskaidroja, kāpēc nav apmeklējis festivālu "Jūras Pērle"
Raimonds Pauls negaida ielūgumu uz Dziesmu svētkiem
Pauls saņems sodu par ezera krasta sakārtošanu
Laima Vaikule, foto no arhīva

Ko slēpj Laima Vaikule? Vinokurs atklāja kopīgu noslēpumu

43
(atjaunots 13:01 30.05.2020)
Humorists Vladimirs Vinokurs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli, kura izraisīja sekotājos apmulsumu.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Krievijas skatuves mākslinieks Vladimirs Vinokurs publicēja savā Instagram profilā vairākas fotogrāfijas ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli.

Vienā no fotogrāfijām ir divi bērni – pavisam maza meitenīte un vecāks zēns, kuri tur viens otru aiz rokas. Savukārt vēl divās fotogrāfijās ir pieaugušie Vinokurs un Laima.

Humorists parakstīja savu publikāciju šādi: "Mēs ar Laimu draudzējamies daudzus gadus!! Mums pat Dzimšanas diena ir vienā dienā!!! Savukārt pa kreisi ir fotogrāfija Jūrmalā pirms "dažiem" gadiem! Satiku pludmalē meiteni, kopš tā laika nešķiramies!! Laima nav mainījusies, es esmu mazliet kļuvis pieaudzis!!"

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Владимир Винокур (@vladimir_vinokur)

Sekotāji ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka Vinokurs un Vaikule draudzējas kopš pašas bērnības. Komentāros cilvēki sāka rakstīt, ka iepriekš humorists stāstīja, ka satika Laimu, kad viņa uzstājās varietē Jūrmalā.

Patiešām, 2019. gada 31. marta Starhit.ru intervijā (skatuves mākslinieku dzimšanas diena) var atrast Vinokura atmiņas par to, ka ar Laimu viņi iepazinās leģendārajā Jūrmalas varietē "Jūras Pērle", kur viņš bija atbraucis uz viesizrādi.

Sekotāji šos vārdus neaizmirsa un tagad, iespējams, gaida humorista paskaidrojumus.

Vaikule piedzima 1954. gada 31. martā Cēsīs, taču kad Laimai palika 3 gadi, ģimene pārvācās uz Rīgu. Vladimirs Vinokurs piedzima 1948. gada 31. martā Kurskā.

43
Tagi:
Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

32
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

32
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

0
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

0
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai