Komponists un producents Igors Krutojs

"Jaunais vilnis" Jūrmalā? Krutojs neatbalstīs Latviju

90
(atjaunots 11:51 25.08.2019)
Komponists un producents Igors Krutojs komentēja ideju atsākt "Jaunā viļņa" organizēšanu Jūrmalā.

RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Iepriekš dziedātāja Laima Vaikule stāstīja, ka viņas festivāls "Rendezvous" nav ieņēmis "Jaunā viļņa" vietu Jūrmalā, turklāt Latvijas kūrortā pietiks vietas arī diviem muzikālajiem festivāliem, pat vairāk. Vaikule atzīmēja, ka pati ar prieku uzstājusies "Jaunajā vilnī" un viņai ļoti patīk konkurss.

Producents un komponists Igors Krutojs komentēja portālam Dni.ru Vaikules teikto par "Jaunā viļņa" atgriešanos Jūrmalā.

""Jaunais vilnis" neatgriezīsies Jūrmalā. Soču mērs var būt mierīgs. Mēs paliksim tepat," viņš kategoriski paziņoja.

Viņa viedoklis nepārsteidz: Krutojs savulaik atklāja, ka bija iespēja visu izlabot, kad 2014. gadā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iekļāva vairākus krievu māksliniekus nevēlamo personu sarakstā, ņemot vērā Latvijas viedokli Krimas jautājumā, un "Jaunais vilnis" pameta Jūrmalu, taču tā ir palaista garām.

Krievu komponists pastāstīja, ka pēc "Jaunā viļņa" aiziešanas no Jūrmalas toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ieradies Maskavā un ticies ar Krievijas prezidenta administrācijas vadītāju, lai pacenstos atgriezt festivālu Latvijā. Savukārt Latvijas vēstniecība ielūdza Krutoju uz tikšanos, lai apspriestu iespējas saglabāt "Jauno vilni" Jūrmalā.

Taču laikā, kad bija jānotiek "Jaunajam vilnim", Vaikule organizēja savu festivālu "Rendezvous" un, pēc producenta domām, parādīja, ka Krievijas "Jaunais vilnis" Latvijai nav vajadzīgs.

Tagad, runājot par savu kategorisko nevēlēšanos atvest "Jauno vilni" atpakaļ uz Jūrmalu, Krutojs pastāstīja, ka jaunā atrašanās vieta Sočos festivālam it nemaz nav kaitējusi, vēl vairāk, konkurss ar katru gadu piesaista aizvien lielāku skaitu zvaigžņu un iededzina jaunas.

"Katru gadu mainās izpildes maniere, repertuārs, parādās jauni atzarojumi un mākslinieki. Esmu laimīgs par to, ka mūsu zīmols nav sevi izsmēlis un piesaista milzīga izmēra zvaigznes – Maiklu Boltonu, viņsaulē jau aizgājušo Dmitriju Hvorostovski, Annu Ņetrebko. Tas aizdedzina arī jaunas zvaigznes," konstatēja Krutojs.

Vienlaikus pašas Jūrmalas varasiestādes neiebilstu pret iespēju atgūt konkursu. Taču Latvijas politika atstāj tās bez šī pīrāga gabala. Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova atzīmēja, ka konkursa atgriešanās būtu Jūrmalas interesēs, taču nav jēgas apspriest šo jautājumu, kamēr Latvijas un Krievijas attiecības nekļūs siltākas.

90
Pēc temata
Jūrmalā izvērtēja konkursa "Jaunais vilnis" atgriešanās izredzes
Krutojs pastāstīja, kā Vaikule izjaukusi "Jaunā viļņa" plānus atgriezties Jūrmalā
Busulis pastāstīja, ar ko "Jaunais vilnis" Sočos atšķiras no Jūrmalas
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

30
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

30
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Nauris Puntulis un Krišjānis Kariņš

Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, uzsildīt ekonomiku

25
(atjaunots 19:40 19.05.2020)
Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Ar mērķi uzsildīt ekonomiku koronavīrusa krīzes periodā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) piedāvājis valdībai beidzot ķerties pie kultūras būvju attīstīšanas. Ministrs atzina, ka viņam pašam kā mūziķim īpaši tuva ir ideja par akustiskās koncertzāles celtniecību, vēsta lsm.lv.

Vienlaikus, pēc politiķa domām, naudu vajadzētu atvēlēt arī laikmetīgās mākslas muzejam, vienotai mediju ēkai, Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešajai kārtai un citiem jautājumiem, kas nav kustināti gadiem ilgi.

Šonedēļ valdība izvērtēs Kultūras ministrijas priekšlikumu piešķirt kultūras darbiniekiem 32 miljonus eiro, lai atbalstītu viņus Covid-19 krīzē pēc dīkstāves pabalsta beigām. Summu paredzēts dalīt trīs daļās: viena daļa paredzēta kompensācijām valsts kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmējiem, otra daļa veltīta radošajām personām, kā arī valsts pasūtījumam.

Naudu kultūras darbiniekiem paredzēts sadalīt Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju konkursā. Puntulis atzīmēja, ka kultūras nozare jau iepriekš atbalstīta, tāpēc viņš tic, ka valdība naudu kultūras nozarei atvēlēs arī tagad.

"Ir jāskatās tālāk par tagadni un pagātni. Ir jādod iespēja radīt," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, no krīzes jāiznāk ārā stiprākiem un kvalitatīvākiem, nevis tikai mēģinot izdzīvot.

Iepriekš vēstīts, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ saglabājas no 12.marta un ilgs vismaz līdz 9.jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā tika mīkstināta virkne ierobežojumu, kultūras iestādes pakāpeniski atsāk darbu saskaņā ar sanitārajiem protokoliem. No 12.maija atļauti kultūras pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki un tiek ievērota sociālā distance.

Ar mērķi pārvarēt pandēmijas sekas ekonomikā valdība ievieš atbalsta mehānismus cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdināja par krīzi nozarē un aicināja valdību un Saeimu palielināt nozaredz budžetu un segt daļu nesaņemto ieņēmumu. Kultūras ministrija lūdz valdību izmaksāt kompensācijas par pasākumiem, kuri nav notikuši epidēmijas dēļ.

Igaunijā krīzes seku mīkstināšanai kultūras sfērai piešķirti 25 miljoni eiro, Lietuvā – nepilni 12 miljoni.

25
Tagi:
ekonomiskā krīze, kultūra, Nauris Puntulis, Latvija
Pēc temata
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Kultūras ministrs paziņoja zaudējumu summu Latvijā atcelto masveida pasākumu dēļ
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Nākamnedēļ darbu atsāks baseini, fitnesa centri un sporta zāles
Covid-19

Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

0
(atjaunots 17:03 24.05.2020)
Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes pētnieki aprēķinājuši aptuveno Covid-19 pandēmijas beigu datumu, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar viņu pētījumu, pasaule spēs mierīgi uzelpot ap 2020. gada decembri, savukārt ASV pārvarēs vīrusu jau septembrī.

Saviem aprēķiniem zinātnieki izmantoja infekcijas izplatības matemātisko modeli, kurā tika ņemta vērā saslimstības dinamika, inficēto un izveseļojušos statistika, tā saucamais SIR modelis.

Tāpat pētnieki uzsvēra, ka viņu prognozes var būt neprecīzas, tādēļ nav vērts balstīties uz to karantīnas ierobežojumu mīkstināšanai daudzās valstīs.

"Pārmērīgs optimisms, kas balstās uz kaut kādām prognozēm, draud ar to, ka var novājināt mūsu disciplīnu un paškontroli, kas novedīs pie straujas inficēto skaita izaugsme," paziņoja zinātnieki.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā tika veikti 1203 Covid-19 testi, un tikai viens tests izrādījies pozitīvs.

Tiek ziņots, ka Latvijas slimnīcās ārstējas 25 Covid-19 pacienti. Diviem no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti jau 99 049 koronavīrusa testi. Inficējušies 1047 cilvēki, 712 inficētie ir izveseļojušies, 139 pēc ārstēšanās tika izrakstīti no slimnīcām, 22 cilvēki nomira.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību