Josifs Prigožins

Josifs Prigožins ierosinājis Krievijas māksliniekiem pieteikt boikotu Latvijai

810
(atjaunots 20:37 27.07.2019)
Latvijas valdība īsteno izlases nacionālās diskriminācijas politiku pret Krievijas māksliniekiem, uzskata producents Josifs Prigožins.

RĪGA, 27. jūlijs - Sputnik, Ļevs Rižkovs. Nesen Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija spiests taisnoties par Krievijas mākslinieka Grigorija Lepsa koncerta apmeklējumu Laimas Vaikules festivālā "Rendezvous" Jūrmalā. Pazīstamais prosucents Josifs Prigožins, kam līdz ar viņa dzīvesbiedri, dziedātāju Valēriju kopš 2014.gada aizliegts iebraukt Latvijā, intervijā Sputnik Latvija ieteica sākt atbildes triecienu.

Pēc Prigožina domām, pašreizējā situācijā krievu mākslinieki var izmantot divus rīcības modeļus.

"Pirmais modelis – nepievērst uzmanību, iet savu ceļu, uzskatot, ka tas būs pareizais lēmums, - teica producents. – Vienkārši darīt savu darbu. Ziniet, ir tāds sakāmvārds: suns rej, karavāna iet. Var izvēlēties otro ceļu – vienkārši vienreiz pieteikt boikotu. Neviens nepieteica boikotu, kad ar viņiem tā izrīkojās. Mūsu cehā man nepatīk viena lieta – nav nekādas solidaritātes. Mēs principā neprotam dzīvot pēc principa "viens par visiem, visi par vienu"."

Pēc Padomju Savienības sabrukuma un "dzelzs aizkara" krišanas pēcpadomju teritoriju iedzīvotāji, pēc Prigožina novērojuma, ļoti ātri atgriezās diktatūru un aizliegumu ērā.

"Vēl joprojām nesaprotu, par ko aizliedza māksliniekus? – teica Prigožins. – Par ko, piemēram, aizliedza Valēriju? Par to, ka viņa dzied par mīlestību? Par to, ka viņai ir sava pilsoniskā pozīcija un viņa nedraudzējas pret savējiem? Par to, ka viņai asinīs, dvēselē nav pērkamības? Demokrātija paredz vārda, pārvietošanās brīvību. Bet viņi pēkšņi ir sašutuši, ka koncertā kāds atļāvies dejot krievu mākslinieka pavadījumā. Taču tā nav demokrātija, tā ir īsta profanācija."

Latvijas valdība īsteno izlases nacionālās diskriminācijas politiku pret Krievijas māksliniekiem, uzskata producents.

"Ziniet, tas man atgādina karu: ņem ķīlniekus un katru otro nošauj. Nacionālie politiķi tagad faktiski dara to pašu. Viņi var atļauties aizliegt cilvēkam saglabāt savu viedokli – sak, nodarbojieties ar daiļradi. Bet, atvainojiet, arī radošam cilvēkam var būt savs viedoklis," bija sašutis Prigožins.

Produckents uzskata, ka vismas korporatīvās solidaritātes dēļ māksinieki nevar ļaut Latvijas valdībai nesodīti turpināt diskriminācijas politiku.

"Labi, mūs ar Valēriju savulaik neaizstāvēja, bet tagad mēs varam visi kopā kādu aizstāvēt, - ierosināja Prigožins. – Varbūt nākamreiz visi kopā nebrauksim. Un jūs paskatīsieties, kas tur būs."

Josifs Prigožins kopā ar Valēriju tika iekļauti Latvijas nevēlamo personu melnajā sarakstā 2014.gadā, pirms festivāla "Jaunais vilnis", kas toreiz vēl notika Jūrmalā. Starp aizliegtajiem māksliniekiem bija arī Oļegs Gazmanovs, Josifs Kobzons, Ivans Ohlobistins un Mihails Porečenkovs.

810
Pēc temata
Intars Busulis paskaidroja, kāpēc dzied krievu valodā
Baltijas neatkarību "apdraud" vēsturnieki un skatuves mākslinieki
Latvija – barbariska, "sovokā" iestrēgusi valsts: krievu producenta Prigožina skatījums
Pauls: tikai latviski Latvijā nekad nerunāja un nerunās

Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū

28
(atjaunots 23:07 20.06.2020)
Grieķija un Itālija kultūras attīstībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu, savukārt Latvija – vislielāko.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžeta izdevumi kultūrai izrādījušies visaugstākie ES, vēsta Eurostat.

2018. gadā ES valstis vidēji tērēja 1% sava budžeta kultūrai (ieskaitot izdevniecības un televīziju un radio). Šis rādītājs, laikam ejot uz priekšu, praktiski nemainās, tas bijis stabils kopš 2013. līdz 2018. gadam.

Taču starp dažādu valstu izdevumiem kultūrai pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, vislielāko daļu budžeta izdevumu kultūras mērķiem 2018. gadā piešķīra Latvija (2,8%), tai seko Ungārija (2,7%) un Igaunija (2,4%).

Viszemākie izdevumi kultūrai bijuši Grieķijā (0,3%), Kiprā (0,5%), Itālijā un Portugālē (0,6%).

Pēdējo piecu gadu laikā budžeta izdevumu kultūrai procenti ES valstīs nav īpaši mainījušies. Izņēmumu sastāda vienīgi Ungārija, kur šie izdevumi palielinājušies no 1,5% līdz 2,7%.

Pēdējo dažu dienu laikā plaši tiek runāts par kārtējo Latvijas Kultūras ministrijas projektu. Iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) un uzbūvēt tā vietā Rīgas koncertzāli. Daļu projekta līdzekļu plānots paņemt no palīdzības paketes kultūras nozarei 32 miljonu eiro apmērā.

28
Tagi:
kultūra
Pēc temata
Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes
Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laima Vaikule, foto no arhīva

Ko slēpj Laima Vaikule? Vinokurs atklāja kopīgu noslēpumu

52
(atjaunots 13:01 30.05.2020)
Humorists Vladimirs Vinokurs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli, kura izraisīja sekotājos apmulsumu.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Krievijas skatuves mākslinieks Vladimirs Vinokurs publicēja savā Instagram profilā vairākas fotogrāfijas ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli.

Vienā no fotogrāfijām ir divi bērni – pavisam maza meitenīte un vecāks zēns, kuri tur viens otru aiz rokas. Savukārt vēl divās fotogrāfijās ir pieaugušie Vinokurs un Laima.

Humorists parakstīja savu publikāciju šādi: "Mēs ar Laimu draudzējamies daudzus gadus!! Mums pat Dzimšanas diena ir vienā dienā!!! Savukārt pa kreisi ir fotogrāfija Jūrmalā pirms "dažiem" gadiem! Satiku pludmalē meiteni, kopš tā laika nešķiramies!! Laima nav mainījusies, es esmu mazliet kļuvis pieaudzis!!"

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Владимир Винокур (@vladimir_vinokur)

Sekotāji ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka Vinokurs un Vaikule draudzējas kopš pašas bērnības. Komentāros cilvēki sāka rakstīt, ka iepriekš humorists stāstīja, ka satika Laimu, kad viņa uzstājās varietē Jūrmalā.

Patiešām, 2019. gada 31. marta Starhit.ru intervijā (skatuves mākslinieku dzimšanas diena) var atrast Vinokura atmiņas par to, ka ar Laimu viņi iepazinās leģendārajā Jūrmalas varietē "Jūras Pērle", kur viņš bija atbraucis uz viesizrādi.

Sekotāji šos vārdus neaizmirsa un tagad, iespējams, gaida humorista paskaidrojumus.

Vaikule piedzima 1954. gada 31. martā Cēsīs, taču kad Laimai palika 3 gadi, ģimene pārvācās uz Rīgu. Vladimirs Vinokurs piedzima 1948. gada 31. martā Kurskā.

52
Tagi:
Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

0
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

0
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija