Komponists Raimonds Pauls

Pauls: Krieviju nomelno, jo baidās tās spēka

721
(atjaunots 16:23 24.07.2019)
Raimonds Pauls uzskata, ka ar Krieviju vajag draudzēties, bet neslavas celšana austrumu kaimiņam ir politiķu izdarības.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Rietumos cenšas parādīt Krieviju negatīvā gaismā, jo baidās, ka tā kļūs pārāk stipra. Taču vienkāršo cilvēku līmenī, nevis starp politiķiem, attieksme pret krieviem ir cieņpilna, pastāstīja latviešu komponists, bijušais kultūras ministrs Raimonds Pauls.

"Acīmredzot baidās, ka Krievija kļūs pārāk stipra. Tā ir lielā politika. Kādu vajag "nomelnot". (…) Es šo tautu cienu, tie ir mūsu kaimiņi, mums šeit nav problēmu. Protams, ka visur var kaut ko atrast… bet kādēļ jāmeklē? Iešu tikties ar Pugačovu, un tas arī viss," pateica Pauls. Videoierakstu ar komponistu savā Facebook lapā publicēja žurnāliste Svetlana Zimina-Gintere.

Viņš piezīmēja, ka tautībās iedala tikai tie, kam tas vajadzīgs no politikas viedokļa, pats viņš sen ir aizgājis no šīs jomas.

"Mana sieva ir krieviete, tādēļ skaidrs, kāda ir mana attieksme pret krieviem," piebilda maestro.

Pēc komponista domām, kultūras nozarei ir jāpaliek ārpus politikas, nedrīkst aizliegt skatuves māksliniekiem ieceļot jebkurā valstī vai uzstāties kaut kādā valodā.

"Sevišķi kultūras pasaulē robežas vispār nedrīkst būt. Kurš kurp vēlas, tur arī drīkst braukt, uzstāties, kādā valodā grib. Austrumos nepieciešama krievu valoda, rietumos – angļu. Piemēram, es bieži redzu, pie mums delegācijas staigā gan no Uzbekistānas, gan no Ļeņingradas, no kurienes tik nav bijušas. Mums ir normālas attiecības," uzsvēra Pauls.

Viņš atgādināja, ka nesen Jūrmalā norisinājās Laimas Vaikules festivāls "Rendezvous", kas pulcēja skatuves māksliniekus no dažādām valstīm – viņi "dziedāja un dancoja, kurš kā mācēja" – tajā valodā, kurā viņiem ir ērtāk.

Tāpat viņš pastāstīja, ka bieži uzstājas Rīgas Čehova Krievu teātrī, tieši ar krievu programmu.

"Tur man ir labas attiecības ar krievu aktieriem, tur mums ir muzikāla izrāde krievu valodā. Tā ka man attiecības ir normālas," nobeigumā sacīja Pauls.

721
Pēc temata
Pauls: latviešiem trūkst labu joku, krieviem un ebrejiem to ir daudz vairāk
Pauls: tikai latviski Latvijā nekad nerunāja un nerunās
"Pirmo reizi par to dzirdu": Pauls par ģimenes emigrēšanu no Latvijas
Raimonds Pauls: kāpēc mēs nepārtraukti atgādinām, ka esam Eiropa?
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

32
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

32
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Nauris Puntulis un Krišjānis Kariņš

Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, uzsildīt ekonomiku

26
(atjaunots 19:40 19.05.2020)
Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Ar mērķi uzsildīt ekonomiku koronavīrusa krīzes periodā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) piedāvājis valdībai beidzot ķerties pie kultūras būvju attīstīšanas. Ministrs atzina, ka viņam pašam kā mūziķim īpaši tuva ir ideja par akustiskās koncertzāles celtniecību, vēsta lsm.lv.

Vienlaikus, pēc politiķa domām, naudu vajadzētu atvēlēt arī laikmetīgās mākslas muzejam, vienotai mediju ēkai, Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešajai kārtai un citiem jautājumiem, kas nav kustināti gadiem ilgi.

Šonedēļ valdība izvērtēs Kultūras ministrijas priekšlikumu piešķirt kultūras darbiniekiem 32 miljonus eiro, lai atbalstītu viņus Covid-19 krīzē pēc dīkstāves pabalsta beigām. Summu paredzēts dalīt trīs daļās: viena daļa paredzēta kompensācijām valsts kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmējiem, otra daļa veltīta radošajām personām, kā arī valsts pasūtījumam.

Naudu kultūras darbiniekiem paredzēts sadalīt Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju konkursā. Puntulis atzīmēja, ka kultūras nozare jau iepriekš atbalstīta, tāpēc viņš tic, ka valdība naudu kultūras nozarei atvēlēs arī tagad.

"Ir jāskatās tālāk par tagadni un pagātni. Ir jādod iespēja radīt," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, no krīzes jāiznāk ārā stiprākiem un kvalitatīvākiem, nevis tikai mēģinot izdzīvot.

Iepriekš vēstīts, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ saglabājas no 12.marta un ilgs vismaz līdz 9.jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā tika mīkstināta virkne ierobežojumu, kultūras iestādes pakāpeniski atsāk darbu saskaņā ar sanitārajiem protokoliem. No 12.maija atļauti kultūras pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki un tiek ievērota sociālā distance.

Ar mērķi pārvarēt pandēmijas sekas ekonomikā valdība ievieš atbalsta mehānismus cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdināja par krīzi nozarē un aicināja valdību un Saeimu palielināt nozaredz budžetu un segt daļu nesaņemto ieņēmumu. Kultūras ministrija lūdz valdību izmaksāt kompensācijas par pasākumiem, kuri nav notikuši epidēmijas dēļ.

Igaunijā krīzes seku mīkstināšanai kultūras sfērai piešķirti 25 miljoni eiro, Lietuvā – nepilni 12 miljoni.

26
Tagi:
ekonomiskā krīze, kultūra, Nauris Puntulis, Latvija
Pēc temata
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Kultūras ministrs paziņoja zaudējumu summu Latvijā atcelto masveida pasākumu dēļ
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Nākamnedēļ darbu atsāks baseini, fitnesa centri un sporta zāles
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad

4
(atjaunots 00:38 29.05.2020)
Premjerministrs apgalvoja, ka jautājums tiks izskatīts 2021. gada budžeta un nodokļu kontekstā.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. 2021. gadā mediķu atalgojums tiks palielināts par 20%, informēja premjerministrs Krišjānis Kariņš, vēsta Mixnews.lv.

"Domāju, ka tam ir jābūt (mediķu atalgojuma pieaugumam – red.). (..) Tas, protams, ietekmēs budžetu, bet mēs arī runājam, kā mēs varam atrisināt gan mediķu algu jautājumu, gan pie viena arī skolotāju algu jautājumu. Šie jautājumi velkas, un šī ir tā reize, kad mums vienreiz to vajag atrisināt", teica Kariņš.

Politiķis uzskata, ka mediķu atalgojums jārisina kontekstā ar budžeta un nodokļu izmaiņām. "Par mediķu algām tas faktiski ir pamatbudžeta un arī nodokļu izmaiņu jautājums. Mums ir lielas grūtības, un mēs jau redzam, ka ļoti daudz cilvēku ir sociāli neaizsargāti, jo valsts ļauj viņiem nemaksāt pilnu sociālo nodokli, un tas nav labi ne tam darbiniekam, par kuru netiek maksāts, tas nav labi arī veselības aprūpes sistēmai, jo tai trūkst finansējuma," skaidroja Kariņš.

Pie tam valdības vadītājs piebilda: "Mums ir jāuzlabo sava sistēma tā, lai mēs varam atļauties uzturēt to, kas mums ir jāuztur. Veselības aprūpe nav par velti, tai ir vajadzīgi līdzekļi. Lai būtu tie līdzekļi, mums visiem ir līdzvērtīgi un proporcionāli jāmaksā nodokļi. Citādi mēs nevaram atļauties visu, ja nemaksājam visi."

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada aprīļa beigās mediķu un pedagogu organizācijas nosūtīja atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pieprasīja sameklēt nepieciešamo finansējumu un atsākt pārrunas par iepriekš plānojot atalgojuma pielikumu šogad un nākamajos gados.

Mediķi atgādināja, ka pagājušā gada rudenī viņiem neizdevās panākt iepriekš politiķu apsolīto algu palielinājumu visam veselības aprūpes personālam par 20%.

"Vienlaikus citā, politiķu radītā, realitātē notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," rakstīja pedagogi un mediķi un piezīmēja, ka sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās "dzīrēs" tiek iedalīta vien vērotāja loma.

4
Tagi:
mediķi, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu