Dziedātāji uzstājas ar fināldziesmu Teic, kur zeme tā

"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu

75
(atjaunots 09:00 23.07.2019)
Latviešu inteliģence azartiski apspriež Laimas Vaikules festivāla māksliniekus un viesus Jūrmalā – kāds ir sašutis par krievu runas pārpilnību, bet kāds sajūsminās par festivāla saimnieces prasmi organizēt tādu tautu draudzību.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Sākotnēji latviešu inteliģences nepieņemtais Laimas Vaikules festivāls Jūrmalā "Laima Rendezvous Jūrmala", izskatās, sāk izcīnīt pat visskeptiskāk noskaņotas publikas pozīcijas. Kritikas un salīdzinājumu ar "Jauno vilni" kļūst arvien mazāk, kaut gan atsevišķi neapmierināti kliedzieni vēl ir dzirdami.

Piemēram, latviešu žurnāliste Iveta Buiķe publicēja festivāla slaveno viesu fotogrāfijas, kuru vidū bija manīts bijušais Latvijas premjers Ivars Godmanis ar savu sievu.

"Nu tak hočetsja russkogo..." uzrakstīja sarkastiski Buiķe.

Taču nebūt ne visi piekrita šādai pozīcijai un norādīja, ka festivālā "Laima Rendezvous Jūrmala 2019" pulcējās pussimts izpildītāju no vairāk nekā 10 valstīm, un daudzi no viņiem dzied nacionālajās valodās.

"Uzstāsies 50 mākslinieki no 14 valstīm," norādīja lietotāja ar lietotājvārdu Burtniece.

Cits lietotājs iebilda, ka visi dziedās krievu valodā. Taču viņam atbildēja, ka tas nebūt nav tā.

"Dzied savā dzimtā valodā. Arī baltkrievu dziedātājs. Tā kā koncertu raida PBK tad loģiski, ka sarunvaloda panesās krievu. Izraēlas lieliskā dziedātāja NOA runāja angliski," norādīja Rudīte Martišauska.

Tāpat viņa piebilda, ka skatītājiem ir iespēja skatīties PBK tiešraides un pārliecināties, ka "russkoje" ir ļoti samērīgi. "Pārsvarā tās ir zvaigznes, ko publika gaida. Krieviem ir izcili dziedātāji, viņi nehaltūrē. Zālē, manuprāt, latvieši ir pārsvarā," norādīja Rudīte.

Citi Twitter lietotāji arī iestājās par Laimas Vaikules festivālu, norādot, ka viņa virza nacionālos mūziķus.

"Bet uzstājas taču neskaitāmi latviešu dziedātāji. Intars Busulis, Inese Galante, Jānis Stībelis, Markus Riva, Andris Ērglis, Samanta Tīna, DAGAMBA, Lauris Reiniks, RADIO TRIO, Aija Andrejeva, MUSIQQ," uzskaitīja Ēriks.

Tas, izskatās, nekādā veidā nepārliecināja žurnālisti Ivetu Buiķi un viņa turpināja uzstāt, ka tas viss ir Krievijas sliktā ietekme.

"Taisni padomāju. Te jau tikai Krievijas maigā vara. Tanku paēnā jādzied nebūs. Galvenais - neiziet no Krievijas infotelpas," spītīgi turpināja Iveta Buiķe.

"Nē, te nav nekāda Krievijas maigā vara. Nevajag fantazēt. Drīzāk Latvijas maigā vara Krievijā. Tur tāpat pukst, ka viss zvaigznājs sabrauc uz Jūrmalu, nevis Sočiem," atbildēja Rudīte Martišauska.

Vārdu duelis starp oponentiem beidzās ar Grigorija Ļepsa pieminēšanu, kuram aizliegts ieceļot Lietuvā, bet ne Latvijā.

"Brauc tāpēc, ka ļoti daudziem patīk dziedātājs Ļeps un viņiem ir pilnīgi pofig, ko kurš laiž vai nelaiž. Negribu valsti kā slēgto zonu, paldies, man tāda jau bija. Starp citu Vācijā Eiropas folkfestivālā uztājās deju grupa no Kurskas," piebilda Martišauska.

Savukārt lietotājs Mercenery John Doe paziņoja žurnālistei Ivetai Buiķei, ka ar tādu piegājienu viņai nāksies stipri samazināt savu dziesmu sarakstu.

"Tikpat labi jūs varat absolūti noteikti izdzēst no sava dziesmu saraksta grupu Prāta Vētra," rezumēja viņš.

Atgādināsim, ka starptautiskais mūzikas festivāls "Laima Rendezvous Jūrmala 2019", kurš šogad par godu savai piecu gadu jubilejai sapulcēja 50 populārus artistus no 15 valstīm, noslēdzās svētdien.

Īpašu publikas sajūsmu fināla koncerta laikā izraisīja Maksims Galkins, kurš pēc tam, kad bija uzdāvinājis Laimai Vaikulei greznu balto rožu pušķi, pēkšņi pārgāja uz latviešu valodu.

"Labvakar, dārgie draugi! Es runāju latviski. Esmu ļoti priecīgs, ka jūs esat atbraukuši uz Jūrmalu, lai satiktu mani. Esmu pārliecināts, ka mums būs konstruktīvs dialogs," izteica joku teicamā latviešu valodā Maksims Galkins.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Jelena Kiri (@samaja_ja)

Un pēc tam "piebeidza" zāli ne tikai ar valodas zināšanām, bet arī ar joku par vietējās sociālpolitiskās dzīves tēmu, paziņojot, ka viņam ir jāpamet skatuve, uz kuras viņš bija "tikpat neilgi, kā Dainis Turlais" (Rīgas mērs, kurš nenoturējās savā amatā vairāk, nekā trīs nedēļas – red.).

Galkina runa latviešu valodā izraisīja zālē sajūsmas un atbalsta bagātus kliedzienus, kurus varētu apskaust jebkurš no izpildītājiem.

75
Pēc temata
"Augsti maksājumi": Boriss Moisejevs pastāstīja, kas viņam nepatīk Jūrmalā
"Esmu nodevēja": Vaikule pastāstīja par konfliktu ar Krutoju un patriotismu
Latvijā nav gāzes un naftas, taču ir nepilsoņi: Vaikule stāsta savu viedokli par problēmu
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

32
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

32
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Nauris Puntulis un Krišjānis Kariņš

Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, uzsildīt ekonomiku

26
(atjaunots 19:40 19.05.2020)
Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Ar mērķi uzsildīt ekonomiku koronavīrusa krīzes periodā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) piedāvājis valdībai beidzot ķerties pie kultūras būvju attīstīšanas. Ministrs atzina, ka viņam pašam kā mūziķim īpaši tuva ir ideja par akustiskās koncertzāles celtniecību, vēsta lsm.lv.

Vienlaikus, pēc politiķa domām, naudu vajadzētu atvēlēt arī laikmetīgās mākslas muzejam, vienotai mediju ēkai, Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešajai kārtai un citiem jautājumiem, kas nav kustināti gadiem ilgi.

Šonedēļ valdība izvērtēs Kultūras ministrijas priekšlikumu piešķirt kultūras darbiniekiem 32 miljonus eiro, lai atbalstītu viņus Covid-19 krīzē pēc dīkstāves pabalsta beigām. Summu paredzēts dalīt trīs daļās: viena daļa paredzēta kompensācijām valsts kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmējiem, otra daļa veltīta radošajām personām, kā arī valsts pasūtījumam.

Naudu kultūras darbiniekiem paredzēts sadalīt Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju konkursā. Puntulis atzīmēja, ka kultūras nozare jau iepriekš atbalstīta, tāpēc viņš tic, ka valdība naudu kultūras nozarei atvēlēs arī tagad.

"Ir jāskatās tālāk par tagadni un pagātni. Ir jādod iespēja radīt," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, no krīzes jāiznāk ārā stiprākiem un kvalitatīvākiem, nevis tikai mēģinot izdzīvot.

Iepriekš vēstīts, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ saglabājas no 12.marta un ilgs vismaz līdz 9.jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā tika mīkstināta virkne ierobežojumu, kultūras iestādes pakāpeniski atsāk darbu saskaņā ar sanitārajiem protokoliem. No 12.maija atļauti kultūras pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki un tiek ievērota sociālā distance.

Ar mērķi pārvarēt pandēmijas sekas ekonomikā valdība ievieš atbalsta mehānismus cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdināja par krīzi nozarē un aicināja valdību un Saeimu palielināt nozaredz budžetu un segt daļu nesaņemto ieņēmumu. Kultūras ministrija lūdz valdību izmaksāt kompensācijas par pasākumiem, kuri nav notikuši epidēmijas dēļ.

Igaunijā krīzes seku mīkstināšanai kultūras sfērai piešķirti 25 miljoni eiro, Lietuvā – nepilni 12 miljoni.

26
Tagi:
ekonomiskā krīze, kultūra, Nauris Puntulis, Latvija
Pēc temata
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Kultūras ministrs paziņoja zaudējumu summu Latvijā atcelto masveida pasākumu dēļ
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Nākamnedēļ darbu atsāks baseini, fitnesa centri un sporta zāles
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā