Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva

Amsterdama atteicās rīkot Eirovīzijas dziesmu konkursu

55
(atjaunots 16:40 07.07.2019)
Cīņā par konkursa rīkošanas tiesībām piedalīsies citas Nīderlandes pilsētas.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama nerīkos Eirovīzijas dziesmu konkursu 2020. gadā, jo pilsētā jau ir aizņemtas visas tā rīkošanai piemērotās arēnas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu NL Times.

Bija paredzēts, ka par konkursa rīkošanas vietu kļūs slēgtā tipa arēna Ziggo Dome, taču varasiestādēm neizdevās pārcelt iepriekš ieplānotos pasākumus šajā arēnā. Mēģinājumi atrast citu vietu konkursa rīkošanai pilsētā arī neguva panākumus.

"Mēs apzināmies, ka tas izraisīs nopietnu sarūgtinājumu daudziem pilsētas iedzīvotājiem," teikts mēra paziņojumā.

Par konkursa rīkošanas tiesībām cīnīsies tādas Nīderlandes pilsētas kā Roterdama, Utrehta, Hertogenbosa, Arnema un Māstrihta. Hāga un Breda atteicās piedalīties cīņā.

2019. gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss notika Izraēlā. Grandiozajā gala koncertā piedalījās 26 valstu konkursanti. Uzvaru starptautiskajā dziesmu konkursā izcīnīja Dunkans Lourens no Nīderlandes, balsojuma rezultātā viņš ieguva 492 balles. Otro vietu ieņēma Itālijas pārstāvis Mahmuds, trešajā vietā ierindojās Krievijas dziedātājs Sergejs Lazarevs.

55
Pēc temata
Dunkana Lourensa triumfālais priekšnesums "Eirovīzijā"
Eirovīzijas skatītāji no Baltijas piešķīra Lazarevam augstāko vērtējumu
Skandāls "Eirovīzijā": vai rezultāti tiks anulēti?
"Eirovīzijas 2019" organizatori atteicās pārskatīt Lietuvas rezultātus
Laima Vaikule, foto no arhīva

Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt

32
(atjaunots 14:46 23.05.2020)
Laima Vaikule pastāstīja, kurš izjutīs pandēmijas sekas visilgāk, kādēļ ir svarīgi ievērot noteiktos ierobežojumus un kādu labumu šis baisais laiks tomēr ir sniedzis.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Neraugoties uz brīvā laika pārpilnību koncertu un festivālu pārcelšanas dēļ, Laimai Vaikulei nav iedvesmas, lai šobrīd izdarītu visu to, kam agrāk nepietika laika. Par to dziedātāja pastāstīja intervijā žurnālam Kas Jauns.

Klusuma laiks

"Domāju, ka daudziem tā ir. Vienīgais, ko daru, – katru dienu runājos ar draugiem un paziņām visā pasaulē.

Atbalstām cits citu, mēģinām jokot, lai sarunu beigtu uz pozitīvas nots," pastāstīja Vaikule.

Viņa atzīmēja, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, jo pašlaik dziedātājiem ir maz labu ziņu.

"Mēs būsim tie pēdējie, kas atkal varēs veikt savu darbu, atkal kāpt uz skatuves.

Jo, kad šis viss būs beidzies, domāju, cilvēki vēl ilgi baidīsies pulcēties lielos koncertos," atzīmēja dziedātāja.

Turklāt viņa uzskata par absolūtu saprotamu to, ka sarežģītos ekonomiskajos apstākļos cilvēki domās par izdzīvošanu, nevis par koncertu apmeklēšanu, tādēļ skatuves mākslinieki visilgāk izjutīs pandēmijas sekas.

"Jo, ja cilvēkiem gribas ēst, tad pēc dziesmām neprasās. (…) Turklāt arī man pašai dziedāt nemaz negribas, zinot, cik slikti klājas citiem! Tiešām, šis nav tas laiks, lai dziedātu. Vismaz man nav noskaņojuma dziedāt. Šis ir laiks, kad gribas klusēt," pastāstīja Laima Vaikule.

Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem

Vaikule atgādināja, ka visā pasaulē mūziķiem šobrīd neklājas viegli, grūti iet arī viņas kolēģiem Krievijā.

"Viņiem stāvoklis ir diezgan drūms. Gan ekonomiski, gan fiziski. Jo viņiem nav tādu iespēju kā pie mums – iziet ārā no mājas un doties pie dabas.

Es vismaz varu baudīt svaigu gaisu un pastaigas gar jūru. Un tas ir ļoti svarīgi tieši veselībai!" atzīmēja dziedātāja.

Starp tiem, ar ko sazvanās Vaikule, ir arī Alla Pugačova, viņas runā vairākas reizes nedēļā.  Kā parasti, atbraukt uz Latviju šovasar Pugačovai, acīmredzot, neiznāks.

"Viņiem vismaz savā Piemaskavas īpašumā ir plaša teritorija, kur bērniem izskrieties. Bet tik un tā viegli nav. Taču visai pasaulei tā ir, jāpaciešas!" sacīja Vaikule.

Viņa atgādināja, cik nozīmīgi ir ievērot ieviestos noteikumus.

"Ja mēs uzvedīsimies pareizi, ja visu ievērosim, viss būs kārtībā. Vismaz es tā domāju," uzsvēra Laima Vaikule.

Dziedātāja piebilda, ka pastaigu laikā pamanījusi, ka cilvēki ir mainījušies. agrāk pastaigājoties ar suni ar viņu reti kāds sasveicinājās, bet tagad to dara diezgan bieži.

"Tas ir ļoti patīkami un priecē, ka šis šausmīgais laiks tomēr ir devis arī kādu labumu – cilvēki kļuvuši uzmanīgāki cits pret citu," uzskata dziedātāja.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Laimas Vaikules festivāls Rendez vous Jūrmalā koronavīrusa pandēmijas dēļ nolēma pārcelt uz nākamo gadu.

32
Tagi:
Latvija, karantīna, Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule lido uz Maskavu: dziedāt Kremlī un novērtēt aplausus
Meladze pastāstīja, ko dara Jūrmalā un kā attiecas pret Busuli un Vaikuli
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Vaikule: Jūrmala zaudējusi to, kas bija padomju laikā, bet jaunajam vajadzīga nauda
Nauris Puntulis un Krišjānis Kariņš

Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, uzsildīt ekonomiku

26
(atjaunots 19:40 19.05.2020)
Koronavīrusa krīze ir īstais laiks sakustināt kultūras objektu būvdarbu jautājumu, ir pārliecināts ministrs Puntulis. Kā tiks sadalīts finansējums?

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Ar mērķi uzsildīt ekonomiku koronavīrusa krīzes periodā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) piedāvājis valdībai beidzot ķerties pie kultūras būvju attīstīšanas. Ministrs atzina, ka viņam pašam kā mūziķim īpaši tuva ir ideja par akustiskās koncertzāles celtniecību, vēsta lsm.lv.

Vienlaikus, pēc politiķa domām, naudu vajadzētu atvēlēt arī laikmetīgās mākslas muzejam, vienotai mediju ēkai, Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas trešajai kārtai un citiem jautājumiem, kas nav kustināti gadiem ilgi.

Šonedēļ valdība izvērtēs Kultūras ministrijas priekšlikumu piešķirt kultūras darbiniekiem 32 miljonus eiro, lai atbalstītu viņus Covid-19 krīzē pēc dīkstāves pabalsta beigām. Summu paredzēts dalīt trīs daļās: viena daļa paredzēta kompensācijām valsts kapitālsabiedrībām un privātajiem uzņēmējiem, otra daļa veltīta radošajām personām, kā arī valsts pasūtījumam.

Naudu kultūras darbiniekiem paredzēts sadalīt Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendiju konkursā. Puntulis atzīmēja, ka kultūras nozare jau iepriekš atbalstīta, tāpēc viņš tic, ka valdība naudu kultūras nozarei atvēlēs arī tagad.

"Ir jāskatās tālāk par tagadni un pagātni. Ir jādod iespēja radīt," sacīja ministrs.

Politiķis uzskata, no krīzes jāiznāk ārā stiprākiem un kvalitatīvākiem, nevis tikai mēģinot izdzīvot.

Iepriekš vēstīts, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ saglabājas no 12.marta un ilgs vismaz līdz 9.jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā tika mīkstināta virkne ierobežojumu, kultūras iestādes pakāpeniski atsāk darbu saskaņā ar sanitārajiem protokoliem. No 12.maija atļauti kultūras pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki un tiek ievērota sociālā distance.

Ar mērķi pārvarēt pandēmijas sekas ekonomikā valdība ievieš atbalsta mehānismus cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdināja par krīzi nozarē un aicināja valdību un Saeimu palielināt nozaredz budžetu un segt daļu nesaņemto ieņēmumu. Kultūras ministrija lūdz valdību izmaksāt kompensācijas par pasākumiem, kuri nav notikuši epidēmijas dēļ.

Igaunijā krīzes seku mīkstināšanai kultūras sfērai piešķirti 25 miljoni eiro, Lietuvā – nepilni 12 miljoni.

26
Tagi:
ekonomiskā krīze, kultūra, Nauris Puntulis, Latvija
Pēc temata
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Kultūras ministrs paziņoja zaudējumu summu Latvijā atcelto masveida pasākumu dēļ
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Nākamnedēļ darbu atsāks baseini, fitnesa centri un sporta zāles
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā