Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva

Amsterdama atteicās rīkot Eirovīzijas dziesmu konkursu

56
(atjaunots 16:40 07.07.2019)
Cīņā par konkursa rīkošanas tiesībām piedalīsies citas Nīderlandes pilsētas.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama nerīkos Eirovīzijas dziesmu konkursu 2020. gadā, jo pilsētā jau ir aizņemtas visas tā rīkošanai piemērotās arēnas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu NL Times.

Bija paredzēts, ka par konkursa rīkošanas vietu kļūs slēgtā tipa arēna Ziggo Dome, taču varasiestādēm neizdevās pārcelt iepriekš ieplānotos pasākumus šajā arēnā. Mēģinājumi atrast citu vietu konkursa rīkošanai pilsētā arī neguva panākumus.

"Mēs apzināmies, ka tas izraisīs nopietnu sarūgtinājumu daudziem pilsētas iedzīvotājiem," teikts mēra paziņojumā.

Par konkursa rīkošanas tiesībām cīnīsies tādas Nīderlandes pilsētas kā Roterdama, Utrehta, Hertogenbosa, Arnema un Māstrihta. Hāga un Breda atteicās piedalīties cīņā.

2019. gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss notika Izraēlā. Grandiozajā gala koncertā piedalījās 26 valstu konkursanti. Uzvaru starptautiskajā dziesmu konkursā izcīnīja Dunkans Lourens no Nīderlandes, balsojuma rezultātā viņš ieguva 492 balles. Otro vietu ieņēma Itālijas pārstāvis Mahmuds, trešajā vietā ierindojās Krievijas dziedātājs Sergejs Lazarevs.

56
Pēc temata
Dunkana Lourensa triumfālais priekšnesums "Eirovīzijā"
Eirovīzijas skatītāji no Baltijas piešķīra Lazarevam augstāko vērtējumu
Skandāls "Eirovīzijā": vai rezultāti tiks anulēti?
"Eirovīzijas 2019" organizatori atteicās pārskatīt Lietuvas rezultātus
Rīgas balle, foto no arhīva

Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"

52
(atjaunots 19:14 21.10.2020)
Covid-19 pandēmija netraucēja Latvijas elitei sapulcēties un atzīmēt "Rīgas balles" piecu gadu jubileju. Publiskās personas metās taisnoties.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. "Rīgas balles" piecu gadu jubileja, kura solīja sapulcēt kopā prestižāko Latvijas mūzikas un deju prēmiju un čempionātu laureātus, jaunos talantīgos skatuves māksliniekus, kā arī vadošo valsts mācību iestāžu studentus, notika 10. oktobrī, neskatoties uz pandēmiju.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

🎉🇱🇻🕺💃

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Izņemot jaunos talantus, izsmalcinātajos Melngalvju nama interjeros sapulcējas pazīstami Latvijas politiķi un skatuves mākslinieki. Lai nemulsinātu sabiedrību, dažas no pasākumā bijušajām publiskajām personām izdevumam Privātā Dzīve paskaidroja, kā kļuva iespējama šādas kopā sanākšanas sarīkošana koronavīrusa laikā, precīzāk, ierobežojumu laikā, kas ir saistīti ar epidemioloģisko situāciju, vēsta Rus.tvnet.lv.

"Rīgas balles" patronese ir dziedātāja Natālija Tumševica. Viņa atzinās, ka līdz pēdējam brīdim nebija pārliecināta par to, ka pasākums notiks.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Taču "izsprukt" tomēr izdevās. Jo vien dažas dienas pirms balles Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele paziņoja, ka līdz oktobra beigām visas dejas jau būs atceltas. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzrakstīja vēstuli, kurā palūdza izvērtēt iespēju ievērot drošības pasākumus pasākuma rīkošanas gaitā.

"Tas, ka nedrīkstam balli rīkot, nebija teikts," uzsvēra Tumševica.

Eirodeputāts Andris Ameriks arī pacentās izskaidrot situāciju. Viņš atzina, ka "Rīgas balle" patiešām bija neordinārs notikums. Taču viņš personīgi dejoja tikai ar savu sievu, atbilstoši ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Un beigās no 300 cilvēkiem, kuri piedalījās ballē, kā viņš esot dzirdējis, neviens nav saslimis.

Labklājības ministrijas vadītāja Ramona Petraviča, kura viesojās ballē kopā ar vīru, godīgi atzinās, ka viņai "gribējās arī svētku brīžus".

Taču viņa atzīmēja, ka piesardzība ir jāievēro, un balles viesi to darīja, tomēr nevajag nonākt pie galējībām un ieslēgties mājās.

52
Tagi:
Rīga
 Puntulis

Ministram ir secinājumi pēc kultūras darbinieku piketa: nozari izpētīs par miljonu eiro

31
(atjaunots 23:27 22.10.2020)
Dienā pēc radošo aprindu pārstāvju protesta akcijas "Nesaprašanas siena" tika dots starts vērienīgam kultūras un mākslas nozares pētījumam, kuram valsts iztērēs miljonu eiro.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Ceturtdien, 15. oktobrī, tika dots starts vērienīgam Latvijas kultūras un mākslas nozares pētījumam. Plānots noskaidrot, kā kultūras kapitāls var efektīvāk kalpot par resursu stabilai valsts attīstībai, vēsta TV3.

Kultūra kā attīstības faktors

Valdība atbalstīja pētījumu programmu "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" maijā. Kopējais finansējums trim gadiem ir miljons eiro.

"Joprojām ir izplatīts uzskats un stereotips par kultūru kā tikai patērējošo nozari un to, ka pētniecība nepieciešama galvenokārt lietišķās zinātnēs, lai radītu jaunus atklājumus, kas pārtaptu jaunās precēs. Kultūras ietekme ir daudz niansētāka," norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Viņš uzsvēra, ka kultūra ir jāsaprot – tās likumsakarības, ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Projektu konkurss noslēdzās, uzvarēja Latvijas Kultūras akadēmija, kura veiks pētījumu ar partneriem. Rezultātus plāno izmantot kultūras politiku pamatnostādņu izstrādei, lai kultūras kapitāls varētu kļūt arī par ekonomisko kapitālu valsts attīstībai.

Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe atzīmēja, ka pētnieki aprakstīs kultūras un mākslas ekosistēmu, apkopojot faktus par tiem, kas tajā strādā, algu modeli, nodokļu režīmiem, kurus izmanto kultūras darbinieki.

Ar ķieģeļiem rokās

Par jauno pētījumu programmu paziņoja dienā pēc tam, kad radošo aprindu pārstāvji sapulcējās Doma laukumā ar ķieģeļiem rokās, lai protestētu pret nodokļu celšanu autortiesību atlīdzībām. Šo politiķu plānu dēļ kultūras darbinieki ir nopietni noraizējušies par savu finanšu stāvokli nākamajā gadā.

Uz jautājumu, vai šādā brīdī ir jātērē miljons eiro pētījumiem, Puntulis atbildēja, ka labāku laiku ir  grūti atrast un šai programmai bija jāparādās jaut pirms daudziem gadiem.

"Vakar daļa radošo cilvēku stāvēja ar ķieģeļiem rokā. Personīgi man tā bija ļoti neprasta sajūta. Ar cilvēkiem, ar kuriem es aizvakar stāvēju uz vienas skatuves, stāvēt aci pret aci un redzēt viņu rokā ķieģeli. Te ir atbilde – šāds pētījums ir patiešām nepieciešams," piebilda Puntulis.
31
Tagi:
Nauris Puntulis
Pēc temata
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Nodokļu palielināšana izrādījās MK "reveranss": budžetu sagaidīs ar "Nesaprašanas sienu"
Brīvības piemineklis

Zatlera iecere savāca vairāk nekā 40 000 eiro: Rīga ieraudzīs jaunu Mildas izgaismojumu

0
(atjaunots 08:25 24.10.2020)
Jauno Mildas izgaismojumu Rīgā varēs ieraudzīt 11. novembrī, Lāčplēša dienā: Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gaida Latvijas iedzīvotāju atsauksmes.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Brīvības pieminekļa Rīgā jaunā izgaismojuma izveidošanas ideja pieder bijušajam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram. Viņš nolēma, ka valsts galvenais monuments pazūd tumsā, reklāmu un ielu lukturu fonā, un organizēja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.

Tiesa, eksperti atzīmēja, ka Zatlera iecerētais projekts ar nosaukumu "Gaisma mūsu brīvībai" tehniski īstenot ir diezgan sarežģīti. Un tādēļ aptuvenā summa, kura būtu nepieciešama tā īstenošanai dzīvē, ir 500 tūkstoši eiro.

Pašlaik ir izdevies savākt vairāk nekā 41 tūkstoti eiro. Taču ieraudzīt pirmos rezultātus varēs jau 11. novembrī, Lāčplēša dienā, vēsta Rus.lsm.lv.

Arhitekts Austris Mailītis, kurš strādā pie projekta, pastāstīja, ka šobrīd tiek apzinātas detaļas, izstrādāta koncepcija un iesniegts tā saucamais minimālais projekts Būvvaldei.

Tas, ko cilvēki ieraudzīs 11. novembrī, nebūs beidzamais izgaismojuma variants. Būs iespēja atstāt fondam atsauksmes ar savu viedokli par projektu. Koncepciju grasās pilnveidot.

Atgādināsim, ka visu šo iecerējušais Zatlers atzīmēja, ka monuments, kurš Rīgas centrā atrodas jau vairāk nekā 80 gadus, nedrīkst naktīs kļūt neredzams, jo "naktī brīvība nepazūd".

0
Tagi:
Brīvības piemineklis
Pēc temata
KF vēstnieks Latvijā: oficiālā Rīga aizmirsa, kurš nosargāja Mildu
Latvijas eksprezidents vāc līdzekļus Brīvības piemineklim
Brīvība ar mirdzošām zvaigznēm Rīgā: startē Mildas izgaismošanas publiskā apspriešana