Mūziķis Eltons Džons. Foto no arhīva

Makrons pasniedza Eltonam Džonam Francijas augstāko godalgu

26
(atjaunots 19:02 22.06.2019)
Kopā Francijas prezidents un slavenais mūziķis aicināja visu pasauli turpināt cīņu pret AIDS visā pasaulē.

RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons pasniedza britu mūziķim Eltonam Džonam Francijas Goda Leģiona ordeni, vēsta Sputnik Gruzija.

Francijas prezidents un britu mūziķis izgāja Elizejas pils pagalmā, Goda Leģiona ordenis tika piestiprināts Eltona Džona uzvalkam. Viņu uzstāšanās video publicēts Makrona Twitter mikroblogā.

"Man ir ļoti liela mīlas saikne ar Franciju. Man šeit ir māja, vienmēr esmu mīlējis atbraukt uz šejieni, es mīlu franču kultūru, franču dzīves stilu un franču tautu. Un tā kā esmu mūziķis, šīs godalgas saņemšana mūzikas festivāla dienā dara to vēl īpašāku (man – red.)," pateica mūziķis.

Eltons Džons piebilda, ka cīņa pret AIDS, līdzīgi mūzikai, ir viņa kaisle jau daudzus gadus un atgādina par cilvēka gara neparasto spēku.

Arī Makrons uzstājās ar aicinājumu cīnīties pret AIDS, turpināt finansēt pētījumus un ārstēšanu, lai būtu iespējams palīdzēt katram cilvēkam. Viņš piebilda, ka šodien godalgu saņēmis "tas, kurš izveidojis unikālu fondu, kas savācis vairāk nekā 450 miljonus eiro AIDS apkarošanai".

"Pirms pieciem gadiem Francija kopā ar citām valstīm veica savu ieguldījumu starptautiska fonda tapšanā tieši AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, jo visur pasaulē AIDS, tuberkuloze un malārija pārņem miljoniem cilvēku," paziņoja Makrons.

Pēc viņa sacītā, "pateicoties starptautiskās sabiedrības dalībai, ir izdevies izglābt, sniegt palīdzību 27 miljoniem cilvēku". Makrons norādīja, ka nākamo trīs gadu laikā no šīm slimībām ir jāizglābj 16 miljoni cilvēku visā pasaulē. Tāpat prezidents uzsvēra nepieciešamību savākt vairāk nekā 13 miljardus eiro 110 dienu garumā līdz samitam, kurš notiks Lionā.

26
Pēc temata
Pētījums: 1800 cilvēki Latvijā nezina, ka viņiem ir HIV
Latvijā pieaug gan HIV saslimšanas līmenis, gan no AIDS mirušo skaits
Baidās nosodījuma: gandrīz 20% HIV inficēto Latvijā slēpj diagnozi no tuviniekiem
Latvijā ar HIV saslimst trīsreiz biežāk, nekā pārējā Eiropas Savienībā

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

79
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

79
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Alvis Hermanis

Neļaujiet viņiem kāpt uz galvas: Alvis Hermanis par vārda brīvību

64
(atjaunots 10:48 11.03.2021)
Atteikšanās no vārda brīvības ātri novedīs Latviju pie neatkarības zuduma, uzskata režisors Alvis Hermanis.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Režisors Alvis Hermanis apmeklējis Latvijas prezidentu un apspriedis ar valsts vadītāju situāciju vārda brīvības jomā.

Atgādināsim, ka februāra beigās Hermanis publicēja Facebook ētikas noteikumus Jaunā Rīgas teātra skatītājiem un darbiniekiem. Manifests radīja diskusiju un kritikas vētru, tāpēc režisors bija spiests savu viedokli pamatot. Taču skaidrojums drīz vien tika dzēsts no tīkliem, jo Facebook to uzskatīja par "naida valodu".

Šie notikumi ieinteresējuši prezidentu, un viņš uzaicināja Hermani uz tikšanos.

"Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks," režizors pastāstīja par savu vizīti pie valsts vadītāja.

"Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas," turpināja Hermanis. Pēc viņa domām, Latvijai draud neatkarības zudums.

"Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt, atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas  sabiedrību," konstatēja  Jaunā Rīgas teātra vadītājs.

Viņa ieskatā "tirāni ar jauno dogmu" pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas, uzskata Hermanis.

"Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru. Viss. Gaidam pavasari," publikāciju noslēdza pazīstamais režisors.

Prezidents nostājies vārda brīvības pusē

Pēc tikšanās Latvijas prezidenta vietnē parādījās preses relīze, kurā tāpat minēta vārda brīvības nozīme.

"Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, E. Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Atgādināsim, ka Hermanis nav vienīgais, kas saskāries ar sociālo tīklu cenzūru. Nesen pazīstamā latviešu rakstniece Māra Zālīte publicēja savā lapā Facebook slavinošu runu, kura izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Burtiski pēc pāris stundām sociālais tīkls to nodzēsa.

Daži komentatori uzskata, ka tas noticis tāpēc, ka Google tulkojuma algoritmam šķita: Kariņa uzvārds ir kara musināšana. Tomēr, pēc citas versijas, publikācija vienkārši saņēmusi lielu skaitu zādzību, ņemot vērā politiķa zemo popularitātes līmeni.

64
Tagi:
Egils Levits, vārda brīvība, Latvija
Pēc temata
"Kauns Latvijai": stājās spēkā spriedums par joka petīciju par pievienošanos Krievijai
"Mani jau ir dēvējuši par Latvijas Lukašenko": Latvijas IeM vadītāju šokē sociālie tīkli
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
Bayonet Strike, militārās mācības

ASV izsēdināja desantu Igaunijā pēdējo 25 gadu laikā lielāko mācību ietvaros

0
(atjaunots 10:16 09.05.2021)
Vairāk nekā 700 amerikāņu karavīri desantējās aerodromā Jarvas pagastā. Turpat tika nomesta kara tehnika un ekipējums.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Sestdien ASV armijas karavīri izsēdināja Igaunijā lielu desantu mācību "Swift Response" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba preses dienestu.

"Vairāk nekā 700 karavīri no ASV Gaisa desanta spēku 82. divīzijas desantējās Nurmsi apdzīvotās vietas aerodromā Jarvas pagastā. Tāpat tika nomesta militārā tehnika un ekipējums," teikts paziņojumā.

Igaunijas karavīri atzīmēja, ka lielākā daļa desantnieku nogādāti Igaunijā ar transporta lidmašīnām tieši no ASV. Desants tika izmests naktī reālajiem maksimāli pietuvinātos taktiskajos apstākļos. Desantēšanos novēroja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

8. maijā amerikāņu desantnieki helikopteros devās uz Centrālo poligonu.

Mācības apmeklēja ASV armijas Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Kristoferks M. Kavoli, 8. gaisa desanta korpusa komandieris ģenerālleitnants Maikls E. Kurilla un 82. gaisa desanta divīzijas komandieris ģenerālmajors Kristofers Donahjū.

5. maijā Igaunijā sākās mācības "Swift Response" – ASV mācību Eiropā "Defender Europe" elementu. Jāpiebilst, ka šīs ASV mācības ir lielākās 25 gadu laikā. Manevri notiks 16 Eiropas valstīs, tajos piedalīsies 28 tūkstoši karavīru.

Mācībās "Swift Response" tiek izspēlēta Eiropas aizsardzība krīzes situācijā. Manevros piedalās aptuveni 2500 Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri, ASV un Lielbritānijas kareivji, vairāk nekā 20 lidmašīnas un 25 helikopteri. Mācības noslēgsies 14. maijā.

0
Tagi:
militārās mācības, Igaunija, ASV
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
ASV armijas specoperācija "Defender Europe 2021" negarantē drošību Eiropai