Dziedātājs Sergejs Lazarevs

Sergejs Lazarevs: Eirovīzijā valda aizspriedumaina attieksme pret Krieviju

64
(atjaunots 11:45 19.05.2019)
Dziedātājs atgādināja, ka bija valstis, kas no jauna nevēlējās izskatīt Krievijas priekšnesumu, piemēram, Gruzija.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Dziedātājs Sergejs Lazarevs saskata zināmus aizspriedumus attiecībā pret Krieviju, kas ietekmē "Eirovīzijas" rezultātus un neļauj valstij uzvarēt konkursā, vēsta RIA Novosti.

"Eirovīzijas" fināls notika sestdien Telavivā, par uzvarētāja titulu cīnījās 26 valstu pārstāvji. Sergejs Lazarevs piedāvāja plašajai publikai savu priekšnesumu ar kompozīciju Scream un ieņēma trešo vietu.

Dziedātājs Dunkans Lourenss no Nīderlandes
© Sputnik / Владимир Астапкович

"Es nezinu, kas tāds jāizdara, lai Krieviju kaut kā... Es saskatu zināmus aizspriedumus, iespējams, pret Krievijas politiku, iespējams, pret valsti kā tādu... Lai arī, runājot par žurnālistiem, jānoņem cepure: šogad man daudz mazāk uzmācās ar politiskiem jautājumiem. Gan fani, gan mediji bija noskaņoti ļoti draudzīgi," teica Lazarevs žurnālistiem.

Mākslinieks piezīmēja, ka viņu lutinājusi publikas uzmanība, tāpēc šajā ziņā viņam pārmetumu nav. "Žūrija – iespējams, viņiem vienkārši nepatika, arī tas ir iespējams. Es nezinu, dalībnieki bija spēcīgi, daudzveidīgi, dažādi, konkurence šogad bija nopietna," teica Lazarevs.

Dziedātājs atgādināja, ka bija valstis, kas no jauna nevēlējās izskatīt Krievijas priekšnesumu, piemēram, Gruzija.

"Ļoti gribas paskatīties, kā balsoja skatītāji valstīs, kuru žūrijas mums deva 0 punktu," – teica Lazarevs.

"Eirovīzijas" konkurss jau trešo reizi noticis Izraēlā. Tā oficiālā atklāšana notika Telavivas centrā, kur 41 nacionālās delegācijas pārstāvji svinīgi soļoja pa "oranžo celiņu". Šī gada devīze – Dare To Dream, kas aicina uzdrošināties drosmīgi sapņot.

64
Pēc temata
Dunkana Lourensa triumfālais priekšnesums "Eirovīzijā"
Eirovīzija: favorīti un zaudētāji bukmeikeru vērtējumā
Dvēseles kliedziens: ar kādu dziesmu Lazarevs vēlas iekarot Eirovīzijas tiesnešu sirdis
Sers Eltons Džons, foto no arhīva

Eltona Džona bijusī sieva pieprasa no viņa trīs miljonus britu mārciņu

13
(atjaunots 16:24 25.07.2020)
Renāta Blauela paziņoja, ka bijušā vīra memuāru publikācijas novedušas pie uzmanības atjaunošanās par viņas dzīvi, kas savukārt kļuva par iemeslu nopietnām psiholoģiskām sekām.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Mūziķa sera Eltona Džona bijusī sieva izvirzījusi viņam prasību par 3 miljoniem britu mārciņu, apgalvojot, ka viņš ir pārkāpis viņu laulības šķiršanas vienošanos, iekļaujot viņu savos memuāros un biogrāfiskajā filmā "Rocketman", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Daily Telegraph.

Saskaņā ar avīzi, Eltona Džona bijusī sieva Renāta Blauela iesūdzēja tiesā 73 gadus veco mūziķi par "vairākkārtējiem un nepieņemamajiem" vienošanās pārkāpumiem, kuru pāris parakstīja 1988. gadā pēc četrus gadus ilgās laulības. Dokuments iekļāva punktu, kurš aizliedz ikvienam no viņiem apspriest savu laulību vai šķiršanās iemeslus.

Dokumentos Blauelas juridiskā komanda apgalvo, ka pēc šķiršanās viņa centās slēpt savu dzīvi no sabiedrības, tai skaitā mainot vārdu un ārējo izskatu, taču viņas dzīves un šķiršanās ar dziedātāju detaļas tika atklātas filmā un memuāros.

"Augstākminēto pārkāpumu rezultātā (viņas) tiesības uz privāto dzīvi tika pārkāptas… Viņa un viņas laulība nonāca uzmanības lokā un tika apspriestas presē," teikts Blauelas pretenzijā.

Свадьба Элтона Джона и Ренаты Блауэл, 14 февраля 1984 года
© AFP 2019 / 2017 / STF
Eltona Džona un Renātas Blauelas kāzas

Blauela pieprasa tiesas aizliegumu, lai novērstu informācijas atklāšanu nākotnē, kā arī segt zaudējumus, kuri, kā tiek apgalvots, sastāda aptuveni 3 miljonus britu mārciņu.

Mākslinieka puse noliedz vienošanās pārkāpšanu, apgalvojot, ka detaļas grāmatā, filmā un vienā publikācijā Instagram vietnē ir publiski pieejamas un ka līgums "skar tikai privātas un konfidenciālas tēmas".

Blauela paziņoja, iespējamie pārkāpumi noveduši pie uzmanības atjaunošanās par viņas dzīvi, kas savukārt kļuva par iemeslu nopietnām psiholoģiskām sekām.

13
Tagi:
Eltons Džons
Pēc temata
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Makrons pasniedza Eltonam Džonam Francijas augstāko godalgu
Eltons Džons svin 70. dzimšanas dienu

Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū

32
(atjaunots 23:07 20.06.2020)
Grieķija un Itālija kultūras attīstībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu, savukārt Latvija – vislielāko.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžeta izdevumi kultūrai izrādījušies visaugstākie ES, vēsta Eurostat.

2018. gadā ES valstis vidēji tērēja 1% sava budžeta kultūrai (ieskaitot izdevniecības un televīziju un radio). Šis rādītājs, laikam ejot uz priekšu, praktiski nemainās, tas bijis stabils kopš 2013. līdz 2018. gadam.

Taču starp dažādu valstu izdevumiem kultūrai pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, vislielāko daļu budžeta izdevumu kultūras mērķiem 2018. gadā piešķīra Latvija (2,8%), tai seko Ungārija (2,7%) un Igaunija (2,4%).

Viszemākie izdevumi kultūrai bijuši Grieķijā (0,3%), Kiprā (0,5%), Itālijā un Portugālē (0,6%).

Pēdējo piecu gadu laikā budžeta izdevumu kultūrai procenti ES valstīs nav īpaši mainījušies. Izņēmumu sastāda vienīgi Ungārija, kur šie izdevumi palielinājušies no 1,5% līdz 2,7%.

Pēdējo dažu dienu laikā plaši tiek runāts par kārtējo Latvijas Kultūras ministrijas projektu. Iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) un uzbūvēt tā vietā Rīgas koncertzāli. Daļu projekta līdzekļu plānots paņemt no palīdzības paketes kultūras nozarei 32 miljonu eiro apmērā.

32
Tagi:
kultūra
Pēc temata
Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes
Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

0
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

0
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē