Eirovīzijas uzvarētājs Dunkans Lourenss

Dunkana Lourensa triumfālais priekšnesums "Eirovīzijā"

54
(atjaunots 10:15 19.05.2019)
Holandietis Dunkans Lourenss izcīnījis uzvaru "Eirovīzijā 2019" saskaņā ar televīzijas skatītāju un profesionālās žūrijas balsojuma rezultātiem.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Vērienīgākais mūzikas šovs pasaulē – dziesmu konkurss "Eirovīzija" noslēdzies Telavivā sestdienas naktī. Šovā triumfējis holandietis Dunkans Lourenss. Saskaņā ar televīzijas skatītāju un profesionālās žūrijas balsojumu viņš apsteidzis visus konkurentus konkursa finālā.

Uzvaru "Eirovīzijā" mūziķim atnesusi paša sacerētā dziesma Arcade. Paskatieties mākslinieka priekšnesumu konkursa finālā.

Otro vietu konkursā ieņēmis itālis Mahmuds, trešo – Sergejs Lazarevs no Krievijas. Latvijas pārstāvji finālā neiekļuva.

Pateicoties Dunkana Lourensa uzvarai, "Eirovīzija 2020" notiks Nīderlandē. Informāciju par pilsētu, kurā aizritēs konkurss, sniegs Eiropas raidsavienība.

54
Pēc temata
"Eirovīzijā 2019" uzvarējis holandietis Dunkans Lourenss
Eirovīzija: favorīti un zaudētāji bukmeikeru vērtējumā
Dvēseles kliedziens: ar kādu dziesmu Lazarevs vēlas iekarot Eirovīzijas tiesnešu sirdis
Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Carousel

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

30
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

30
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Alvis Hermanis

Neļaujiet viņiem kāpt uz galvas: Alvis Hermanis par vārda brīvību

61
(atjaunots 10:48 11.03.2021)
Atteikšanās no vārda brīvības ātri novedīs Latviju pie neatkarības zuduma, uzskata režisors Alvis Hermanis.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Režisors Alvis Hermanis apmeklējis Latvijas prezidentu un apspriedis ar valsts vadītāju situāciju vārda brīvības jomā.

Atgādināsim, ka februāra beigās Hermanis publicēja Facebook ētikas noteikumus Jaunā Rīgas teātra skatītājiem un darbiniekiem. Manifests radīja diskusiju un kritikas vētru, tāpēc režisors bija spiests savu viedokli pamatot. Taču skaidrojums drīz vien tika dzēsts no tīkliem, jo Facebook to uzskatīja par "naida valodu".

Šie notikumi ieinteresējuši prezidentu, un viņš uzaicināja Hermani uz tikšanos.

"Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks," režizors pastāstīja par savu vizīti pie valsts vadītāja.

"Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas," turpināja Hermanis. Pēc viņa domām, Latvijai draud neatkarības zudums.

"Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt, atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas  sabiedrību," konstatēja  Jaunā Rīgas teātra vadītājs.

Viņa ieskatā "tirāni ar jauno dogmu" pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas, uzskata Hermanis.

"Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru. Viss. Gaidam pavasari," publikāciju noslēdza pazīstamais režisors.

Prezidents nostājies vārda brīvības pusē

Pēc tikšanās Latvijas prezidenta vietnē parādījās preses relīze, kurā tāpat minēta vārda brīvības nozīme.

"Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, E. Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Atgādināsim, ka Hermanis nav vienīgais, kas saskāries ar sociālo tīklu cenzūru. Nesen pazīstamā latviešu rakstniece Māra Zālīte publicēja savā lapā Facebook slavinošu runu, kura izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Burtiski pēc pāris stundām sociālais tīkls to nodzēsa.

Daži komentatori uzskata, ka tas noticis tāpēc, ka Google tulkojuma algoritmam šķita: Kariņa uzvārds ir kara musināšana. Tomēr, pēc citas versijas, publikācija vienkārši saņēmusi lielu skaitu zādzību, ņemot vērā politiķa zemo popularitātes līmeni.

61
Tagi:
Egils Levits, vārda brīvība, Latvija
Pēc temata
"Kauns Latvijai": stājās spēkā spriedums par joka petīciju par pievienošanos Krievijai
"Mani jau ir dēvējuši par Latvijas Lukašenko": Latvijas IeM vadītāju šokē sociālie tīkli
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
Daniels Pavļuts

Sociologs: Pavļuts ir izcils manipulators

0
(atjaunots 09:14 14.04.2021)
Veselības ministrs psiholoģiskā līmenī manipulē ar ministru prezidentu, kurš nevēlas iedziļināties situācijā, uzskata sociologs.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Rodas sajūta, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts manipulē ar premjerministru Krišjāni Kariņu un panāk sev izdevīgo lēmumu pieņemšanu, paudis sociologs Aigars Freimanis kanāla RīgaTV 24 raidījumā "Ziņu TOP 5".

Pagājušajā nedēļā Pavļuts pastāstīja par otrās dienesta pārbaudes rezultātiem saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumiem. Pēc pārbaudes pabeigšanas Veselības ministrijas valsts sekretārei Dainai Mūrmane-Umbraško tika izteikts rājiens par pārkāpumiem, bet attiecībā pret Valsts zāļu aģentūras direktoru (ZVA) Svenu Henkuzenu tika ierosināta disciplinārlieta, jo pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka viņš kļūdaini informējis valdības pārstāvjus par pieejamo vakcīnu apjomu.

Freimanim šī situācija izraisīja aizdomas.

"Šobrīd šī situācija ir dīvaina ar to, ka Veselības ministrija Pavļuta kunga vadībā mēģina kaut ko izmeklēt, un vakar sanāca tāda divbalsība, kas Saeimā tiek dibināta komisija, Pavļuta kungs ķeras sodīt ierēdņus Bet joprojām man ir tā sajūta, ka sistēma ir absolūti necaurspīdīga, tā sistēma ir ļoti korporatīva!" viņš teica.

Pēc viņa domām, Kariņš nevēlas iedziļināties vakcinācijas tēmā, un Pavļuts to izmanto.

"Skatoties valdības sēdes diezgan regulāri tiešraidē, man ir sajūta, ka Pavļuta kungs vienkārši manipulē ar Kariņa kungu, kurš neprot iedziļināties vai negrib iedziļināties. Manipulē psiholoģiskā veidolā. Viņš ir izcils manipulators, kā PR speciālists. Bija situācijas, kad pabeidzot sēdi, Kariņa kungs "uzvārās", un otrajā dienā les redzu virsrakstus, ka viņš pilnībā uzticas Pavļuta darbam," viņš saka.

Kā spilgtu manipulācijas piemēru Freimanis nosaucis līdzekļu piešķiršanu Vakcinācijas biroja darbam laikā, kad valstī nebija vakcīnu.

Lai gan vēl 15. martā Pavļuts ziņoja par vakcinācijas biroja reorganizāciju un to iekļaušanu Nacionālajā veselības dienestā, birojs joprojām ir Veselības ministrijas pakļautībā, un tā darbinieki turpina saņemt augstākas algas, nekā tas pieņemts valsts pārvaldē.

Pagājušajā nedēļā Latvijā tika plānots vakcinēt aptuveni 8 000 cilvēku dienā, bet patiesībā ikdienu tika izmantotas aptuveni 3 800 vakcīnas devu.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijas VDD ķersies pie "koviddisidentiem"
Pavļuts sola priekšrocības pret Covid-19 vakcinētām personām
Pat jūsu piedāvāto C vitamīna dražeju neņems: Ušakovs salīdzināja MK ar "Naša Raša"
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā