Alla Pugačova

Alla Pugačova svin jubileju: kāpēc Primadonna ir tik iemīļota

274
(atjaunots 11:29 15.04.2019)
Padomju un Krievijas dziedātāja, primadonna Alla Pugačova šodien svin 70. dzimšanas dienu. Viņas kolēģi pastāstīja, kādu iespaidu uz viņiem atstājusi dziedātājas daiļrade, par ko viņi vēlētos pateikties Pugačovai un kāpēc viņa tiek uzskatīta par Gagarinu šovbiznesā.

RĪGA, 15. aprīlis - Sputnik. Šodien Alla Pugačova svin jubileju, un par godu tai pēc divām dienām iznāks uz skatuves solo koncertā – pirmajā pēdējo desmit gadu laikā, pastāstīja Sputnik Moldova.

Iepriekšējo  jubileju viņa atzīmēja, aizejot no skatuves, bet šajā ir gatava atgriezties.

"Nekad nav bijis sajūtas, ka esmu atvērusi nepareizās durvis. Nē, viss ir pareizi, mani veda. Man vienkārši pavērās debesis. Man uzticēja šo lielo misiju. Es tikai gribēju kaut uz divām stundām kaut mazliet aplaimot kādu, un manā zālē vienmēr bija laimīgi cilvēki!" māksliniece grima pārdomās kādā intervijā.

Alla Pugačova ir dzimusi Maskavā 1949. gadā. Ar mūziku aizrāvusies kopš bērnības, pirmo reizi uz skatuves kāpusi 5 gadu vecumā. Pirmajās viesizrādēs dziedātāja devās 16 gadus vecumā.

Savas karjeras gaitā Pugačova ierakstījusi vairāk nekā 500 kompozīcijas, sekmīgi uzstājusies Krievijā un ārvalstīs. Miljoniem pielūdzēju dungo viņas hitus "Arlekīno", "Miljons rožu", "Sieviete, kas dzied", "Primadonna", "Madāma Broškina". Ko par viņu domā kolēģi? To lasiet RIA Novosti apskatā.

Gagarins estrādes mākslā

Ilgus gadus Alla Pugačova rāda piemēru, arī kolēģiem šovbiznesā, kuri runā par viņu ar milzīgu cieņu.

Pazīstamais dizaineris Igors Guļajevs, sens mākslinieces draugs, atzina, ka ļoti lepojas ar to, ka pazīst Pugačovu.

Laima Vaikule koncertprogrammā Laima tango stilā. 1998. gada 31. oktobris
© Sputnik / Дмитрий Коробейников

"No visas sirds vēlu viņai nodzīvot 100 gadus un visiem atkal pierādīt, ka nav bijis un nebūs neviena, kas varētu viņu pārspēt. Esmu dzīvojis, dzīvoju Pugačovas laikmetā, un lepojos ar to. Es iemīļoju rudmataino skuķi-huligāni, kopš parādījās dziesma "Pasēdēsim, pavaidēsim" un sapratu, ka gribu strādāt tāpat kā viņa. Gribas būt līdzās tādiem cilvēkiem, kāda ir Alla Borisovna, gribas tādiem līdzināties. Vienmēr esmu to teicis arī viņai pašai. Paldies vecākiem par audzināšanu, bet Pugačovai – par labu piemēru," atklāja dizaineris.

Viņš atzina, ka uzskata dziedātāju par Gagarinu, ko neviens nekad neapsteigs.

Dziedātājs Nikolajs Baskovs pastāstīja, ka Pugačovai nepatīk patētiski vārdi un ilgi apsveikumi. Viņš atzīmēja, ka māksliniece jau saņēmusi visas slavas dziesmas.

"Apsveicu jubilejā, dzīvosim tālāk!" teica dziedātājs.

Dziedātāja Valērija atcerējās, ka Allas Pugačovas daiļrade viņu zināmā mērā pamudinājusi izvēlēties profesiju.

"Bērnībā man bija maza skaņuplate ar dziesmu "Vasaras lietus". Ģeniāli. Un dziesmas no zelta repertuāra palikušas kopā ar mani uz visiem laikiem. Vēlu Allai Borisovnai veselību un visu, ko viņa pati vēlas. Cik jauki, ka viņa īsteno sevi kā māte, viņai ir burvīgi bērni, lielisks vīrs un tēvs Maksims (Galkins – red.), - tā ir liela laime," – piebilda māksliniece.

Kolektīva A’Studio dalībnieki uzskata, ka viņiem ļoti paveicies, jo liktenis viņiem dāvājis tikšanos ar Allu Pugačovu. Viņi pateicās māksliniecei par atbalstu radošā ceļa sākumā.

"Ar siltumu sirdī vienmēr atceramies mūsu viesizrādes Dziesmu Teātra sastāvā, Ziemassvētku tikšanās un mūsu jaunības zelta dienas Maskavā 90. gados! Jūsu dziesmas, Alla Borisovna, ir aplaimojuši vairāku paaudžu cilvēkus. Apsveicam no visas sirds jubilejā un vēlam laimi," – teica muzikanti.

Atgriešanās uz skatuves

Jubileju krievu estrādes primadonna svinēs ar grandiozu atgriešanos uz skatuves: 17. aprīlī Kremļa pilī notiks koncerts "Alla Pugačova. P.S.". 2010. gadā dziedātāja paziņoja, ka pārtrauc viesizrādes. Kopš tā laika viņa nav sniegusi nevienu solokoncertu.

Pielūdzēji izpirka biļetes, tiklīdz tās parādījās pārdošanā, lai arī biļetes bija nopērkamas tikai koncertu laukuma kasē. Informāciju par koncertu dziedātāja neizpauž. Ziemā tīmeklī parādījās divi jaunie mākslinieces hiti, kuri, domājams, skanēs Kremļa pilī. Dziesmu "Ko redzu, to dziedu" un "Padzīvo manā ādā" ieraksti tika publicēti YouTube.

Mūzikas kritiķis Aleksandrs Beļajevs uzskata, ka Allas Pugačovas atgriešanās uz skatuves būs spilgta. Viņš norādīja, ka kompozīcija "Ko redzu, to dziedu" izceļas ar pašironiju, bet kompozīciju "Padzīvo manā ādā" var uzskatīt par "firmas dziesmu", jo māksliniece tajā vēršas pie neredzama sarunbiedra.

"Allas Borisovnas un viņas ģimenes locekļu personīgā dzīve – vārda plašā nozīmē – tradicionāli ir pielūdzēju un mediju uzmanības centrā, tāpēc viņa laiku pa laikam kaut ko pastāsta mums dziesmā," teica Beļajevs.

Igors Guļajevs piezīmēja, ka ir absolūti pārliecināts par Pugačovas koncerta panākumiem, jo katru viņas uzstāšanos skatītāji sagaida ar sajūsmu.

Jebkura parādīšanās rada ažiotāžu

Krievu estrādes zvaigžņu galaktikā Pugačovai ir karalienes vieta: jebkura viņas uzstāšanās, intervija, parādīšanās ekrānā rada milzu ažiotāžu.

Viņa vēl joprojām daudz strādā, dažkārt vienkārši improvizē sev un saviem tuviniekiem. Īpaši zinātkāri pielūdzēji var sameklēt dažus ierakstus Maksima Galkina lapā Instagram.

Viņai ir viss: plašs darbu saraksts ar desmitiem hitu, liela ģimene un draugu pulks, patiesu pielūdzēju pūļi. Šķiet, it kā varētu pielikt punktu, taču ne: Pugačova atkal pārsteidz visus ar jaunu imidžu, strādā un gatavo fantastisku šovu. Tā ir viņas nozīmīgākā rakstura īpatnība – mīlēt to, ko darījusi visu savu mūžu.

274
Pēc temata
Vilsons paskaidroja, kāpēc Latvijā viņš iestudē izrādes un māca bērnus tikai krievu valodā
Džonijs Deps par apmelošanu iesūdz tiesā bijušo sievu
Dvēseles kliedziens: ar kādu dziesmu Lazarevs vēlas iekarot Eirovīzijas tiesnešu sirdis

Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū

30
(atjaunots 23:07 20.06.2020)
Grieķija un Itālija kultūras attīstībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu, savukārt Latvija – vislielāko.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžeta izdevumi kultūrai izrādījušies visaugstākie ES, vēsta Eurostat.

2018. gadā ES valstis vidēji tērēja 1% sava budžeta kultūrai (ieskaitot izdevniecības un televīziju un radio). Šis rādītājs, laikam ejot uz priekšu, praktiski nemainās, tas bijis stabils kopš 2013. līdz 2018. gadam.

Taču starp dažādu valstu izdevumiem kultūrai pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, vislielāko daļu budžeta izdevumu kultūras mērķiem 2018. gadā piešķīra Latvija (2,8%), tai seko Ungārija (2,7%) un Igaunija (2,4%).

Viszemākie izdevumi kultūrai bijuši Grieķijā (0,3%), Kiprā (0,5%), Itālijā un Portugālē (0,6%).

Pēdējo piecu gadu laikā budžeta izdevumu kultūrai procenti ES valstīs nav īpaši mainījušies. Izņēmumu sastāda vienīgi Ungārija, kur šie izdevumi palielinājušies no 1,5% līdz 2,7%.

Pēdējo dažu dienu laikā plaši tiek runāts par kārtējo Latvijas Kultūras ministrijas projektu. Iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) un uzbūvēt tā vietā Rīgas koncertzāli. Daļu projekta līdzekļu plānots paņemt no palīdzības paketes kultūras nozarei 32 miljonu eiro apmērā.

30
Tagi:
kultūra
Pēc temata
Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes
Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laima Vaikule, foto no arhīva

Ko slēpj Laima Vaikule? Vinokurs atklāja kopīgu noslēpumu

52
(atjaunots 13:01 30.05.2020)
Humorists Vladimirs Vinokurs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli, kura izraisīja sekotājos apmulsumu.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Krievijas skatuves mākslinieks Vladimirs Vinokurs publicēja savā Instagram profilā vairākas fotogrāfijas ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli.

Vienā no fotogrāfijām ir divi bērni – pavisam maza meitenīte un vecāks zēns, kuri tur viens otru aiz rokas. Savukārt vēl divās fotogrāfijās ir pieaugušie Vinokurs un Laima.

Humorists parakstīja savu publikāciju šādi: "Mēs ar Laimu draudzējamies daudzus gadus!! Mums pat Dzimšanas diena ir vienā dienā!!! Savukārt pa kreisi ir fotogrāfija Jūrmalā pirms "dažiem" gadiem! Satiku pludmalē meiteni, kopš tā laika nešķiramies!! Laima nav mainījusies, es esmu mazliet kļuvis pieaudzis!!"

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Владимир Винокур (@vladimir_vinokur)

Sekotāji ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka Vinokurs un Vaikule draudzējas kopš pašas bērnības. Komentāros cilvēki sāka rakstīt, ka iepriekš humorists stāstīja, ka satika Laimu, kad viņa uzstājās varietē Jūrmalā.

Patiešām, 2019. gada 31. marta Starhit.ru intervijā (skatuves mākslinieku dzimšanas diena) var atrast Vinokura atmiņas par to, ka ar Laimu viņi iepazinās leģendārajā Jūrmalas varietē "Jūras Pērle", kur viņš bija atbraucis uz viesizrādi.

Sekotāji šos vārdus neaizmirsa un tagad, iespējams, gaida humorista paskaidrojumus.

Vaikule piedzima 1954. gada 31. martā Cēsīs, taču kad Laimai palika 3 gadi, ģimene pārvācās uz Rīgu. Vladimirs Vinokurs piedzima 1948. gada 31. martā Kurskā.

52
Tagi:
Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV