Jevgeņijs Šabanovs

Kas bija gestapovieši "Rīgas šaurajās ielās" un citi izmeklēšanas noslēpumi

235
(atjaunots 10:25 27.02.2019)
Izmeklētājs Jevgēņijs Šabanovs atklājis profesionālos noslēpumus savu grāmatu lappusēs un intervijā Sputnik Latvija.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik, Jevgeņijs Ļeškovskis. Godājamā izmeklētāja Jevgeņija Šabanova grāmatas "Bloknots, pildspalva un pistole" un "Puiši, strādājam klusi" ir populāras ne tikai viņa dzimtenē, bet arī Krievijā.

Tās lasa gan rakstnieka kolēģi, gan kriminālās autoritātes. Patlaban autors domā par mākslas filmas un multiplikācijas scenārijiem producentiem Krievijā.

Книги Евгения Шабанова
Sputnik / IGOR MEIDEN
Jevgeņija Šabanova grāmatas

Pagājušā gadsimta 70. gados rīdzinieks Jevgeņijs Šabanovs absolvēja slaveno Milicijas augstskolu Tomskā, pēc tam vairāk nekā 35 gadus strādāja padomju Latvijas Kriminālizmeklēšanā, pēc tam – jaunās republikas Kriminālās policijas Organizētās noziedzības apkarošanas birojā.

Pirms dažiem gadiem vecuma dēļ Jevgeņijam Šabanovam draudēja kārtējā štatu samazināšana, tāpēc viņš darbu pameta un sāka rakstīt aizraujošas grāmatas, kurās apvienojas dokumentālistika, memuāri un klasiskais literārais detektīva žanrs.

Gestapovieši – pārģērbušies padomju izmeklētāji

Kad dienas gaismu ieraudzīja viņa pirmā grāmata "Bloknots, pildspalva un pistole", to ar interesi lasīja ne tikai bijušie kolēģi, bet arī noziedzīgās pasaules pārstāvji.

Lai arī stāstu izlase "no dzīves" ir literārs darbs, autors tajā bieži vien nav mainījis ne vārdus, ne uzvārdus, arī reālās lietas nav pārrakstījis. Daudzi grāmatā atpazinuši sevi, piemēram, tie, kas tēloja gestapoviešus filmā "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" un "pavadīja" labsirdīgo profesoru Pleišneru.

Tikai retais zina, ka viņu "veda" īsti padomju Kriminālizmeklēšanas darbinieki, kurus režisore Tatjana Lioznova lūdza notēlot nacistus. Viņai šķita, ka tikai īsti profesionāļi var notēlot īstus profesionāļus, ja runa ir par izsekošanu. Gestapoviešus "Rīgas šaurajās ielās" tēloja Kriminālizmeklēšanas nodaļas vecākais inspektors Ļaguševs un jaunākais inspektors Korotkovs.

Autora pirmās grāmatas tirāža veikalos Latvijā jau sen ir izpirkta. Tagad uz beigām iet arī otrā – "Puiši, strādājam klusi", kas, starp citu, nāca klajā pērn īsi pirms Starptautiskā grāmatu gadatirgus izstāžu centrā Maskavā. Abas grāmatas tapušas izdevniecībā Maskavas apgabalā un pēc tam izplatītas gan Latvijā, gan arī visā Krievijā.

Tas, par ko aizliegts rakstīt

Pulkvedis Jevgeņijs Šabanovs pastāstīja Sputnik Latvija, ka agrāk nav izdota neviena grāmata par Latvijas Kriminālizmeklēšanas un Kriminālpolicijas darbu. Kā noprotat, šīm struktūrām mazajā valstī reklāma ir lieka, arī cilvēki, kas šajās iestādēs strādā, publiska interese šķiet gluži nevajadzīga.

Pirmā stāstu izlase bija veltīta Kriminālizmeklešanas darbam 80. gados, otrā – darbam 90. gados, līdz 2004. gadam. Domājams, trešās grāmatas nebūs nemaz, jo informācija par daudzām lietām, ko izmeklēja operatīvais darbinieks Šabanovs, vēl ir slēgta.

Nora Ikstena
© Foto : из личного архива

"Kamēr strādāju IeM sistēmā, šo un to piezīmēju pats sev, domāju, ka reiz uzrakstīšu memuārus. Šāda tāda vēlme kaut ko uzrakstīt radās jau padomju gados. Toreiz pamēģināju kaut ko uzrakstīt, protams, par to, ko drīkstēja, un nosūtīju žurnāliem "Padomju milicija" un "Meklētājs". No turienes atnāca atbildes: sak, interesanti, taču publicēt to nevar, kāpēc, – to jums vajadzētu pašam saprast... Skaidra lieta. Vajag vēl pagaidīt un, protams, slīpēt ne tikai operatīvā darbinieka talantu," – atcerējās Šabanovs.

Viņš atklāja, ka Kriminālizmeklēšana pat IeM sistēmā bija gluži citāda pasaule, tā nav domāta visiem, tā sakot, tiem, kam patīk asas izjūtas, un vēl tiem, kam vienmēr gribējies aizstāvēt patiesību.

Londona bija tālu atpalikusi no padomju Rīgas

"Padomju gados Rīgas Kriminālizmeklēšanā tika izgudrots savā ziņā loti labs "velosipēds" – sistēma noziegumu sekmīgai atklāšanai. Ja pie mums tolaik atklāšana kritās zem 80%, to uzskatīja par pavisam sliktu darbu. Tad priekšniecībai ministrijā tā deva pa kaklu, ka bija pavisam traki. Pie tam mums vienmēr kā paraugu minēja "veiksmīgās rietumvalstis", piemēram, Angliju. Mēs tam ticējām. Taču man jau 80. gados pagadījās oficiālā noziegumu atklāšanas statistika Londonā gada laikā. Es biju mēms: tikai 9-13%. Bet pie mums – apmēram 80%. Lūk, kā!" – stāstīja izmeklētājs.

Viņš atgādināja, ka Rīgas Kriminālizmeklēšana bija slavena visā PSRS. Rīgu pat dēvēja par "kabatzagļu kapu". Bija labi noregulēts darbs ar zādzībām no dzīvokļiem, laupīšanu. Smago noziegumu atklāšanas līmenis dažkārt sasniedza 86%.

Tagad to ir grūti iztēloties, taču padomju gados Latvijā vispār nebija pasūtījuma slepkavību un reketa. Tādas narkotikas, kā kokaīns, heroīns te neparādījās, tikai "zālīte" un "salmiņš". Šabanovs atcerējās, kā 80. gados pirmo reizi tika aizturēta heroīna partija. Izcēlās skandāls pa visu PSRS: visa VDK tika sacelta kājās, attiecības tika skaidrotas CK līmenī.

"Taču pēc tam, kad Savienība beidzās, atnāca, tā teikt, muļķis un "velosipēdu" salauza. Sāka visu pārbūvēt, pārtaisīt. Rezultātā bija haoss. Protams, sistēma to kaut kā pārcieta. Taču... Agrāk pie mums strādāja šī darba fanātiķi, bet pēc tam cilvēku attieksme pret profesiju krasi mainījās," – ar nožēlu konstatēja Šabanovs.

Kā zagļi dalīja darbības teritoriju

Daudz kas vēl palicis nezināms. Padomju gados kriminālās pasaules tikumi bija ļoti stingri. Piemēram, kāds no cita Savienības reģiona nevarēja ierasties Rīgā un sāk "strādāt pa kabatām". Viņam bija jāsaņem pilsētas autoritāšu atļauja, citādi viņu vienkārši nogalinātu.

Toties ar Kaļiņingradu vienošanās bija citāda: ja kādu no vietējiem kabatzagļiem Rīgā piespieda pie sienas, viņš varēja bez atļaujas pastrādāt Kaļiņingradā. Un zagļi no turienes varēja "apciemot" Rīgu.

"Bet tagad, piemēram, uz Rīgu pastāvīgi brauc strādāt "pa mašīnām" lietuviešu zagļi. Pie tam vietējie brauc uz Lietuvu. Tagad ir cita Savienība – ES, un arī tajā ir savi noteikumi. Piemēram, mašīnu zādzību vai kabatu apzagšanas jautājumā. Pie mums galvenokārt brauc strādāt no bijušajām PSRS republikām vai sociālistiskās nometnes valstīm. Jā, vienu brīdi Krievija centās daudzus turēt, taču... Kad iesēdināja Ivanu Haritonovu, te bija divas galvenās kriminālās autoritātes. Viens no viņiem – Valērijs Berlins ar iesauku Čigāns. Viņi atteicās maksāt Krievijas kopkasē, tāpēc drīz viņus nogalināja. Berlinu uzspridzināja viņa mājas kāpņu telpā..." – atcerējās izmeklētājs.

Viņš pastāstīja, ka izrēķināšanās par likumpārkāpumiem kriminālajā pasaulē ir ātra, kā, piemēram, ar galveno Liepājas autoritāti, pilsētas "uzraugu" – Genādiju Dubrovinku (Goša Dubriks). Vienā brīdī viņš vienkārši pazuda. Stāsta, ka viņu novākuši starptautisko sindikātu pārstāvji. Baumo, ka caur Liepāju gājis narkotiku tranzīts no Eiropas un Krieviju, bet Dubrikam tas nav paticis, vai viņš vienkārši nav gribējis ar kādu dalīties.

Kad būs turpinājums?

Šabanova grāmatās aprakstītas daudzas lietas. Ir arī stāsts par divu maniaku – Staņislava Rogaļeva un Staņislava Jenoviča lietām un aizturēšanu Latvijā. Uz viņu sirdsapziņas ir liels skaits izvarotu un nogalinātu sieviešu. Šabanovs stāsta arī par kabatzagļiem, laupītājiem un sarežģītām slepkavībām.

Kolēģi labprāt lasa par izmeklētāju darbu, atpazīst sevi un vaicā, kad gaidāms turpinājums. Jevgeņijs Šabanovs īsi atbild, ka pagaidām vairāk neko nevar stāstīt. Tagad viņš domā par multiplikācijas scenāriju. Par ko būs multiplikācijas filma? Tas vēl ir noslēpums.

235
Pēc temata
Nāvīgā statistika: Latvijā palielinās smagu noziegumu statistika
Augs ekonomisko noziegumu apkarošanas efektivitāte Latvijā
Džonijs Deps

Fantastiskas būtnes

58
(atjaunots 14:46 29.12.2020)
Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu? Zvaigznes baidās.

Lielais video straumēšanas serviss "Netflix" dzēsis no savas bibliotēkas ASV filmas, kurās piedalījies Džonijs Deps. Iepriekš superzvaigzne izmesta no kinofranšīzes "Fantastiskās būtnes". Firma Dior plāno atteikties no reklāmas ierakstiem ar aktieri. Bēdīgi slavenā iznīcināšanas kultūra (cancel culture) nesen savos dzirnakmeņos samalusi Harija Potera "mammu" Džoannu Roulingu. Tomēr vismaz viņas romāni pagaidām nav aizliegti. Džoniju Depu pa tīro dzēš ārā no kultūras. Visā pasaulē iemīļotā aktiera kraha iemesls – bijušās dzīvesbiedres pretenzijas, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Ar ko viss sākās? Pirms dažiem gadiem Džonijs Deps pameta savu draudzeni – franču aktrisi Vanesu Paradī. Toreiz sabiedrība nebija viņa pusē. Paradī bija kopā ar Depu ilgus gadus, viņiem ir divi bērni, bet Deps pat nepapūlējās noformēt viņu attiecības. Tomēr gadās arī tā, un kādreizējais seksa simbols devās meklēt jaunu draudzeni. 

2015. gadā 51 gadu vecais mākslinieks apprecēja amerikāņu aktrisi, 28 gadus veco Emberu Hērdu. Līgava tālredzīgi parūpējās, lai laulības būtu noslēgtas Kalifornijā, kur šķiršanās gadījumā turīgāko partneri var burtiski izģērbt pliku.

Embera Hērda tādu iespēju garām nepalaida. Gadu vēlāk viņa nolēma šķirties, pie tam apsūdzēja vīru par alkoholismu un vardarbību. Pierādījumu nebija, tomēr pirmstiesas darījuma rezultātā no Džonija Depa piedzina septiņus miljonus dolāru.

Tajā pašā laikā Hērda pēkšņi kļuva par māju vardarbības cīnītāju ruporu. Viņa nāca klajā vadošajos medijos, kļuva par atzītu spīkeri sieviešu aizsardzības jomā, un vienlaikus iesniedza aizvien jaunas prasības pret bijušo dzīvesbiedru. Pēc visām izmaksām Džonijs Deps bankrotēja.

Mediji visā pasaulē vienbalsīgi stājās Emberas Hērdas pusē. Depu apsūdzēja par visiem nāves grēkiem. Tomēr fanāti juta līdzi, pat nīdēji pamazām mainīja attieksmi. Pārlieku uzskatāmi kļuva redzams, kā ar māju vardarbības apkarošanas lozungiem tiek iznīcināta talantīga cilvēka karjera un reputācija.

2019. gadā tiesu prasību izputinātais Deps iesūdzēja tiesā bijušo sievu. Viņš pieprasīja 50 miljonus par meliem un apsūdzēja Emberu vardarbībā. Viņu atbalstīja miljoniem cilvēku – šķita, ka beidzot pienācis brīdis mainīt tendenci un panākt taisnu tiesu vismaz vienam "baltajam cisseksuālajam vīrietim". Sociālos tīklus pārpildīja tēmturis "Taisnību Depam".

Tiesā aktieris iesniedza tēraudcietus pierādījumus. Tur bija video un audio ieraksti, kas liecināja: Hērda dzēra kā mūlis, piedzērusies, lamāja vīru pēdējiem vārdiem, mētājās ar visu, kas gadījās pa rokai, un sita viņu tā, ka Deps nakts vidū bēga prom no mājām. Sieviete iebiedēja vīru līdz nāvei. Tāpēc šķiršanās laikā viņš negribēja sievai neko pārmest – tā ir mājas vardarbības upura klasiska reakcija.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Nelīdzēja ne pierādījumi, ne advokāti. Tiesa Emberu Hērdu attaisnoja. Mazliet vēlāk – arī britu izdevumu The Sun, ko Deps apsūdzēja par apmelošanu. "Baltais cisseksuālais vīrietis" atkal izrādījās caurcaurēm vainīgs.

Bija tīrais sīkums viņu piebeigt. Masu sankcijas pret Depu izvērsās, neskatoties uz visiem kino skatītāju un Netflix abonentu protestiem.

Īpaši netaisnīgs šķiet lēmums dzēst no straumēšanas plartfomas filmas, kurās viņš piedalījies. Līdz ar "toksisko" Depu tiek sodīti arī viņa kolēģi – izcili režisori, lieliski aktieri. Pie kā vainīgi "Jātnieka bez galvas" vai "Karību jūras pirātu" radītāji. Tomēr arī viņus met mēslainē un atņem naudu.

Vēl joprojām nav saprotams, kā īsti tulkot vārdkopu "cancel culture". Ar kultūru tāda radošās elites labāko pārstāvju iznīcināšana nav saistīta ne mazākajā mērā. Vispareizāk – "tīrīšana".

Arī te pats galvenais ir morālais terors, kas rodas ap demonstratīvajām eksekūcijām. Džonija Depa kolēģi ar šausmām skatās uz notiekošo un saprot: viņi var būt nākamie iznīcināmo rindā,

Izrēķināšanās ar Depu padara skaidrāku to, kāpēc mūsdienu rietumvalstu zvaigznes labprāt sadarbojas ar kreiso režīmu un ļoti reti – un ļoti kautrīgi – žēlojas par jaunās cenzūras trakumiem.

Kāpēc Stīvens Kings bez ierunām pieļauj, ka kinematogrāfs ņirgājas par viņa darbiem? Kāpēc skaistā Elena Peidža pēkšņi ne no šā, ne no tā ierakstījusies starp transpersonām? Kāpēc Holivuda visus četrus gadus kā aptrakusi karoja pret prezidentu Trampu?

Patiesībā visas šīs zvaigznes, kas no tālienes izskatās tik elegantas un ietekmīgas, vienkārši ir nobijušās līdz nāvei. Kreisās inkvizīcijas murgi par to, ka grēku saraksts ir gandrīz bezgalīgs. Katru var saukt pie atbildības. Kustība MeToo bija tikai sākums.

Tagad pat nekas nav jādara – tevi tik un tā "iztīrīs". Visus izārstēs. Lieliskā dziedātāja Lana Dela Reja tika iznīcināta par pseidonīmu, ko viņa izvēlējās pirms daudziem gadiem. 85 gadus veco amerikāņu klasiķi Vudiju Allenu – par plikām apsūdzībām par uzmākšanos pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Jāpiebilst, ka amerikāņu trockisti savā radikālismā manāmi apsteidz klasiskos 20. gadu trockistus. Rietumos kreisajiem pat nav "ceļabiedru" institūta, kurā labākie kultūras meistari rada patvērumu boļševiku laikā. Spēkā ir princips "Kas nav ar mums, tas ir pret mums".

Tas viss ir saprotams. Boļševiki neliekuļoti pūlējās būvēt jaunu sabiedrību un jaunu kultūru. Šajā ceļā viņi atrada veselu domubiedru pulku. Ne velti padomju māksla 20. gados pārdzīvoja neticamu pacēlumu un uz neilgu laiku pat kļuva par zelta standartu visai pasaulei.

Rietumos kreisie radikāļi sev nosprauduši citu mērķi – iznīcināt! Ikviena vairāk vai mazāk spilgta personība kļūst par "jaunās normas" ienaidnieku. Tās iznīdē īpaši cietsirdīgi.

Kaut ko tādu prognozēja Dostojevska "Velni" personāžs savā "jaunās pasaules kārtības" versijā: "Visi ir vergi un verdzībā līdztiesīgi. (..) Augstākos talantus (..) padzen vai noslepkavo. Ciceronam nogriež mēli, Kopernikam izdur acis, Šekspīru nomētā akmeņiem..."

Pēdējā laikā morālā terora atmosfēra kultūras elitei kļuvusi tik neizturama, ka pat pie visa pieradušie, uz visu gatavie, īpaši ciniskie radošās klases pārstāvji no postpadomju telpas baidās braukt prom uz Rietumiem vai atgriežas no emigrācijas.

Šodien izredzes iekārtoties tur ir tikai "māksliniekam", kurš atklāti un nepārtraukti strādā Rietumu specdienestu labā un aizelsdamies reklamē vienīgo pareizo kārtību. "Brīvam māksliniekam" tur vairs nav, ko iesākt. "Brīvais mākslinieks" tur cieš badu vai sēž aiz restēm, gluži kā akcionists Pjotrs Pavļenskis.

Protams, nav iespējams normāli strādāt tādos apstākļos. Pat disciplinētie rietumu autori nespēs cept augšā šedevrus, ja ik brīdi domās, kā iztapt sievietēm, transpersonām, melnādainajiem, sarkanādainajiem, bodipozitīvajiem, genderfluīdiem un pārējām minoritātēm. Kolektīvie Rietumi zaudē gan savu lielisko mākslu, gan maigo spēku, kas reiz valdzināja simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē.

Mākslas patiešām ir žēl. Vajadzēs Krievijā saglabāt pēc iespējas vairāk aizejošās Rietumu kultūras artefaktu un aktīvāk aicināt ciemos "tīrīšanu" upurus. Tas taču ir lieliski, ja Lielajā teātrī dzied Plāsido Domingo, kurš vecumdienās arī kļuvis par cancel culture upuri. Kas to lai zina, varbūt atradīsies arī kāda loma Džonijam Depam...

58
Tagi:
ASV
Pēc temata
Simts sievietes nosodīja "naida vilni pret vīriešiem"
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Britānijā ārstus lūdz nesaukt grūtnieces par topošām mammām
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

45
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

45
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju