Dālija Truskinovska

"Krievu Dimā brunčos": Latvija padara Krieviju fantastiskāku

57
Maskava novērtējusi rīdzinieces Dālijas Truskinovskas talantu un piešķīrusi prestižu prēmiju par fantastiskās literatūras attīstību.

RĪGA, 15. novembris — Sputnik, Jevgeņijs Leškovskis. Pazīstamā Latvijas rakstniece Dālija Truskinovska, daudzu lielisku daiļdarbu autore visdažādākajos žanros – no dāmu avantūriskajiem romāniem līdz nopietniem vēsturiskajiem darbiem – saņēmusi vienu no prestižākajām literārajām prēmijām Krievijā "Par izcilu ieguldījumu pašmāju fantastiskās literatūras attīstībā". To piešķir Krievijas Rakstnieku savienība. Šo prēmiju saņēmuši, piemēram, Vladimirs Mihailovs, Kirs Buličovs, Vjačeslavs Ribakovs, Svjatoslavs Loginovs un Vladislavs Krapivins.

Dālija Truskinovska (viņas darbi nāk klajā ar pseidonīmu – Darja Pleščejeva) strādā Rīgā, taču grāmatas vienmēr nāk klajā Krievijā – jau kopš padomju laikiem. Un prēmija piešķirta par ieguldījumu Krievijas, vēl vairāk – krievu fantastikas attīstībā.

No fantastikas līdz realitātei nav nemaz tik tālu

Dāliju Truskinovsku daudzi pazīst kā vēsturiskā detektīva un piedzīvojumu romānu meistari – tāda "krievu Dimā brunčos". Viņas daiļradē ir gan virkne mūsdienīgu detektīvu un vēsturisku grāmatu – gandrīz monogrāfiju, gan vieglu dāmu romānu un daudz kā cita. Bieži vien krievu izdevēji mulst, kad runa ir par rakstnieces kārtējo darbu – kādā literārajā sērijā iekļaut, lai nebūtu žanru sajukuma.

Книги Далии Трускиновской
Sputnik / Игорь Мейден
Dālijas Truskinovskas grāmatas

Taču rakstnieces literārajā bagāžā goda vietu ieņem fantastikas un fantāzijas žanra darbi: "Šaitana zvaigzne", "Lus-a-Gard", "Bābeles dumiķi", "Karaliskās asinis", "Ksenija", "Nereāls", "Dverinda", "Siāmas eņģelis", "Mūks un kaķis", "Pasaka par akmens talismanu" utt. Autore strādājusi pie izdevniecību "Sņežnij kom" un "Veče" tematiskajiem literārajiem kopotajiem rakstiem, vada seminārus un atbalsta jaunos autorus.

Vārdu sakot Krievijas Rakstnieku savienības Ivana Jefremova vārdā nosaukto prēmiju Dālija Truskinovska nopelnījusi godam. Viņas kandidatūru prēmijai izvirzījis Vitālijs Piščenko – pazīstams krievu rakstnieks.

"Krievijas Rakstnieku savienības paspārnē strādā Fantastiskās un piedzīvojumu literatūras padome. Jau padomju laikos tā bija vissavienības, bet tagad – Krievijas padome. Reizi gadā tā piešķir prēmijas par dažādiem sasniegumiem, piemēram, par pērn publicēto labāko darbu, par tulkojumiem un tā tālāk. Savukārt, runājot par vispārējām nominācijām, piemēram, "Par ieguldījumiem", rakstnieki viens otru pazīst ne vienu vien gadu un balso "par vārdu" pēc kopējā, tā sakot, nopelnu apjoma literatūrā.

Manuprāt, lai arī tā nav naudas prēmija, tā ir daudz vērtīgāka nekā Nobela balva, jo pēdējo tagad biežāk piešķir politisku motīvu dēļ. Uzskatu, ka Krievijas Rakstnieku savienība strādā daudz godīgāk, nekā Nobela komiteja," – Sputnik korespondentam pastāstīja Dālija Truskinovska.

Ceļojums laikā: no Kurzemes līdz Kazahstānai

Jā, prēmija Dālijai Truskinovskai ir piešķirta, taču pagaidām rakstniece to vēl nav saņēmusi – darba ir daudz, laika – maz. Nesen viņa pabeidza grāmatu par Kurzemes vēsturi, ko drīz laidīs klajā izdevniecība "Veče" Maskavā. Tā nav ne fantastika, ne arī piedzīvojumi – tas ir liels un nopietns vēsturisks darbs, gandrīz monogrāfija. Pēc būtības, tas būs pirmais tik liela mēroga darbs par Kurzemes – senās hercogistes, nevis Latvijas tagadējā rajona – vēsturi, kas cieši saistīta ar visas Krievijas vēsturi.

Tāpat drīz klajā nāks arī romāns "Apkaltais liecinieks". Sižeta centrā – stāsts par to, kā arābu rikšotājs Smetanka savām acīm vērojis sazvērestības tapšanu pret imperatori Katrīnu. Sazvērestība atklāta, pateicoties ērzelim.

Patlaban Dālija Truskinovska strādā pie grāmatas par baleta vēsturi, pēc tam ķersies pie piedzīvojumu romāna ar vēsturiskiem pamatiem – par krievu un kazahu sakariem XVI gs. beigās. Pareizi, pamats ir vēsturisks, taču uz stingrās faktūras balstīts aizraujošs sižets. Starp citu, spriežot pēc visa, neviens Dālijas Truskinovskas kolēģis vēl nav ķēries pie šī vēstures perioda – ne nopietni vēsturnieki, ne piedzīvojumu žanra meistari, ne arī fantasti.

57
Pēc temata
Ar spalvu un zobenu: Rīgā atklāta Pikuļa vārdā nosauktā aleja
Sensācija Latvijas bestselleru grāmatu topā
Grāmatu izstāde Latvijā: ko palasīt
"Eironometnes – tikpat labi kā eiroremonts": jaunā antiutopija par krievu nākotni

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

61
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

61
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Alvis Hermanis

Neļaujiet viņiem kāpt uz galvas: Alvis Hermanis par vārda brīvību

62
(atjaunots 10:48 11.03.2021)
Atteikšanās no vārda brīvības ātri novedīs Latviju pie neatkarības zuduma, uzskata režisors Alvis Hermanis.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Režisors Alvis Hermanis apmeklējis Latvijas prezidentu un apspriedis ar valsts vadītāju situāciju vārda brīvības jomā.

Atgādināsim, ka februāra beigās Hermanis publicēja Facebook ētikas noteikumus Jaunā Rīgas teātra skatītājiem un darbiniekiem. Manifests radīja diskusiju un kritikas vētru, tāpēc režisors bija spiests savu viedokli pamatot. Taču skaidrojums drīz vien tika dzēsts no tīkliem, jo Facebook to uzskatīja par "naida valodu".

Šie notikumi ieinteresējuši prezidentu, un viņš uzaicināja Hermani uz tikšanos.

"Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks," režizors pastāstīja par savu vizīti pie valsts vadītāja.

"Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas," turpināja Hermanis. Pēc viņa domām, Latvijai draud neatkarības zudums.

"Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt, atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas  sabiedrību," konstatēja  Jaunā Rīgas teātra vadītājs.

Viņa ieskatā "tirāni ar jauno dogmu" pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas, uzskata Hermanis.

"Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru. Viss. Gaidam pavasari," publikāciju noslēdza pazīstamais režisors.

Prezidents nostājies vārda brīvības pusē

Pēc tikšanās Latvijas prezidenta vietnē parādījās preses relīze, kurā tāpat minēta vārda brīvības nozīme.

"Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, E. Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Atgādināsim, ka Hermanis nav vienīgais, kas saskāries ar sociālo tīklu cenzūru. Nesen pazīstamā latviešu rakstniece Māra Zālīte publicēja savā lapā Facebook slavinošu runu, kura izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Burtiski pēc pāris stundām sociālais tīkls to nodzēsa.

Daži komentatori uzskata, ka tas noticis tāpēc, ka Google tulkojuma algoritmam šķita: Kariņa uzvārds ir kara musināšana. Tomēr, pēc citas versijas, publikācija vienkārši saņēmusi lielu skaitu zādzību, ņemot vērā politiķa zemo popularitātes līmeni.

62
Tagi:
Egils Levits, vārda brīvība, Latvija
Pēc temata
"Kauns Latvijai": stājās spēkā spriedums par joka petīciju par pievienošanos Krievijai
"Mani jau ir dēvējuši par Latvijas Lukašenko": Latvijas IeM vadītāju šokē sociālie tīkli
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

0
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

0
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!