Intars Busulis

Busulis par Dziesmu svētkiem: krievi un latvieši dzied kopā un priecājas par dzīvi

75
(atjaunots 19:39 11.07.2018)
Līdz šim mūziķis Intars Busulis skeptiski vērtēja Dziesmu un deju svētkus, taču tagad uzskata, ka šis unikālais pasākums ir nepieciešams.

RĪGA, 10. jūlis — Sputnik. Iespēja piedalīties Dziesmu un deju svētkos dziedātājam, mūziķim un komponistam Intaram Busulim dāvāja vienu no emocionālākajiem brīžiem dzīvē. Par to viņš pastāstīja intervijā radio Mix FM.

Iepriekš Busulis Dziesmu svētkus vērtēja skeptiski, ņemot vērā milzīgos izdevumus, kuri saistīti ar šo pasākumu.

"Daudz par to domāju: cik tam naudas iztērēts, vai tas vispār ir vajadzīgs, vai nevarētu bez tā iztikt," – pastāstīja dziedātājs.

Taču viss mainījās, kad Busulim radās iespēja pašam piedalīties svētkos – šogad viņš dziedāja svinīgajā atklāšanas ceremonijā. Šo brīdi viņš nosauca par vienu emocionālākajiem savā mūžā.

"Tobrīd es aizmirsu visu, ko biju domājis un lasījis līdz šim. Šiem svētkiem vienkārši ir jābūt. Vairs nekur nav sastopams tik liels skaits cilvēku, kolektīvu ar krieviem un latviešiem, kuri visi kopā dzied, dejo, priecājas par dzīvi, valsti. Tas ir unikāls pasākums, ko nevar sabojāt neviens politiķis," – uzskata Busulis.

Svētku pasākumus tiešajā ēterā vēroja vairāk nekā pusmiljons skatītāju no Latvijas un citām valstīm. LTV tiešās translācijas skatījās 23 pasaules valstīs, "LMT straume" platformā – 61 valstī.

Iepriekš vēstīts, ka atradās cilvēki, kam Dziesmu un deju svētki nenozīmēja Latvijas tautu vienotības simbolu, daži tos izmantoja, lai kurinātu naidu un cīnītos par Rīgas nacionālo tīrību.

75
Pēc temata
Pataisīsim Rīgu atkal latvisku: nacionālpatrioti par Dziesmu un deju svētkiem
Vējonis cer, ka Latvijas Dziesmu un deju svētki izskanēs pa visu pasauli
Rīgas dome pastāstījusi, cik naudas iztērējusi Dziesmu un deju svētkiem

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

80
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

80
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Alvis Hermanis

Neļaujiet viņiem kāpt uz galvas: Alvis Hermanis par vārda brīvību

64
(atjaunots 10:48 11.03.2021)
Atteikšanās no vārda brīvības ātri novedīs Latviju pie neatkarības zuduma, uzskata režisors Alvis Hermanis.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Režisors Alvis Hermanis apmeklējis Latvijas prezidentu un apspriedis ar valsts vadītāju situāciju vārda brīvības jomā.

Atgādināsim, ka februāra beigās Hermanis publicēja Facebook ētikas noteikumus Jaunā Rīgas teātra skatītājiem un darbiniekiem. Manifests radīja diskusiju un kritikas vētru, tāpēc režisors bija spiests savu viedokli pamatot. Taču skaidrojums drīz vien tika dzēsts no tīkliem, jo Facebook to uzskatīja par "naida valodu".

Šie notikumi ieinteresējuši prezidentu, un viņš uzaicināja Hermani uz tikšanos.

"Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.

Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks," režizors pastāstīja par savu vizīti pie valsts vadītāja.

"Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis un būs pašiem jāizvēlas," turpināja Hermanis. Pēc viņa domām, Latvijai draud neatkarības zudums.

"Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt, atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.

Analizējot Latvijas situāciju - šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno "pareizās domāšanas" dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas  sabiedrību," konstatēja  Jaunā Rīgas teātra vadītājs.

Viņa ieskatā "tirāni ar jauno dogmu" pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas, uzskata Hermanis.

"Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru. Viss. Gaidam pavasari," publikāciju noslēdza pazīstamais režisors.

Prezidents nostājies vārda brīvības pusē

Pēc tikšanās Latvijas prezidenta vietnē parādījās preses relīze, kurā tāpat minēta vārda brīvības nozīme.

"Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements. "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, E. Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Atgādināsim, ka Hermanis nav vienīgais, kas saskāries ar sociālo tīklu cenzūru. Nesen pazīstamā latviešu rakstniece Māra Zālīte publicēja savā lapā Facebook slavinošu runu, kura izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Burtiski pēc pāris stundām sociālais tīkls to nodzēsa.

Daži komentatori uzskata, ka tas noticis tāpēc, ka Google tulkojuma algoritmam šķita: Kariņa uzvārds ir kara musināšana. Tomēr, pēc citas versijas, publikācija vienkārši saņēmusi lielu skaitu zādzību, ņemot vērā politiķa zemo popularitātes līmeni.

64
Tagi:
Egils Levits, vārda brīvība, Latvija
Pēc temata
"Kauns Latvijai": stājās spēkā spriedums par joka petīciju par pievienošanos Krievijai
"Mani jau ir dēvējuši par Latvijas Lukašenko": Latvijas IeM vadītāju šokē sociālie tīkli
"Reportieri bez robežām" nosodīja Latviju un Lietuvu par situāciju ar RT
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

0
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

0
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja