Intars Busulis

Busulis par Dziesmu svētkiem: krievi un latvieši dzied kopā un priecājas par dzīvi

73
(atjaunots 19:39 11.07.2018)
Līdz šim mūziķis Intars Busulis skeptiski vērtēja Dziesmu un deju svētkus, taču tagad uzskata, ka šis unikālais pasākums ir nepieciešams.

RĪGA, 10. jūlis — Sputnik. Iespēja piedalīties Dziesmu un deju svētkos dziedātājam, mūziķim un komponistam Intaram Busulim dāvāja vienu no emocionālākajiem brīžiem dzīvē. Par to viņš pastāstīja intervijā radio Mix FM.

Iepriekš Busulis Dziesmu svētkus vērtēja skeptiski, ņemot vērā milzīgos izdevumus, kuri saistīti ar šo pasākumu.

"Daudz par to domāju: cik tam naudas iztērēts, vai tas vispār ir vajadzīgs, vai nevarētu bez tā iztikt," – pastāstīja dziedātājs.

Taču viss mainījās, kad Busulim radās iespēja pašam piedalīties svētkos – šogad viņš dziedāja svinīgajā atklāšanas ceremonijā. Šo brīdi viņš nosauca par vienu emocionālākajiem savā mūžā.

"Tobrīd es aizmirsu visu, ko biju domājis un lasījis līdz šim. Šiem svētkiem vienkārši ir jābūt. Vairs nekur nav sastopams tik liels skaits cilvēku, kolektīvu ar krieviem un latviešiem, kuri visi kopā dzied, dejo, priecājas par dzīvi, valsti. Tas ir unikāls pasākums, ko nevar sabojāt neviens politiķis," – uzskata Busulis.

Svētku pasākumus tiešajā ēterā vēroja vairāk nekā pusmiljons skatītāju no Latvijas un citām valstīm. LTV tiešās translācijas skatījās 23 pasaules valstīs, "LMT straume" platformā – 61 valstī.

Iepriekš vēstīts, ka atradās cilvēki, kam Dziesmu un deju svētki nenozīmēja Latvijas tautu vienotības simbolu, daži tos izmantoja, lai kurinātu naidu un cīnītos par Rīgas nacionālo tīrību.

73
Pēc temata
Pataisīsim Rīgu atkal latvisku: nacionālpatrioti par Dziesmu un deju svētkiem
Vējonis cer, ka Latvijas Dziesmu un deju svētki izskanēs pa visu pasauli
Rīgas dome pastāstījusi, cik naudas iztērējusi Dziesmu un deju svētkiem

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

35
(atjaunots 09:21 10.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

35
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Sers Eltons Džons, foto no arhīva

Eltona Džona bijusī sieva pieprasa no viņa trīs miljonus britu mārciņu

13
(atjaunots 16:24 25.07.2020)
Renāta Blauela paziņoja, ka bijušā vīra memuāru publikācijas novedušas pie uzmanības atjaunošanās par viņas dzīvi, kas savukārt kļuva par iemeslu nopietnām psiholoģiskām sekām.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Mūziķa sera Eltona Džona bijusī sieva izvirzījusi viņam prasību par 3 miljoniem britu mārciņu, apgalvojot, ka viņš ir pārkāpis viņu laulības šķiršanas vienošanos, iekļaujot viņu savos memuāros un biogrāfiskajā filmā "Rocketman", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Daily Telegraph.

Saskaņā ar avīzi, Eltona Džona bijusī sieva Renāta Blauela iesūdzēja tiesā 73 gadus veco mūziķi par "vairākkārtējiem un nepieņemamajiem" vienošanās pārkāpumiem, kuru pāris parakstīja 1988. gadā pēc četrus gadus ilgās laulības. Dokuments iekļāva punktu, kurš aizliedz ikvienam no viņiem apspriest savu laulību vai šķiršanās iemeslus.

Dokumentos Blauelas juridiskā komanda apgalvo, ka pēc šķiršanās viņa centās slēpt savu dzīvi no sabiedrības, tai skaitā mainot vārdu un ārējo izskatu, taču viņas dzīves un šķiršanās ar dziedātāju detaļas tika atklātas filmā un memuāros.

"Augstākminēto pārkāpumu rezultātā (viņas) tiesības uz privāto dzīvi tika pārkāptas… Viņa un viņas laulība nonāca uzmanības lokā un tika apspriestas presē," teikts Blauelas pretenzijā.

Свадьба Элтона Джона и Ренаты Блауэл, 14 февраля 1984 года
© AFP 2019 / 2017 / STF
Eltona Džona un Renātas Blauelas kāzas

Blauela pieprasa tiesas aizliegumu, lai novērstu informācijas atklāšanu nākotnē, kā arī segt zaudējumus, kuri, kā tiek apgalvots, sastāda aptuveni 3 miljonus britu mārciņu.

Mākslinieka puse noliedz vienošanās pārkāpšanu, apgalvojot, ka detaļas grāmatā, filmā un vienā publikācijā Instagram vietnē ir publiski pieejamas un ka līgums "skar tikai privātas un konfidenciālas tēmas".

Blauela paziņoja, iespējamie pārkāpumi noveduši pie uzmanības atjaunošanās par viņas dzīvi, kas savukārt kļuva par iemeslu nopietnām psiholoģiskām sekām.

13
Tagi:
Eltons Džons
Pēc temata
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Makrons pasniedza Eltonam Džonam Francijas augstāko godalgu
Eltons Džons svin 70. dzimšanas dienu
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

0
(atjaunots 11:21 15.08.2020)
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Tā viņš nospraudis Latvijas viedokli par notikumiem kaimiņvalstī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter novērtēja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 9. augustā. Savu tvītu premjerts papildināja ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par divu Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, kas bija publicēts ceturtdien, 13. augustā.

Latvijas politiķis uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Viņš uzsvēra, ka "Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī".

Politiķis atgādināja, ka pirmdien, 17. augustā, valdības ārkārtas sēdē Latvijas politiķi lems par viedokli šajā jautājumā.

​Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs savā Twitter informēja, ka 14. augustā Eiropas Padomes sēdē ārlietu ministru līmenī valsts atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas Republikas amatpersonām.

Ceturtdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedāvāja Baltkrievijas valdībai starpnieka iniciatīvu, ko, pēc viņa vārdiem, atbalstījis Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš brīdināja: ja šī iniciatīva cietīs sakāvi, pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas Eiropas un nacionālās sankcijas. Taču jau piektidien, 14. augustā Nausēda informēja: viņaprāt, Aleksandrs Lukašenko vairs nav Baltkrievijas "leģitīmais līderis".

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju