Bērnu deju kolektīva uzstāšanās Daugavas stadionā

Vējonis cer, ka Latvijas Dziesmu un deju svētki izskanēs pa visu pasauli

98
(atjaunots 19:41 11.07.2018)
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atklājis XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētkus. Tos viņš uzskata par valsts nacionālās identitātes daļu.

RĪGA, 2. jūlijs — Sputnik. Rīgā svētdienas vakarā sākās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku nedēļa. Oficiālajā atklāšanas pasākumā tika godināti 48 virsdiriģenti un goda diriģenti, kā arī mākslinieciskie vadītāji, vēsta Mixnews.lv.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot svētku dalībniekus, pauda, ka caur laikiem un paaudzēm Latvija nesusi tai pašu dārgāko – dziesmu, deju un brīvību. Viņš klātesošajiem novēlēja būt stipriem un vienotiem, kā arī godam nest Latvijas karogu, tautas tērpus un lepni pārstāvēt ne tikai savu pilsētu un novadu, bet arī valsti.

Prezidents pauda cerību, ka svētku nedēļa Latvijā pārvērtīsies par visas tautas svētkiem, kas atbalsosies visā pasaulē, un pašu Latviju iedvesmos uz vēl vienu neatkarības simtgadi.

"Šie Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir skaistākā dāvana mūsu Latvijas simtgadē. Šī dāvana pulcēs kopā dažādas paaudzes un stiprinās mūsu garu. Novēlu, lai mēs ikviens sevī justu piederību Latvijai un varētu lepni teikt: "Es esmu Latvija!"," – pauda Vējonis.

Par to, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki veltīti Latvijas simtgadei, atgādināja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa atzīmēja, ka šie svētki kļūs par spēcīgākajiem notikumiem valsts simtgadei veltīto notikumu virknē.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka neatkarīgā Latvija dibināta ar dziesmu un ar dziesmu tā atguvusi brīvību.

Savukārt premjerministrs Māris Kučinskis atzīmēja, ka gājienā piedalījušies 45 tūkstoši dalībnieku no visas valsts.

Gājiens nacionālajos tērpos. Foto no arhīva
Sputnik / Oksana Dzadan

Svētku dalībnieku gājiens sākās Rīgā 11. novembra krastmalā un veda līdz Skonto stadionam, kur notika atklāšanas pasākums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas pašvaldība ieguldījusi svētku organizācijā vismaz 1,5 miljonus eiro. Rīgas vicemērs, Dziesmu un deju svētku Rīgas domes rīcības komitejas vadītājs Andris Ameriks pastāstīja, ka līdzekļi veltīti skolu pielāgošanai svētku dalībnieku izmitināšanai, pilsētas rotājumam, transporta izdevumu segšanai, kostīmu restaurēšanai un citiem tehniskiem jautājumiem. Pasākumā piedalās 322 kolektīvi.

Ziņots arī par drošības pasākumiem Dziesmu svētku laikā – svētku dēļ daudzu policistu atvaļinājumi tika pārcelti.

Jāpiebilst, ka biļetes uz Dziesmu un deju svētku galvenajiem pasākumiem izpārdotas 3. martā dažu stundu laikā. Sinoptiķi sola mainīgu laiku visā svētku nedēļā.

98
Pēc temata
Drošības policija saista Dziesmu un deju svētkus ar "draudiem no ārvalstīm"
Kādi laikapstākļi būs Dziesmu un deju svētku laikā
Rīgas dome pastāstījusi, cik naudas iztērējusi Dziesmu un deju svētkiem
Rīgas balle, foto no arhīva

Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"

57
(atjaunots 19:14 21.10.2020)
Covid-19 pandēmija netraucēja Latvijas elitei sapulcēties un atzīmēt "Rīgas balles" piecu gadu jubileju. Publiskās personas metās taisnoties.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. "Rīgas balles" piecu gadu jubileja, kura solīja sapulcēt kopā prestižāko Latvijas mūzikas un deju prēmiju un čempionātu laureātus, jaunos talantīgos skatuves māksliniekus, kā arī vadošo valsts mācību iestāžu studentus, notika 10. oktobrī, neskatoties uz pandēmiju.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

🎉🇱🇻🕺💃

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Izņemot jaunos talantus, izsmalcinātajos Melngalvju nama interjeros sapulcējas pazīstami Latvijas politiķi un skatuves mākslinieki. Lai nemulsinātu sabiedrību, dažas no pasākumā bijušajām publiskajām personām izdevumam Privātā Dzīve paskaidroja, kā kļuva iespējama šādas kopā sanākšanas sarīkošana koronavīrusa laikā, precīzāk, ierobežojumu laikā, kas ir saistīti ar epidemioloģisko situāciju, vēsta Rus.tvnet.lv.

"Rīgas balles" patronese ir dziedātāja Natālija Tumševica. Viņa atzinās, ka līdz pēdējam brīdim nebija pārliecināta par to, ka pasākums notiks.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Rīgas balle (@rigasballe)

Taču "izsprukt" tomēr izdevās. Jo vien dažas dienas pirms balles Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele paziņoja, ka līdz oktobra beigām visas dejas jau būs atceltas. Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzrakstīja vēstuli, kurā palūdza izvērtēt iespēju ievērot drošības pasākumus pasākuma rīkošanas gaitā.

"Tas, ka nedrīkstam balli rīkot, nebija teikts," uzsvēra Tumševica.

Eirodeputāts Andris Ameriks arī pacentās izskaidrot situāciju. Viņš atzina, ka "Rīgas balle" patiešām bija neordinārs notikums. Taču viņš personīgi dejoja tikai ar savu sievu, atbilstoši ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Un beigās no 300 cilvēkiem, kuri piedalījās ballē, kā viņš esot dzirdējis, neviens nav saslimis.

Labklājības ministrijas vadītāja Ramona Petraviča, kura viesojās ballē kopā ar vīru, godīgi atzinās, ka viņai "gribējās arī svētku brīžus".

Taču viņa atzīmēja, ka piesardzība ir jāievēro, un balles viesi to darīja, tomēr nevajag nonākt pie galējībām un ieslēgties mājās.

57
Tagi:
Rīga
 Puntulis

Ministram ir secinājumi pēc kultūras darbinieku piketa: nozari izpētīs par miljonu eiro

31
(atjaunots 23:27 22.10.2020)
Dienā pēc radošo aprindu pārstāvju protesta akcijas "Nesaprašanas siena" tika dots starts vērienīgam kultūras un mākslas nozares pētījumam, kuram valsts iztērēs miljonu eiro.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Ceturtdien, 15. oktobrī, tika dots starts vērienīgam Latvijas kultūras un mākslas nozares pētījumam. Plānots noskaidrot, kā kultūras kapitāls var efektīvāk kalpot par resursu stabilai valsts attīstībai, vēsta TV3.

Kultūra kā attīstības faktors

Valdība atbalstīja pētījumu programmu "Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" maijā. Kopējais finansējums trim gadiem ir miljons eiro.

"Joprojām ir izplatīts uzskats un stereotips par kultūru kā tikai patērējošo nozari un to, ka pētniecība nepieciešama galvenokārt lietišķās zinātnēs, lai radītu jaunus atklājumus, kas pārtaptu jaunās precēs. Kultūras ietekme ir daudz niansētāka," norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Viņš uzsvēra, ka kultūra ir jāsaprot – tās likumsakarības, ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību.

Projektu konkurss noslēdzās, uzvarēja Latvijas Kultūras akadēmija, kura veiks pētījumu ar partneriem. Rezultātus plāno izmantot kultūras politiku pamatnostādņu izstrādei, lai kultūras kapitāls varētu kļūt arī par ekonomisko kapitālu valsts attīstībai.

Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe atzīmēja, ka pētnieki aprakstīs kultūras un mākslas ekosistēmu, apkopojot faktus par tiem, kas tajā strādā, algu modeli, nodokļu režīmiem, kurus izmanto kultūras darbinieki.

Ar ķieģeļiem rokās

Par jauno pētījumu programmu paziņoja dienā pēc tam, kad radošo aprindu pārstāvji sapulcējās Doma laukumā ar ķieģeļiem rokās, lai protestētu pret nodokļu celšanu autortiesību atlīdzībām. Šo politiķu plānu dēļ kultūras darbinieki ir nopietni noraizējušies par savu finanšu stāvokli nākamajā gadā.

Uz jautājumu, vai šādā brīdī ir jātērē miljons eiro pētījumiem, Puntulis atbildēja, ka labāku laiku ir  grūti atrast un šai programmai bija jāparādās jaut pirms daudziem gadiem.

"Vakar daļa radošo cilvēku stāvēja ar ķieģeļiem rokā. Personīgi man tā bija ļoti neprasta sajūta. Ar cilvēkiem, ar kuriem es aizvakar stāvēju uz vienas skatuves, stāvēt aci pret aci un redzēt viņu rokā ķieģeli. Te ir atbilde – šāds pētījums ir patiešām nepieciešams," piebilda Puntulis.
31
Tagi:
Nauris Puntulis
Pēc temata
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Nodokļu palielināšana izrādījās MK "reveranss": budžetu sagaidīs ar "Nesaprašanas sienu"
Lielbritānijas BTR, foto no arhīva

Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas

0
(atjaunots 21:00 26.10.2020)
Latvijas un Lielbritānijas līgums par lietotu bruņumašīnu iegādi bija parakstīts jau 2014. gadā, un visas 123 mašīnas bija plānots piegādāt jau līdz 2020. gada aprīlim.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Latvijai piegādātas visas 123 kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Lielbritānijai saskaņā ar 2014. gadā noslēgto līgumu bija jāpiegādā valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz 2020. gada aprīlim, stāsta Mixnews.lv. Sagaidāma arī vēl viena bruņumašīna saskaņā ar 2019. gadā noslēgto līgumu.

Bruņumašīnu iepirkums izmaksāja Latvijas budžetam 250 miljonus eiro, pie tam patīk tehnika maksāja 40 miljonus, pārējie līdzekļi piešķirti infrastruktūrai, personāla apkalpošanai, bruņutehnikas munīcijai un apkalpošanai.

Pirmās mašīnas no partijas tika nogādātas valstī 2015. gada rudenī, visas bruņumašīnas tika aprīkotas ar prettanku raķešu kompleksiem.

Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka 116 armijas mašīnas piegādātas modernizētas, bet 7 bruņumašīnas, kas paredzētas Latvijas kara mehāniķu apmācībām, piegādātas bez kapitālā remonta.

Jāpiebilst, ka morāli novecojušas, pie tam vēl lietotas tehnikas iepirkumi no NATO partneriem, rada speciālistu neizpratni.

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija apturējusi vieglo un vidējo 4x4 mašīnu iegādi, kas izmaksātu valstij 200 miljonus eiro, - resors nolēmis pievērsties bruņumašīnu 6x6 Patria izstrādei un ražošanai. Tomēr projekts, kas sākotnēji tika iecerēts sadarbībā ar Somiju un Igauniju, nesen zaudējis savu partneri. Igaunija nolēmusi pārtraukt dalību projektā tā augsto izmaksu dēļ.

0
Pēc temata
Lielbritānija turpina savlaicīgi piegādāt Latvijai lietotus bruņutransportierus
Latvija saņēmusi lietotu bruņutehniku no Lielbritānijas
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem