islatvijas Dziesmu un deju svētki

"Laiks boikotēt": latvieši par bardaku ar Dziesmu un deju svētku pasākumu biļetēm

101
(atjaunots 11:38 06.03.2018)
Galvenais nacionālais notikums – Dziesmu un deju svētki – izrādījās skandāla epicentrā: milzīgās rindas pie kasēm, spekulācija ar biļetēm un pat hakeru uzbrukums.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Par vislasītāko un klausītāko brīvdienu ziņu kļuva kārtējo Vislatvijas Dziesmu un deju svētku biļešu pārdošanas starts.

Pasākums, kurš absolūti taisnīgi tiek uzskatīts par unikālu fenomenu un masveida mākslas šedevru, tradicionāli ir populārs ne vien visu Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī latviešu vidū, kuri dzīvo dažādās pasaules valstīs. Tādēļ krāšņāko koncertu biļetes tiek izpirktas pāris stundās.

Taču šogad latviešu masveida histērija ap Dziesmu un deju svētkiem, izskatās, sasniegusi karstāko punktu. Ažiotāža tika pakļauta izsmieklam, savukārt pārdošanas organizēšana asai kritikai.

Daži īpaši drosmīgi latviešu inteliģences pārstāvji pat piedāvājuši pasākumam izsludināt boikotu.

"Dziesmu un deju svētku biļetēm ir jābūt bez maksas. Ja, protams, nav mērķis nav cits. Savējiem uz vēlēšanām vajag naudu? Tik daudzās vietās nauda tiek izsviesta bezjēgā. Atkristu virkne izdevumu," — pauda domu Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs.

"Dziesmusvētku biļetēm varētu būt līdzīgs risinājums kā Vīnes filharmoniķu Jaungada koncertiem — gadu pirms pasākuma ir 2 mēnešu pieteikšanās laiks, tad izloze un rezultātu izziņošana martā. Nekādas nīkšanas ne īstā, ne virtuālā rindā," — piedāvājusi Marita Lāsmane.

"Jāsaņemas un jāsāk boikotēt pasākums. Turpinās šis ārprāts ar #dziesmusvētkubiļetes arī šogad. Pie kam, šo visu finansējam mēs ar saviem nodokļiem," — pauda sašutumu profesore un mediju pētniece Sandra Veinberga.

Uz ko profesorei uzreiz atbildēja, ka boikots nav problēma – biļešu taču jau vienalga nav.

"Izlēmām ar sievu šoreiz Dziesmu un deju svētkus nevērot klātienē. Baudām sestdienu.:)," — uzrakstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors. Tāpat viņš piebilda: "Ja skatos no pozitīvās puses uz jezgu ar biļešu pirkšanu, tad redzu, cik fenomenāli svarīgi latviešiem ir šie svētki! Unikāla parādība!"

"Un tomēr — apbrīnojama neprasme/nevēlēšanās atrisināt elementāro, lai katrs latvietis vismaz reizi mūžā redzētu @Dziesmu_svetki. Un visstiešāk tas skar tālāko reģionu iedzīvotājus," — atbildēja uz to Aigars Prūsis.

Pa mīci dabūjuši arī Nacionālās apvienības pārstāvji, kuri aktīvi dalījās sociālajos tīklos ar savām fotogrāfijām no rindām pēc Dziesmu un deju svētku biļetēm.

"Partijas biedri lepojas, ka viņu ministre nemāk noorganizēt biļešu pārdošanu, lai cilvēkiem nebūtu jāstāv rindā," — ironizē Mārtiņš Vanags.

Daudzi attiecās pret bardaku sakarā ar Dziesmu un deju svētku biļetēm ar humoru.

"Stāvot rindā pēc Dziesmu un deju svētku biļetēm tika nodibināti 4 kori, 2 deju kolektīvi un viens pūtēju orķestris, kā rezultātā nonākot pie kases lodziņa biļešu vietā tika izsniegtas Dziesmu un deju svētku dalībnieku kartes," — uzrakstīja Ģirts Greiškalns.

​"Jaunais @Dziesmu_svetki logo gatavs!" — lakoniski aprakstīja situāciju ar uzkārušos biļešu portālu Mārtiņš Tomsons.

Pēc pāris stundām sociālajos tīklos jau karsti tika apspriesti spekulanti, kuri piedāvāja biļetes uz Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu pēc astronomiskām cenām.

"​Alternatīvais tirgus ir vaļā! Tam bija nepieciešamas nieka trīs stundas," — padalījās ar sludinājumu no pārdošanas portāla Anastasija Tetarenko.

Taču vismazāk paveicies tiem, kam sistēma noņēma naudu par biļetēm, taču pašu biļeti tā arī neatsūtīja. Izrādījās, ka tādu arī bijis daudz.

"Atradu vienīgo @Dziesmu_svetki koncertu, kuru laikam neviens cits nepērk. Kaut kā iegāju no datora. Samaksāju.. un atklāju, ka laikam esmu tas uzbrucējs, par ko @BilesuParadize zino medijos. 100 + 7 eur savāca, no biļetēm, protams, ne miņas. Episki," — uzrakstīja Jānis Polis.

"Labrīt! Diemžēl kopš vakar vakara nekas nav mainījies, — BP nozaga no mana konta 107 eiro, biļešu nav. Kāpēc man jāraksta BP iesniegums, rakstīšu Valsts policijai par krāpniecību," — piebilda pie publikācijas tā arī savas Dziesmu un deju svētku biļetes nesagaidījusī Iveta.

Kā ziņo pasākuma rīkotāji, sestdien visas biļetes uz galvenajiem XXVI Vislatvijas Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem tika izpirktas dažu stundu laikā. Kasēs viens cilvēks drīkstēja iegādāties ne vairāk par četrām biļetēm, savukārt internetā ne vairāk par astoņām.

Galveno pasākumu, deju priekšnesuma "Māras Zeme" un "Zvaigžņu ceļā" koncerta ģenerālo mēģinājumu biļetes maksā no 7 līdz 45 eiro, pašu koncertu biļetes maksā no 15 līdz 65 eiro. Biļetes uz sadziedāšanos maksā 7 eiro. Vislētāk (no 2 līdz 10 eiro) maksā biļetes uz bērnu vokālo ansambļu koncertu un vokālo ansambļu koncertu "Laiku Viju gredzenā".

101
Pēc temata
Gandrīz izpārdotas biļetes uz Barišņikova jauno izrādi
Latvijā ir pārāk dārgas koncertu biļetes
Eirovīzijas organizatori pārdeva tūkstošiem biļešu uz neeksistējošām vietām
Biļete vienā virzienā: Busuli kritizē par piedalīšanos "Jaunā viļņa" žūrijā
Juvāls Nojs Harari

Laiž klajā viena no pasaulē ietekmīgākajiem domātājiem Juvāla Noja Harari jauno grāmatu

32
(atjaunots 18:10 23.11.2020)
Izraēlas vēstures profesora grāmatā tiek piedāvāts intelektuāls skats uz nākotnes jautājumiem: valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas izdevniecība "Jumava" laiž klajā populārā Izraēlas vēstures profesora, viena no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem, slaveno dižpārdokļu "Sapiensi: cilvēces īsā vēsture" un "Homo Deus: rītdienas īsā vēsture" autora J.N.Harari (Yuval Noah Harari) jaunāko grāmatu. Grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" veltīta šodienas problēmām: kas notiek modernajā pasaulē un kāda ir šo notikumu dziļākā jēga? Kādēļ liberālā demokrātija pārdzīvo krīzi? Ko darīt ar viltus ziņu epidēmiju? Kā nekļūt par datoru algoritmu vergiem? Galvenās grāmatā apskatītās tēmas uztrauc ikvienu domājošu mūsdienu cilvēku.

"Savā jaunākajā grāmatā mēģinu analizēt vispārīgas, globālas problēmas. Pētīt galvenos faktorus, kas šodien nosaka pasaules sabiedrības attīstību un kam, visticamāk, būs ietekme uz mūsu planētas nākotni. Šī grāmata nav vēsturisks naratīvs, tā runā par izaicinājumiem, problēmām un jautājumiem, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mans mērķis – likt lasītājam domāt, iesaistīt to mūslaiku svarīgāko tematu apspriešanā, " stāsta pats J.N.Harari.

Autors savā grāmatā piedāvā intelektuālu skatu uz nākotnes jautājumiem, piemēram, uz valsts politiku dažādās jomās, nodarbinātību, klimata, migrācijas jautājumiem. J.N.Harari skaidro lasītājam, ka iepriekš mēs dzīvojām vertikālā informācijas telpā, bet nākotnē situācija mainīsies un tam ir laicīgi jāgatavojas. Autora darbi visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru. Rakstnieka – futurologa prognozēs ieklausās Silīcija ielejas labākie vizionāri, un jau vairākus gadus J.N.Harari uzstājas Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Izdevniecība "Jumava" nodarbojas ar pasaulē ievērojamu grāmatu un darbu popularizāciju Latvijā. Novembra sākumā Rīgā tika aizvadīti J.N.Harari jaunās grāmatas atklāšanas svētki. Pasākuma gaitā notika paneļdiskusija, kuras centrālā tēma bija izglītības, zinātnisko un kultūras sakaru stiprināšana. Apgāda "Jumava" prezidents Juris Visockis iepazīstināja ar grāmatas tapšanas gaitu, uzteica tulkotājas darbu, partnerības nozīmi grāmatu izdevniecībā, autora atpazīstamību Eiropā. Jāuzsver, ka Juvāls Noja Harari ir Latvijā populārākais Izraēlas autors, par to liecina viņa pārdoto grāmatu rādītāji. Diskusijā aktīvi piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, kura uzsvēra abu valstu intelektuālo un kultūras sakaru nozīmīgumu.

J.N.Harari grāmata "21 lekcija 21. gadsimtam" jau ir pieejama visos lielākajos Latvijas grāmatnīcu tīklos: "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze", "Globuss" un citās grāmatnīcās.

Jaunākā informācija liecina par to, ka grāmata ir ļoti pieprasīta Latvijas grāmatu lasītāju starpā. Un Latvijā jau ir pārdoti vairāk nekā 1 000 eksemplāru. Grāmatā ir kļuvusi par īstu atklājumu Latvijas lasītājam un iekļuvusi vairākos lasītāko grāmatu sarakstos. J.N.Harari atgādina, ka grāmata kā cilvēku izpausmes veids nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila grāmatas atklāšanai veltītajā paneļdiskusijā uzsvēra, ka autora idejas šodien ir ļoti aktuālas. J.N.Harari bija pirmais autors, kuru viņa lasījusi ivritā. 2020. gadā viņš ziedoja vienu miljonu ASV dolāru Pasaules veselības organizācijai, lai atbalstītu cīņu pret Covid-19. Proti, J.N.Harari ir arī sabiedriskais darbinieks. Viņš ir vairāk populārs progresīvu uzskatu piekritēju vidū, nekā konservatīvo vidū. Vēstniece norādīja, ka autors savā grāmatā klāsta lasītājam idejas par to, ka šobrīd demokrātijas process tiek pārveidots, izmantojot jaunos digitālos instrumentus, un ir jāaizsargā demokrātiskie institūti, ņemot vērā jaunos informācijas laikmeta draudus, tostarp dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un sociālo mediju burbuļus.

32
Atkritumi

Kas uzstādījis atkritumu Lāčplēsi Rīgas kanālā

71
(atjaunots 16:23 19.11.2020)
Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē atkritumu šķirošanu, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Lāčplēša dienas priekšvakarā Rīgas kanālā parādījās neparasta instalācija – Lāčplēša divcīņa ar Melno bruņinieku, pie tam abi sāncenši tapuši no atkritumiem, vēsta telekanāla LTV raidījums "Rīta panorāma".

Instalācija nostiprināta uz plosta Rīgas kanālā starp Brīvības pieminekļa laukumu un Operu. Tā ataino eposa varoņu cīņu Daugavas krastā.

Noskaidrojies, ka skulptūru uzstādījis atkritumu izvešanas uzņēmums "Clean R". Ar leģendu par Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku uzņēmums aicināja cilvēkus padomāt par saviem patēriņa paradumiem, par lietām, ko izmetam, un atkritumu apjomu, ko radām.

Saskaņā ar instalācijas autoru ieceri, Lāčplēsis simbolizē vēlmi savest kārtībā apkartējo vidi, šķirot, pirkt tikai nepieciešamo, bet Melnais bruņinieks – sabiedrības nevaldāmo vēlmi pirkt vairāk, nekā tā spēj patērēt, patēriņa kultivēšanu un situāciju, kurā mēs paši noslīksim savos atkritumos. Tikai mēs paši varam izlemt, kas mūsos uzvarēs – labais un saprātīgais vai sliktais un nesātīgais.

Instalāciju var aplūkot līdz 20. novembrim. Pagaidām nav izlemts, kur tā atradīsies vēlāk.

Šī gada septembrī pie Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ieejas tika uzstādīta instalācija "Piemēslot nav māksla": tās autori ierosināja caur pilsētas atkritumu prizmu paskatīties uz latviešu grafiķa Riharda Zariņa ofortu "Mūža mežs".

Latvijas valdība cer, ka izdosies līdz 2035. gadam poligonos glabāt ne vairāk kā 10% radīto sadzīves atkritumu un pārstrādāt vismaz 65% savākto atkritumu.

71
Tagi:
atkritumi, Rīga
Pēc temata
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi
Ķīnieši ēdīs mazāk. Agrāk viņi izmeta atkritumos miljoniem tonnu pārtikas
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām