Fotokorespondents Andrejs Steņins

Sākas 2017. gada Andreja Steņina fotokonkurss

202
Jaunie fotogrāfi no visas pasaules var pastāstīt par sevi, demonstrējot darbus profesionālai žūrijai un plašam skatītāju lokam.

RĪGA, 22. decembris — Sputnik. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" speciālā fotokorespondenta Andreja Steņina dzimšanas dienā organizatori sākuši darbu pieņemšanu starptautiskajam fotokonkursam. Pieteikumu dalībai iespējams iesniegt konkursa portālā stenincontest.ru. Konkursā var piedalīties fotoreportieri vecumā no 18 līdz 34 gadiem.

Vērienīga iecere

Konkursu organizē starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē. Tas ir vienīgais starptautiskais fotožurnālistikas konkurss Krievijā, kas atklāj jaunus talantus un atbalsta jaunos profesionāļus.

© Ruptly .
Berlīnē tika demonstrēti Steņina konkursa uzvarētāju darbi

2017. gadā par balvām nāksies cīnīties četrās nominācijās: "Galvenās ziņas", "Sports", "Mana planēta" un "Portrets. Mūsu laika varonis". Pieteikties konkursam iespējams līdz 2017. gada 22. martam. Konkursa balvu fonds: 50, 35 un 25 tūkstoši rubļu par pirmo, otro un trešo vietu katrā nominācijā; 500 tūkstošus saņems Grand Prix ieguvējs. Jaunajiem fotožurnālistiem ļoti svarīga ir arī iespēja demonstrēt savus darbus Krievijā un citās valstīs.

"Steņina vārdā nosauktais starptautiskais konkurss dāvā jaunajiem fotoreportieriem no visas pasaules iespēju paziņot par sevi, novērtēt savus spēkus un saprast, kas visvairāk viņus satrauc viņu profesijā, pēc kā patiešām ir vērts tiekties," – pastāstīja starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" apvienotās fotoinformācijas direkcijas vadītājs Aleksandrs Štols.

Viņš atzīmēja, ka konkurss, kura žūriju veidos pasaules vadošie fotogrāfi un fotoeksperti, ne tikai atklāj jaunus talantus, bet arī dāvā iespēju auditorijai visā pasaule aplūkot viņu darbus.

2016. gadā konkursā piedalījās 6 tūkstoši darbu no 71 pasaules valsts. Uzvarētāju darbi tika izstādīti festivālos un izstādēs Maskavā, Stambulā, Keiptaunā, Šanhajā, Pekinā, Kairā, Berlīnē, Romā, Mariborā un Ļubļanā.

Konkursa Grand Prix saņēma itāļu fotogrāfs Danilo Garsija Di Meo, kurš demonstrēja fotogrāfiju sēriju par paralizēto meiteni Letīciju. Fotostāsts iekaroja žūriju, un galu galā tā varone devās savā pirmajā starptautiskajā ceļojumā – uz Krieviju, kur ieguva iespēju pastāstīt par sevi un iedvesmot daudzus, kuru dzīve līdzinās viņējai.

Jauniešu atbalsts

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē organizētais konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un piesaistīt sabiedrības uzmanību mūsdienu fotožurnālistikas uzdevumiem. Tā ir platforma jaunajiem fotogrāfiem – talantīgiem, jūtīgiem un atklātiem cilvēkiem, kuri pievērš mūsu uzmanību cilvēkiem un notikumiem līdzās.

2016. gadā konkurss notika ar lielāko Krievijas un starptautisko mediju, informācijas aģentūru un fotosabiedrību atbalstu. Konkursa galvenie informatīvie partneri: Krievijas valsts telekanāls "Rossija Kuļtura", informatīvais ziņu portāls KP.ru, informācijas portāls ŽurDom un portāls Russian Photo.

Par starptautiskajiem informācijas konkursa atbalstītājiem kļuvuši: ziņu aģentūra Askanews, ziņu aģentūra EFE, aģentūra ANTARA FOTO, mediju holdings Independent Media, ziņu aģentūra Notimex, televīzijas kanāls un portāls RT, The Royal Photographic Society, Shanghai United Media Group (SUMG), informācijas aģentūra Xinhua.

Nozaru informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: Fotogrāfijas akadēmija, aģentūra "GeoFoto", portāls Photo-study.ru, Maskavas Žurnālistu savienība, Studentu un jaunatnes mediju savienība, informācijas portāls YOung JOurnalists un festivāli PhotoVisa un "Fotoparāde Ugličā".

202
Pēc temata
Andreja Steņina fotokonkursā uzsākta balsošana tiešsaistē
Noslēgusies darbu pieņemšana Andreja Steņina fotokonkursam
Tuvojas noslēgumam Andreja Steņina vārdā nosauktā konkursa dalībnieku reģistrācija

Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū

27
(atjaunots 23:07 20.06.2020)
Grieķija un Itālija kultūras attīstībai tērē vismazāko valsts budžeta daļu, savukārt Latvija – vislielāko.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžeta izdevumi kultūrai izrādījušies visaugstākie ES, vēsta Eurostat.

2018. gadā ES valstis vidēji tērēja 1% sava budžeta kultūrai (ieskaitot izdevniecības un televīziju un radio). Šis rādītājs, laikam ejot uz priekšu, praktiski nemainās, tas bijis stabils kopš 2013. līdz 2018. gadam.

Taču starp dažādu valstu izdevumiem kultūrai pastāv manāmas atšķirības. Piemēram, vislielāko daļu budžeta izdevumu kultūras mērķiem 2018. gadā piešķīra Latvija (2,8%), tai seko Ungārija (2,7%) un Igaunija (2,4%).

Viszemākie izdevumi kultūrai bijuši Grieķijā (0,3%), Kiprā (0,5%), Itālijā un Portugālē (0,6%).

Pēdējo piecu gadu laikā budžeta izdevumu kultūrai procenti ES valstīs nav īpaši mainījušies. Izņēmumu sastāda vienīgi Ungārija, kur šie izdevumi palielinājušies no 1,5% līdz 2,7%.

Pēdējo dažu dienu laikā plaši tiek runāts par kārtējo Latvijas Kultūras ministrijas projektu. Iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) un uzbūvēt tā vietā Rīgas koncertzāli. Daļu projekta līdzekļu plānots paņemt no palīdzības paketes kultūras nozarei 32 miljonu eiro apmērā.

27
Tagi:
kultūra
Pēc temata
Levits: Latvija ātri atkopsies pēc krīzes
Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laima Vaikule, foto no arhīva

Ko slēpj Laima Vaikule? Vinokurs atklāja kopīgu noslēpumu

52
(atjaunots 13:01 30.05.2020)
Humorists Vladimirs Vinokurs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli, kura izraisīja sekotājos apmulsumu.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Krievijas skatuves mākslinieks Vladimirs Vinokurs publicēja savā Instagram profilā vairākas fotogrāfijas ar Latvijas dziedātāju Laimu Vaikuli.

Vienā no fotogrāfijām ir divi bērni – pavisam maza meitenīte un vecāks zēns, kuri tur viens otru aiz rokas. Savukārt vēl divās fotogrāfijās ir pieaugušie Vinokurs un Laima.

Humorists parakstīja savu publikāciju šādi: "Mēs ar Laimu draudzējamies daudzus gadus!! Mums pat Dzimšanas diena ir vienā dienā!!! Savukārt pa kreisi ir fotogrāfija Jūrmalā pirms "dažiem" gadiem! Satiku pludmalē meiteni, kopš tā laika nešķiramies!! Laima nav mainījusies, es esmu mazliet kļuvis pieaudzis!!"

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Владимир Винокур (@vladimir_vinokur)

Sekotāji ļoti izbrīnījās, uzzinot, ka Vinokurs un Vaikule draudzējas kopš pašas bērnības. Komentāros cilvēki sāka rakstīt, ka iepriekš humorists stāstīja, ka satika Laimu, kad viņa uzstājās varietē Jūrmalā.

Patiešām, 2019. gada 31. marta Starhit.ru intervijā (skatuves mākslinieku dzimšanas diena) var atrast Vinokura atmiņas par to, ka ar Laimu viņi iepazinās leģendārajā Jūrmalas varietē "Jūras Pērle", kur viņš bija atbraucis uz viesizrādi.

Sekotāji šos vārdus neaizmirsa un tagad, iespējams, gaida humorista paskaidrojumus.

Vaikule piedzima 1954. gada 31. martā Cēsīs, taču kad Laimai palika 3 gadi, ģimene pārvācās uz Rīgu. Vladimirs Vinokurs piedzima 1948. gada 31. martā Kurskā.

52
Tagi:
Laima Vaikule
Pēc temata
Vaikule izteica līdzjūtību kolēģiem Krievijā un pastāstīja, kādēļ šobrīd nevēlas dziedāt
Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

0
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

0
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF