Stīvens Sīgals un Vladimirs Putins

Stīvens Sīgals kļuvis par Krievijas pilsoni

174
(atjaunots 09:49 04.11.2016)
Vakar aktieris Stīvens Sīgals saņēmis Krievijas pilsonību. Atbilstošo dekrētu parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Amerikāņu aktieris un producents Stīvens Sīgals saņēmis Krievijas pilsonību. Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstītais dekrēts par amerikāņu aktiera un producenta Stīvena Sīgala uzņemšanu Krievijas pilsonībā publicēts Kremļa vietnē.

"Uzņemt Krievijas Federācijas pilsonībā Stīvenu Frederiku Sīgalu, dzim. 1952. gada 10. aprīlī Amerikas Savienotajās valstīs," – teikts dokumentā.

Iepriekš Sīgals, apmeklējot Dienvidu Sahalinsku starptautiskā kinofestivāla "Pasaules mala" pasākumu ietvaros, pavēstījis žurnālistiem, ka viņam ļoti patīk Krievija, Sahalīnā viņš saskata teicamu potenciālu uzņēmējdarbībai un nākotnē, iespējams, lūgs Krievijas pilsonību. Sīgala vectētiņš un vecmāmiņa ir dzimuši Krievijā – no Sanktpēterburgas uz dzīvi ASV viņi pārcēlās XX gs. sākumā.

Sīgals nav pirmais pazīstamais ārvalstu aktieris, kas saņēmis Krievijas pasi. 2013. gadā franču aktieris Žerārs Depardjē, ko neapmierināja nodokļu slogs viņa dzimtenē, tika uzņemts Krievijas pilsonībā. Dāvanā no Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova viņš saņēma dzīvokli Groznijā.

174
Pēc temata
Viss no saviem laukiem: Baltkrievijas prezidents cienā Stīvenu Sīgalu
Ar spilgtu šovu Kirgizstānā tika atklātas Vispasaules nomadu spēles
Atvērto durvju dienas Rīgas Cirkā, foto no arhīva

Paturiet to prātā: Rīgas cirks sniegs pēdējos priekšnesumus pirms slēgšanas

12
(atjaunots 11:42 02.09.2020)
Pirms slēgšanas uz ilgu rekonstrukciju Rīgas cirks organizējis savdabīgas Atvērto durvju dienas: cirka vadība preses konferencē pastāstīja par saviem plāniem un atklāja jaunumus.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik, Simona Aleksejeva. Atjaunotais cirks durvis vērs tikai 2023. gada sākumā. Tagad, uz atvadām, ikvienam ir iespēja apciemot vēsturisko ēku, kādu to atceramies kopš bērnības, un pavērot pēdējos priekšnesumus.

Цирковая гостиная будет работать до конца сентября
Sergey Melkonov
Cirka viesistaba tiks atklāta līdz septembra beigām

2., 3. un 4. septembrī cirka arēnā uzstāsies zviedru cirka apvienība "Kaaos Kaamos". Trīs vakarus pēc kārtas mākslinieki uzstāsies ar priekšnesumu "Aizmirsti Bābeli!" – akrobātisku stāstu par sasvstatpēju palīdzību, atbalstu un uzticēšanos centienos uzbūvēt visaugstāko torni. Trupa ir internacionāla – to veido zēni un meitenes no Vācijas, Francijas, Somijas un Zviedrijas.

Jauniešu uzstāšanās ir pēdējā iespēja ieraudzīt arēnu un aplūkot sienu zīmējumus gaitenī, kuros iemūžināti dresētāji, vingrotāji, klauni un akrobāti, kā arī četrkājainie mākslinieki – suņi, zirgi un tīģeri. Laba ziņa: visi zīmējumi tiks rūpīgi sanumurēti, demontēti un saglabāti kā vēsturisks mantojums.

Акробаты шведского коллектива Kaaos Kaamos репетируют последнюю постановку на арене Рижского цирка
Sergey Melkonov
Zviedru cirka "Kaaos Kaamos" akrobātu mēģinājums

Līdz septembra beigām ēkā strādās veikaliņš un informācijas centrs "Cirka viesistaba". Ieeja tajā ir no Merķeļa ielas. Te var nopirkt suvenīrus, inventāru žonglēšanai, iepazīties ar vēsturiskiem materiāliem un uzzināt, kādi ir grandiozie rekonstrukcijas plāni. Līdz 2023. gadam ēka paplašinās teritoriju un pārvērtīsies par supermodernu kvartālu, kas savienos Merķeļa un Alfrēda Kalniņa ielas. Piemēram, arhitektu birojs NRJA sarūpējis cirka kupolam papildu "cepurīti", lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti.

Коридор украшают картинки из жизни цирка
Sergey Melkonov
Gaiteni izrotā attēli no cirka dzīves

"Cirka viesistabā" pieejama informācija par Cirka skolas pasākumiem. Interesenti var tajā pieteikties – jaunajā mācību gadā laipni lūgti gan bērni, gan pieaugušie. Nodarbības notiks Pārdaugavā – cirka pagaidu telpās Zeļļu ielā 25 (bijusī LU Fizikas un matemātikas fakultāte). Jau šogad paralēli amatieru grupām tiks īstenota trīsposmu izglītības programma. Tā kļūs par pirmo soli pilnvērtīgas cirka izglītības vietējās infrastruktūras izveidei.

5. septembrī Rīgas cirkā no pl. 11:00 līdz 12:30 notiks ģimenes rīts. Tā vadītāji parādīs, kā manipulēt ar priekšmetiem, palīdzēs izgatavot žongliera inventāru un uzspēlēs ar apmeklētājiem gigantisku grīdas spēli "Cirks". Apmeklētājiem iepriekš jāpiesakās! Reģistrēties var turpat "Cirka viesistabā" vai "Cirka viesistabas" pasākumā Facebook.

Творческий директор Рижского цирка Мартиньш Киберс
Sergey Melkonov
Rīgas Cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Vai tiešām cirks klusēs līdz 2023. gadam? Nē, pēc pārvākšanās uz pagaidu telpām cirka vadībai ir papilnam radošu plānu. Iestudējumi tuvākajā laikā tiks demonstrēti ciemos – VEF Kultūras pilī un Rīgas Krievu drāmas teātrī. Piemēram, 13. un 14. novembrī Eiropas cirka nakts ietvaros Rīgā uzstāsies mākslinieks Monki no Nīderlandes, bet ziemas brīvdienās franču kolēģi Ea Eo parādīs "Kā sagaidīt citplanētiešus".

12
Tagi:
Rīgas Cirks
Pēc temata
Gaidāmas lielas pārmaiņas: Rīgas cirkam 130 gadi
Vējonis pasludināja likuma grozījumus par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu cirkā
Rīgas cirka fasādi nostiprinās par 350 tūkstošiem eiro
Rīgas cirks. Vai ēra beidzas?
Nāciju teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgēņijs Mironovs, foto no arhīva

Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā

34
(atjaunots 14:26 27.08.2020)
Skatuves mākslinieks Jevgēņijs Mironovs kopā ar Čulpanu Hamatovu divu nedēļu garumā Rīgā piedalīsies izrādes par Mihailu Gorbačovu mēģinājumos, savukārt oktobra vidū varētu notikt pirmizrāde.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Krievijas aktieris, Nāciju teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgēņijs Mironovs pēc valdības Latvijas Kultūras ministrijas oficiāla ielūguma ieradīsies Rīgā, lai piedalītos režisora Alvja Hermaņa izrādes par Mihailu Gorbačovu izmēģinājumos, pastāstīja pats Mironovs RIA Novosti intervijā.

Pēc Mironova sacītā, kopš marta izrādes izmēģinājumi notika tiešsaistē.

"Viņš (Alvis Hermanis – red.) un Čulpana (Hamatova – red.) Rīgā, es – Maskavā. Un rīt, astoņos no rīta, tā kā lidmašīnas nelido, vilcienu nav, es ar oficiālu Latvijas valdības un Kultūras ministrijas atļauju pašā spēkiem braucu līdz robežai. Tālāk šķērsoju robežu ar čemodānu. Un tas ir krietns gabals – puskilometrs. Un tur mežos mani gaidīs automobilis. Kā Štirlicu. Lūk šādos apstākļos mēs turpināsim izmēģinājumus," pastāstīja Mironovs.

"Es ļoti ceru, ka Alvis tomēr spēs atlidot. Nenāksies viņam iet caur mežiem, pļavām un kalniem. Ja viss būs normāli, pirmizrāde notiks oktobra vidū," pateica Mironovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka izrāde būs vairāk par Mihaila Gorbačova attiecībām ar viņa sievu Raisu, nevis par politiku.

"Jā, tas ir Raisas Maksimovnas, kuru atveido Čulpana, un Mihaila Sergejeviča attiecību stāsts. Taču, bez šaubām, aiz šī pāra stāv pasaules ģeopolitiskās izmaiņas. Teksts mums ir absolūti dokumentāls. Tas ir balstīts uz dažādu cilvēku atmiņām, tostarp paša Gorbačova atmiņām," pastāstīja Mironovs.

Iepriekš ziņots, ka Alvis Hermanis pavasarī bija ieradies Maskavā un tikās ar Mihailu Gorbačovu, lai apspriestu izrādi. Kā zināms, Hermanis ir iekļauts Krievijas melnajā sarakstā, un iebraukšana valstī viņam ir aizliegta, savukārt Gorbačovam jau ir 88 gadi, un veikt tālus braucienus viņam ir grūti. Lai tikšanās tomēr notiktu, Jevgēņijs Mironovs, pēc Hermaņa sacītā, pats personīgi lūdza KF prezidentam Vladimiram Putinam palīdzēt vīzas izsniegšanā. Valsts vadītājs, pēc Hermaņa sacītā, pakonsultējās ar FDD, nākošajā rītā pārzvanīja Mironovam un pateica: "Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt."

Pēc režisora teiktā, viņš sarunājās ar Gorbačovu divas stundas.

Kinoteātra apmeklētāji, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

"Un es to nekad neaizmirsīšu… Vispār kāpēc es nolēmu taisīt šo izrādi… Es nevēlos strīdēties ar Daini Īvanu (kustības "Atmoda" līderis, kura noveda Latviju pie neatkarības atjaunošanas – red.)… Es nenoliedzu viņa domas, ka bez Latvijas tautas tiekšanās pie neatkarības mēs to nepanāktu un t.t. Taču es vēlos pateikt, ka ja Gorbačovs toreiz nesāktu, tad daudzi tagadējie vadītāji Latvijā būtu docētāji un pasniegtu marksismu-ļeņinismu. Jo Padomju Savienība – tā bija tāda valsts, kurā viss bija atkarīgs no viena cilvēka," stāstīja Hermanis par saviem iespaidiem pēc tikšanās Bb.lv intervijā.

Pats Gorbačovs ar simpātiju attiecas pret Hermaņa darbu pie izrādes par viņa attiecībām ar sievu Raisu, pastāstīja Gorbačova fonda preses dienesta vadītājs Pāvels Palažčenko. "Protams, Mihails Sergejevičs ar simpātiju attiecas pret to, viņš pazīst cilvēkus, kuri ar to nodarbojas. Taču ir jāņem vērā, ka tas tomēr ir mākslinieciskais darbs," sacīja Palažčenko.

34
Tagi:
teātris, Alvis Hermanis, Jevgēņijs Mironovs
Pēc temata
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

0
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas