Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

85
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.

"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.

Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa

Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".

Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".

Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.

ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.

85
Tagi:
Peskovs, Krievija, ASV
Pēc temata
Kijeva atzinusi, ka gatavojas karot ar Krieviju. ASV prezidents apsolīja atbalstu
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Situācija pie skolas Kazaņā, kur notika apšaude

Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki

109
(atjaunots 18:36 11.05.2021)
Tatarstānas galvaspilsētā mācību iestādēs ieviests paaugstinātas drošības režīms, pēc apšaudes skolas apkaimē – kontrteroristiskās operācijas režīms.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Kazaņā apšaudē mācību iestādē gājuši bojā 9 cilvēki, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja reģiona ārkārtas dienesti. Divi skolēni gājuši bojā, izlecot pa trešā stāva logu.

Kazaņas 175. vidusskolā notikusi apšaude, kurā nogalināti 9, ievainots 21 cilvēks. Likumsargi ierosinājuši krimināllietu un turpina izmeklēšanu.
Provizoriskie dati liecina, ka apšaudi sarīkojis skolas bijušais absolvents. Viņš ir aizturēts.

Ar evakuētajiem bērniem strādā psihologi, organizēts "karstās līnijas" darbs.

Visās mācību iestādēs pilsētā pastiprināti drošības pasākumi.

Iepriekš ziņu aģentūras vēstīja: no rīta Tatarstānas policija saņēma ziņu par to, ka 175. skolā dzirdama apšaude. Uzbrukums notika mācību laikā, šāvēji bija vairāki.

Ārkārtas situācijas vietā ieradās vairāk nekā 20 ātrās palīdzības brigādes. Skolas apkaimē ieviests kontrteroristiskās operācijas režīms. Ierosināta krimināllieta.

Traģēdijas vietu apmeklēja Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs, veselības ministrs Marats Sadikovs un prokurors Ilduss Nafikovs.

"Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteica līdzjūtību par traģēdiju Kazaņā.

"Ļoti skumjas ziņas no Kazaņas. Izsaku patiesu un dziļu līdzjūtību šajā briesmīgajā noziegumā bojā gājušo vecākiem un ģimenēm. Novēlu pēc iespējas ātrāk atgūt veselību visiem cietušajiem," politiķis uzrakstīja savā lapā Facebook.

Ēkā turpinās operatīvās darbības. Sociālajos tīklos publicē uzņēmumus, domājams, no Kazaņas skolas telpām

109
Tagi:
bērni, skola, terorakts, Krievija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

"Neonacisms paceļ galvu Baltijā": Putins izteicās par "nepiebeigtajiem slepkavām"

37
(atjaunots 09:31 11.05.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā 9. maija Uzvaras parādē Maskavā atgādināja, kā brieda nacisms, kā aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi un brīdināja par tālaika šausmu atkārtošanās risku.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parāde par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā apsveica valsti lielajos svētkos un norādīja, kādu iemeslu dēļ Krievija un pasaule nedrīkst piemirst šo dienu.

Uzvaru Lielajā Tēvijas karā Putins nosauca par kolosāli vēsturiski nozīmīgu visas pasaules likteņos. Prezidents norādīja, ka Krievijā tie ir svēti svētki, jo tā ir radnieciska cilvēkiem, kuri sakāva, salauza nacismu, tā ir uzvarētāju paaudzes mantiniece.

Viņš pauda dziļu pateicību veterāniem, kuri pierādīja: kopā var sasniegt pat to, kas šķiet neiespējams, izcīnot neapšaubāmo Uzvaru un padarot 1945. gada 9. maiju slavenu gadu simteņiem uz priekšu.

"Mēs vienmēr paturēsim prātā, ka šo izcilo Varoņdarbu paveica padomju tauta, kas pašā smagākajā kara laikā, izšķirošās cīņās noteica iznākumu cīņā ar fašismu. Mūsu tauta bija viena, viena smagajā varonības un upuru ceļā pretī uzvarai. Tā cīnījās uz dzīvību un nāvi uz robežām, smagās cīņās uz zemes, jūrā un debesīs. Visu tautību un ticību cilvēki cīnījās par katru dzimtās zemes pēdu. Par Piemaskavas laukiem, Karēlijas klintīm un Kaukāza pārejām. Par Vjazmas un Novgorodas mežiem, par Baltijas un Dņepras krastiem, par Volgas un Donas stepēm," paziņoja Putins.

Krievijas vadītājs savā runā atgādināja, ka šogad aprit 80 gadi kopš Lielā Tēvijas kara sākuma, kad ienaidnieks uzbruka PSRS, iebruka šajā zemē, "lai slepkavotu, sētu nāvi, sāpes, šausmas un neaprakstāmas ciešanas, vēlēdamies gāzt ne tikai politisko iekārtu, padomju sistēmu, bet arī likvidēt PSRS kā valsti, kā nāciju, noslaucīt tautas no zemes virsas."

Возложение венка и цветов к Могиле Неизвестного Солдата у Кремлевской стены
© Sputnik / Михаил Метцель
Ziedu nolikšana pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā

"Atbildei uz nacistisko ordu iebrukumu kļuva vispārēja, draudīga, nepārvarama vēlme atvairīt iebrukumu, darīt visu, lai ienaidnieks tiktu sakauts, lai noziedznieki, slepkavas saņemtu taisnīgu un nenovēršamu sodu. Padomju tauta izpildīja svēto zvērestu, nosargāja dzimteni un atbrīvoja Eiropas valstis no brūnā mēra," uzsvēra Putins.

Viņš teica, ka karš sagādājis tik daudz bēdu un asaru, ka nav iespējams to aizmirst, nav piedošanas tiem, kuri no jauna lolo agresīvus plānus.

"Gandrīz gadsimts atdala mūs no notikumiem, kad Eiropas centrā auga nacistiskā zvēra nekaunība, aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi, itin vienkārši tika lauzti līgumi, kuru mērķis bija apturēt pasaules kara tuvošanos. Vēsture liek izdarīt secinājumus un gūt mācību, taču diemžēl daudz ko no savas izcilības murgainās teorijas pārņemto nacistu ideoloģijas atkal mēģina likt lietā. Un ne tikai dažādi radikāļi un starptautisko teroristu grupējumi.

Šodien mēs redzam nepiebeigto slepkavu un viņu sekotāju pulcēšanos un mēģinājumus sagrozīt vēsturi, attaisnot noziedzniekus, kuru rokas ir simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju asinīs. Mūsu tauta pārāk labi zina, pie kā tas ved. Katra ģimene svēti glabā atmiņā tos, kuri izcīnīja Uzvaru. Un mēs vienmēr leposimies ar viņu varoņdarbu. Krievija konsekventi aizstāv starptautiskās tiesības, taču pie tam mēs stingri sargāsim savas nacionālās intereses – nodrošināt mūsu tautas drošību," teica prezidents uzrunas noslēgumā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja Putina vārdus par nepiebeigtajiem slepkavām. Radio "Govorit Moskva" ēterā Peskovs konstatēja: nav noslēpums, ka neonacisms paceļ galvu Ukrainā un Baltijas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šīs izpausmes ir acīmredzamas un ar to cenšas cīnīties Eiropa, tomēr Krievijai notiekošais nav pieņemams principā.

Jāpiebilst, ka 8. maijā, Eiropas dienā Latvijas prezidents Egils Levits apgalvoja, ka Latvija vispār neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā un pie tam cietusi teju vai vairāk nekā visas citas valstis.

37
Tagi:
neonacisms, Uzvaras diena, Baltija, Putins
Pēc temata
Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā Maskavā
Debesis virs Maskavas iekrāsojās Krievijas karoga krāsās: Uzvaras gaisa parādes mēģinājums
  COVID-19

Linkaits aicina atcelt pašizolāciju un Covid-19 testus vakcinētiem ceļotājiem

0
(atjaunots 08:26 13.05.2021)
Tālis Linkaits uzskata, ka Latvijā ir jāievieš nosacījums, ka vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāievieš nosacījums, ka, iebraucot valstī, vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, tādējādi pielāgojot šo nosacījumu Igaunijā un Lietuvā ieviestajām prasībām, paziņojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, raksta Press.lv.

Ministrs norādīja, ka pretējā gadījumā rodas absurda situācija, kad vakcinēts Latvijas pilsonis drīkst bez ierobežojumiem ieceļot Igaunijā, bet pēc atgriešanās Latvijā viņam jāuzrada tests un jādodas pašizolācijā.

Satiksmes ministrs norādīja, ka līdzīga kārtība ir spēkā daudzviet Eiropā, piemēram, Dānijā, Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, kā arī tuvākajā laikā šādu kārtību plānots noteikt Austrijā. "Šāda regulējuma ieviešanu Latvijā nevajadzētu atlikt, ņemot vērā arī to, ka skaidra atvieglojumu kārtība būs papildu motivācija iedzīvotājiem vakcinēties," sacīja Linkats.

Tāpat viņš piebilda, ka šāda kārtība atbilst Eiropas Komisijas 3. maijā publicētajām rekomendācijām attiecībā uz iebraukšanu no trešajām valstīm un nebūtisku ceļojumu ierobežojuma atcelšanu.

Patlaban pēc iebraukšanas Latvijā nav nepieciešams ievērot pašizolāciju tikai atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna - valstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 50.

Atgādinām, ka 17. martā Eiropas Komisija ierosināja ļaut Eiropas Savienībā ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem, turklāt vakcīnām jābūt ES atzītām.

Tāpat plānots ieviest jaunu ārkārtējo instrumentu, kas ļautu strauji ierobežot ieceļošanu no valstīm, kur strauji pieaug inficēšanās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"