Ziemeļu jūras ceļš

No ekoloģijas līdz Ziemeļu jūras ceļam: jauna Arktikas attīstības programma Krievijā

43
(atjaunots 13:02 04.04.2021)
Projekta mērķi: paātrināt teritoriju attīstību, kas veido Krievijas Arktisko zonu, un palielināt to ieguldījumu ekonomikā.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Krievijā pieņemta jauna Arktikas attīstības programma. Līdz 2024. gadam plānots ieguldīt Arktiskās zonas sociāli ekonomiskajā struktūrā vairāk nekā 19.5 miljardus rubļu, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz RIA Novosti.

Programmai pamatus licis 2020. gada martā Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrēts "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem Arktikā periodā līdz 2035. gadam".

Projekta mērķi: paātrināt teritoriju attīstību, kas veido Krievijas Arktisko zonu, un palielināt to ieguldījumu ekonomikā. Starp Krievijas pamata interesēm reģionā ir suverenitātes un teritoriālās vienotības nodrošināšana. Turklāt Arktikas attīstības jaunajā programmā uzmanība pievērsta apkārtējās vides aizsardzībai, pamatiedzīvotāju dzīves vides un tradicionālā dzīvesveida aizsardzībai.

Valdības lēmumā atzīmēts, ka 2021. gada budžetā programmas vajadzībām paredzēti 3,4 miljardi rubļu, 2022. gadā – 6 miljardi, 2023. gadā – 5,2 miljardi, 2024. gadā – 4,9 miljardi rubļu.

Prezidenta pilnvarotais pārstāvis Tālo Austrumu federālajā apgabalā Jurijs Trutņevs atzīmēja, ka valsts nauda paredzēta infrastruktūrai saskaņā ar atbalsta sistēmu – uz vienu rubli no budžeta desmit rubļi privāto investīciju.

"Arktikā, kad cilvēks veido jaunu uzņēmumu, parasti līdzās nekā nav – ne ceļu, ne elektrības līniju, ne ūdens padeves. Dažkārt vajadzīgas ostas būves. Pirms nepilna pusgada izveidota preferenču sistēma, taču mums jau šodien reģistrēti 165 projekti par kopsummu vairāk nekā 270 miljardu rubļu apmērā," pastāstīja Jurijs Trutņevs intervijā "Rossijskaja gazeta".

Ziemeļu jūras ceļš – XXI gadsimta loģistika

Īpašs jaunās Arktikas attīstības programmas punts – Ziemeļu jūras ceļa pilnveidošana. Atgādināsim, ka tas ir īsākais un rentablākais maršruts kravu piegādēm no Āzijas uz Eiropu.

Navigācijas pilnvērtīgas realizācijas gadījumā Ziemeļu jūras ceļš ļauj līdz 40% saīsināt laiku ceļā salīdzinājumā ar tradicionālo maršrutu – apkārt Eiropai un pa Suecas kanālu.

Pēdējo piecu gadu laikā kravu plūsma pa Ziemeļu jūras ceļu gandrīz pieckāršojusies. Plānots uz programmas līdzekļu rēķina padarīt to vēl konkurētspējīgāku pasaules mērogā.

Kad 2021. gadā janvārī un februāri pa Ziemeļu jūras ceļu pirmo reizi bez ledlauža atbalsta izbrauca gāzes tankkuģis, Eiropas prese no jauna sāka stāstīt par Krievijas sekmēm Arktikā.

"Krievija plāno pārvērst Ziemeļu jūras ceļu par galveno tirdzniecības artēriju starp Eiropu un Āziju. 2020. gadā ar tā palīdzību valsts eksportējusi 32 miljonus tonnu gāzes, par pusotru miljonu vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz 2024. gadam Kremlis plāno palielināt šo rādītāju līdz 80 miljoniem, līdz 2035. gadam – līdz 130 miljoniem," atzīmēts rakstā spāņu avīzē La Vanguardia.

Krievija nelaiž NATO Arktikā

Lielākā daļa Arktikas teritorijā ir Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Pēdējos gados manāma ASV un citu NATO bloka valstu augoša interese par Krievijas Arktiku. Alianse uzskata, ka klimata sasilšanas rezultātā Krievijai esot jāatver Ziemeļu jūras ceļš brīvai kuģniecībai, arī bloka dalībvalstu kara kuģiem.

Pentagons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Komentējot alianses vēlmi gūt piekļuvi kontinentālās Krievijas ziemeļu robežam, KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apliecināja, ka tādu atļauju NATO nesaņems.

"Mūsu bruņotie spēki spēj pilnā mērā parūpēties par kuģniecības drošību Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, tātad nepieciešamības šajā jūras koridorā atrasties citu valstu kara kuģiem nav," viņš konstatēja, tiekoties ar ārvalstu militārajiem atašejiem 2020. gada decembrī.

26. martā Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu par to, kā pirmo reizi JKF vēsturē trīs Krievijas atomzemūdenes vienlaikus uzpeldēja Arktikas ledājos. Ledus segas biezums šajā rajonā sasniedza pusotru metru.

Viena no zemūdenēm palaida torpēdu. Tāpat divi iznīcinātāji MiG-31 veica degvielas uzpildi Arktikas gaisa telpā.

43
Tagi:
Ziemeļu jūras ceļš, ekonomika, Arktika, Krievija
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju

Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

66
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.

"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.

Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa

Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".

Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".

Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.

ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.

66
Tagi:
Peskovs, Krievija, ASV
Pēc temata
Kijeva atzinusi, ka gatavojas karot ar Krieviju. ASV prezidents apsolīja atbalstu
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Sergejs Lavrovs

Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

55
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.

"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.

"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.

Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.

"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.

"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.

"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.

Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.

55
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata